VAKARA ZIŅAS. Vēl ziemas rekordi nav pārspēti

 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Nesen Rīgu un rīdziniekus sadrebināja mīnus 17 grādi, bet mūžības vaiga priekšā tas ir nieks. Kādi bijuši un ir aukstuma rekordi Latvijā, pasaulē un Visumā?

Viszemākā gaisa temperatūra Latvijā - mīnus 43,2 grādi - novērota 1956. gada 8. februārī Daugavpilī.

Jakutska, kas atrodas netālu no Polārā loka, ir viena no zemeslodes aukstākajām pilsētām. Tur janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no mīnus 40 līdz mīnus 45 grādiem, bet zemākā reģistrētā temperatūra ir bijusi mīnus 64,4 grādi.

Oficiāli aukstākā vieta pasaulē atrodas Krievijā - tā ir Jakutijas pilsēta Oimjakona. Vidējā gaisa temperatūra Oimjakonā janvārī ir mīnus 47 grādi, bet pati zemākā gaisa temperatūra bijusi mīnus 67,7 grādi 1933. gadā. Tiesa, uz aukstākās vietas titulu grib pretendēt cita Jakutijas pilsēta - Verhojanska, kur 1892. gadā valdījis 67,8 grādu aukstums. Tomēr neoficiāli 1924. gadā Oimjakonā esot reģistrēta temperatūra mīnus 71,2 grādi un oficiāli atzīts, ka Oimjakonā gaisa temperatūra ziemā ir par 3,5 grādiem zemāka nekā Verhojanskā.

Šogad 5. novembrī Ziemeļu puslodē sākās solārā ziema jeb trīs tumšākie mēneši gadā. No 5. novembra līdz 5. februārim dienas ir visīsākās. Trešdien, 22. decembrī, būs gada īsākā diena, kas ilgs 6 stundas un nepilnas 45 minūtes. Tad sāksies astronomiskā ziema. Savukārt kalendārā ziema ir sākusies 1. decembrī, bet noslēgsies 28. februārī. Meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad vidējā diennakts temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir nulle grādu un zemāka.

Aukstākā planēta Saules sistēmā ir Urāns, kur gaisa temperatūra atmosfēras augstākajos slāņos var nokrist līdz pat mīnus 220 grādiem.

Pagaidām biezākais sniega klājums meteoroloģisko novērojumu stacijās šoziem fiksēts Siguldā - 35 centimetri.

Ziema ar stabilu vidējās diennakts gaisa temperatūras pazemināšanos zem 0 grādiem visagrāk (novembra vidū) iestājas Latvijas ziemeļaustrumu un austrumu daļā, Vidzemes un Alūksnes augstienē. Baltijas jūras Latvijas rietumu piekrastē ziema sākas mēnesi vēlāk - 18.-20. decembrī. Visagrāk, 10. martā, ziema beidzas Baltijas jūras piekrastes teritorijā, bet visvēlāk, 22.-23. martā, tā atkāpjas Alūksnes un Vidzemes augstienē.

Pirmo reizi vēsturē Rīgā šogad ticis noteikts augstākais brīdinājuma līmenis par ekstremāli stipru snigšanu. Dažviet Rīgā fiksēta 28 centimetrus bieza sniega kārta.

Latvijā visagrāk pirmais sniegs uzkritis bijis Ainažos, kur 1969. gada 19. septembrī tika reģistrēts slapjš sniegs. Savukārt 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē izveidojās pat trīs centimetrus bieza sniega sega. 1986. gada 26. septembrī īslaicīga snigšana bija vērojama daudzviet Latvijā, tajā skaitā arī Rīgā. Ievērojama sniega sega 1966. gada 28. septembra rītā bija izveidojusies Alūksnē - tās biezums sasniedza 5 centimetrus.

2019.-2020. gada ziema Latvijā bija siltākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). 2020. gada pirmajos divos mēnešos tika pārspēti 182 rekordi. Vislielākā temperatūras anomālija 2020. gadā bija janvārī - gada pirmais mēnesis bija 6,3 grādus siltāks par normu. Februāris bija 5,9 grādus siltāks par normu. 2019.-2020. gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra sasniedza plus 2,7 grādus, par 1,7 grādiem pārspējot 1924.-1925. gada ziemas rekordu.

Zemākā gaisa temperatūra, kas 2020. gadā reģistrēta valsts novērojumu stacijās, bija nieka (salīdzinot ar šā gada decembri) mīnus 10,3 grādi 23. martā Daugavpilī un Zosēnos.

Avoti: Latvijas Nacionālā enciklopēdija, LVĢMC

***

Abonē "Vakara Ziņas" šeit.