Šo priekšmetu nejauši atradu kādā trauku pārdošanas grupā internetā. Manu uzmanību piesaistīja greznais vapenis, šķīvja senatnīgums un tekstā pieminētais Rīgas vārds. Nopirku to, pat nezinot, kādus ceļus tas nācis un kurp mani aizvedīs šā šķīvja stāsts.
Atšifrējot zīmogu, atklājās, ka šķīvis izgatavots uzņēmumā «The Grindley Hotel Ware», kas 1908. gadā dibināts Anglijā. Šajā fabrikā tika izgatavoti pusdienu trauki daudziem restorāniem, un tas, ka pasūtījums nācis tieši no Rīgas, nav nekas neparasts. Šķīvja izgatavošanas laiks datējams ar 20. gadsimta otro desmitgadi, bet ne vēlāk par 1933. gadu. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis stāsta: «Tā bija normāla prakse, ja firmas pasūtīja traukus, kur vien varēja - Anglijā, Vācijā, Krievijā, bet šajā gadījumā uzraksts un lira uz šķīvja padara to par vērtīgu un sargājamu relikviju.»
Un, manuprāt, te soli pa solim atklājas grezns stāsts! Piepalīdzot rokrakstu kolekcionāram Arnoldam Putniņam ar visai precīzu meklēšanas norādi, šķīvis atgūst savu vietu gan Rīgas restorānu, gan arī kultūrdzīves vēsturē, kuras aizsākumi meklējami jau 18. gadsimta Rīgā.
«Musse» ir Rīgas vācu biedrība, kas darbojusies no 1786. gada līdz 1939. gadam ēkā, kuru mūsdienās pazīstam kā Riharda Vāgnera namu Vecrīgā. Tajā pašā namā, toreizējā Ķēniņu ielā, varam meklēt arī Rīgas Pilsētas teātra pirmsākumus. Tas notiek 1782. gada 15. septembrī, kad pēc Rīgas galvenā būvmeistara, vācbaltu arhitekta Kristofa Hāberlanda (1750-1803) projekta celtais nams tiek atklāts. Tā direktors barons Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo simfonisko orķestri. Tobrīd zālē bijis aptuveni 500 skatītāju vietu un tā bijusi trīs līmeņos, ieskaitot balkonu un galeriju. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts Konrāds Feige, kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, Rēvelē un Tērbatā. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par «Musses» nama direktoru kļuva aktieris Meierers. 1815. gadā Muses biedrība (die Gesellschaft der Musse) ēku atpirka no Fītinghofu ģimenes.
Deviņpadsmitā gadsimta 30. gadu otrajā pusē par pirmo kapelmeistaru Rīgas Pilsētas teātrī uz diviem gadiem (1837-1839) kļūst toreiz vēl gados jaunais Rihards Vāgners un sāk šeit rakstīt operu «Rienci».
Savukārt vairākkārtēju pārbūvju dēļ «Musses» nama bijusī koncertzāle nav saglabājusies līdz mūsdienām, bet Rihardam Vāgneram par godu nosauktā koncertzāle tika atklāta vien 1988. gadā. Tā darbojās līdz 2007. gadam, kad ēkas sliktā stāvokļa dēļ nams tika publikai slēgts. Šobrīd namu atjaunot sola 2014. gadā dibināta Rīgas Riharda Vāgnera biedrība.
***
Izmantotie avoti: Wikipedia, Vagneriga.lv
