VAKARA ZIŅAS. Piparkūkas. Gardums ar iespaidīgu vēsturi

 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Ziemassvētki ir laiks, kad ļaudis apmainās ar labākajām piparkūku mīklas receptēm un informāciju, kur iegādājams visgaršīgākais šo svētku kārums. izrādās, ka piparkūkas, pēc kurām roka garajos ziemas vakaros stiepjas gluži nejauši, ir gardums ar ļoti iespaidīgu un senu vēsturi, un uz Eiropu tas atceļojis apmēram pirms tūkstoš gadiem. Un kāda ir tava mīļākā piparkūku recepte?

Celts pat faraonu galdā

Iespējams, lasot grāmatas par Seno Ēģipti (piemēram, «Faraona tēlnieks»), esmu palaidusi garām nianses, ka šīs valsts valdnieki būtu mielojušies ar piparkūkām, taču izradās, ka šis gardums tolaik ticis saukts par medus raušiem, turklāt ēģiptieši ticēja, ka tiem piemīt īpašs spēks. Internetā atrodamā informācija liecina, ka kraukšķīgā kāruma izcelsmes vieta ir garšvielu «Meka» jeb Tuvie Austrumi, kur tās pārdotas aptiekās kā zāles, savukārt leģendās lasāms, ka piparkūkas ļāvušas ne tikai pielabināt dievus ar maigo medus smaržu, bet arī ar piparoto garšu atvairīt likstas un dēmonus, tāpēc tās bieži bijušas «ceļabiedrs» cilvēkiem, kas tikuši izvadīti aizsaulē. Turklāt, pateicoties bagātīgajai garšvielu buķetei - piparkūku pagatavošanai izmantoja kanēli, muskatriekstu, krustnagliņas, ingveru, kardamonu, koriandru, melnos un smaržīgos piparus un pūdercukuru (tātad sastāvdaļas no visiem pasaules nostūriem) -, šis kārums savulaik bija tik dārgs, ka to galdā celt varēja atļauties vienīgi īsteni turīgi cilvēki. Jau vēlāk piparkūku slava nonāca līdz Romas impērijai, un arī tur īpašie medus cepumi tikuši ziedoti dievībām.

Īpašs piparkūku reglaments

Savukārt Eiropā piparkūkas pazīstamas kopš 992. gada, kad Francijā to pagatavošanu sāka mācīt armēņu mūks Nikopoles Gregorijs (tiesa, nekur neparādās informācija, kur viņš pats apguvis šo mākslu). Zināms, ka tolaik mūki piparkūkas gatavojuši eņģeļu un svēto formās, un nav noslēpums, ka šīs piparkūku formas, ar kurām tika rotātas baznīcas, saglabājušas popularitāti līdz mūsdienām. Tolaik piparkūkas esot kļuvušas par luksusa preci (jāpiebilst, ka turīgākie francūži esot dižojušies ar tobrīd dārgākās garšvielas - piparu - klātesamību savā virtuvē), turklāt kādu brīdi šis kārums pat ticis izmantots kā ekskluzīvs līdzeklis cīņā ar gremošanas traucējumiem un to varēja iegādāties vien aptiekās.

Interesants ir arī fakts, ka savulaik piparkūku gatavošanu un izplatīšanu reglamentēja īpaši piparkūku statūti, kurus izdeva piparkūku cepšanas meistaru ģilde. Tādu 1643. gadā Vācijā uzveidoja pirmie četrpadsmit oficiāli atzītie piparkūku cepšanas meistari. Divus gadus vēlāk viņi izdeva speciālus «piparkūku statūtus», kas strikti reglamentēja ar piparkūkām saistītos jautājumus - piemēram, noteica, ka pārdot piparkūkas ir tiesības tikai tiem, kam pieder sava krāsns.

Roku pieliek Elizabete I un Hanss Kristians Andersens

Izrādās, ka par mums tik ierasto piparkūku cilvēciņu rašanos varam pateikties Anglijas karalienei Elizabetei I (1533−1603). Viņa likusi piparkūkās atveidot savus galminiekus un katram to pasniegusi kā dāvanu svētkos. Tajos laikos piparkūkas kalpoja kā savdabīga grāmata vai laikraksts; tāpat tika cepti imperatoru, karaļu un ķeizaru portreti, attēloti svarīgi politiski un sabiedriski notikumi, piemēram, pirmais tvaikonis Donavā. Savukārt tik populārās piparkūku mājiņas esot radušās 19. gadsimtā, iedvesmojoties no dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena pasakas «Ansītis un Grietiņa», kas stāsta par brālīti un māsiņu, kuri apmaldījās mežā un nonāca pie raganas mājiņas, kas bija celta no piparkūkām un saldumiem.

Savulaik par piparkūku galvaspilsētu tikusi pasludināta Vācijas pilsēta Nirnberga, jo tieši tur sāka cept mīkstās piparkūkas «Lebkucen». To radīšanai tika pieaicināti gan labākie cepēji, gan amatnieki, kas izgrieza sarežģītas koka formas, un mākslinieki, kas rotāja izceptās piparkūkas.

Latvijā - tikai 130 gadu

Latvijā piparkūku cepšanas tradīcija aizsākās vien pirms 120-130 gadiem (visticamāk, tā atceļoja no Vācijas), un īpašu popularitāti tās iekaroja pagājušā gadsimta sākumā, kad visās pavārgrāmatās no pēdējās lappuses piparkūkas nonāca svētku pirmajās lapās. Zinātāji teic, ka Latvijā tradicionālas ir trauslās piparkūkas, kuru īpašajā smaržu un garšu buķetē vieta ir kanēlim, krustnagliņām, smaržīgajiem un melnajiem pipariem, kardamonam, ingveram, muskatriekstam, citās receptūrās papildus tiek pievienots arī anīss (zvaigznes anīss), koriandrs, fenhelis, sarīvēta citrona miziņa vai vēl kāda cita īpaša garšviela. Piparkūku garšvielu sastāvs ir katras konditorejas un namamātes noslēpums!

***

Abonē "Vakara Ziņas" šeit.