Lai arī kopumā Imunizācijas valsts padome atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19, taču īpaši to rekomendē uzsākt visiem tiem bērniem vecumā no pieciem līdz vienpadsmit gadiem, kas ietilpst kādā no riska grupām. Tie ir bērni, kuriem Covid-19 inficēšanās gadījumā slimība noritētu vidēji smagi vai smagi.
Dienvidāfrikā atklāts jauns koronavīrusa variants, kuru zinātnieki pagaidām apzīmē ar cipariem B.1.1.529. Jaunais vīrusa paveids nosaukts grieķu alfabēta burta “omikron” vārdā.
Latvija jauno HIV gadījumu skaita ziņā Eiropas Savienības valstu vidū joprojām ir līderu trijniekā. Pirmajā vietā pēc jaunatklātajiem inficēšanās gadījumiem uz iedzīvotāju skaitu ir Malta, Latvija ieņem otro vietu, bet trijnieku noslēdz Igaunija.
Par Covid-19 vakcinācijas blakusparādībām ziņo vidēji viens no tūkstoša vakcinēto iedzīvotāju. Līdz šim atbildīgā iestāde – Zāļu valsts aģentūra – ir izvērtējusi 25 ziņojumus par nāvi noteiktā laika posmā pēc vakcīnas saņemšanas, tomēr nevienā no gadījumiem nav apstiprinājusies saistība ar vakcīnu.
Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēmusi no šodienas, 22. novembra, paplašināt plānveida stacionāro un dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Latvijas iedzīvotāji vakcināciju pret Covid-19 atbalsta mazāk nekā vakcināciju pret citām slimībām – pret gripu, ērču encefalītu, difteriju cilvēki vēlētos vakcinēties labprātāk.
Latvija ierindota starp valstīm, kurās Eiropas Savienībā ir visaugstākā mirstība no Covid-19. Nāves gadījumu skaits mūsu valstī, Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā un Rumānijā būtiski pārsniedz citu valstu rādītājus un ir virs 100 nāves gadījumiem uz miljonu iedzīvotāju.
Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem.
Valdības šīs nedēļas svarīgā lēmuma priekšvakarā par to, vai un kā mazināt epidemioloģiskos ierobežojumus pēc 15. novembra, saņemta neiepriecinoša ziņa no Nacionālā veselības dienesta. Pirmdien sasniegts jauns rekords – slimnīcās ārstējas vairāk nekā 1600 Covid-19 pacientu.
Latvijā gada laikā aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju nomirst no insulta. Lai izglābtu cilvēku un mazinātu nopietnas sekas, kādas var būt pēc insulta, svarīgi atpazīt insulta pazīmes un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Lai arī Veselības ministrija vairākām prioritātēm lūdza piešķirt vairāku simtu miljonu eiro papildu finansējumu, tostarp akūti svarīgu naudu onkoloģijas pacientu ārstēšanai nepieciešamajiem moderniem medikamentiem, valdība atbalstīja tikai daļu no prioritātēm.
Stradiņa slimnīcā Covid-19 pacientu aprūpē iesaistīsies arī brīvprātīgie, kurus piesaista un sagatavo Latvijas Samariešu apvienība. Brīvprātīgos iesaistīs slimnieku aprūpē, ēdināšanā, gultu pārklāšanā un citos darbos, kur obligāti nav vajadzīga īpaša medicīniska izglītība.
Jaunākie pētījumi ļauj secināt, ka no desmit līdz 25 procentiem Latvijas iedzīvotāju sirgst ar migrēnu, turklāt daļai šo pacientu ir hroniska migrēna, kas nozīmē stipru galvassāpju lēkmes pat desmit reizes mēnesī, stāsta Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Līga Alberliņa.
Saeimas deputāti konceptuāli vienojušies, ka iedzīvotāji, kuriem pēc Covid-19 vakcinācijas radušies vidēji smagi vai smagi veselības traucējumi, varēs saņemt kompensāciju.
Veselības ministrija, pieļaujot sliktākās prognozes piepildīšanos, ka Covid-19 pacientu skaits slimnīcās novembra beigās varētu pārsniegt pat 2500, ir sagatavojusi plānu jaunu gultu izveidei Rīgā un reģionos.
Veselības ministrija, secinot, ka esošā epidemioloģiskā situācija rada būtisku risku ambulatoro veselības pakalpojumu nodrošinājumā, no nākamās nedēļas ievieš pienākumu visiem pacientiem pirms ārsta konsultācijas vai izmeklējuma apmeklējuma veikt ātro Covid-19 antigēnu testu.
Onkoloģisko pacientu ārstēšanai šogad paredzēti gandrīz divi miljoni eiro no akcīzes nodokļa ieņēmumiem tabakas izstrādājumu tirdzniecībā. Lielāko daļu šīs naudas – 1,1 miljonu eiro – plānots novirzīt kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai vēža pacientiem. Tiesa, precīzu šīs naudas izlietojumu – cik jauniem pacientiem un kādas inovatīvas zāles iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā – būs iespējams noskaidrot vien nākamgad.
Lielākā daļa jeb vairāk nekā 70 procenti Latvijas iedzīvotāju ar uzturu uzņem pārāk daudz sāls un nepietiekamu daudzumu joda, secināts valsts zinātniskā institūta BIOR pētījumā par Latvijas iedzīvotāju sāls un joda patēriņu pārtikā.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, sadarbojoties asinsvadu un sirds ķirurgiem, pirmo reizi Latvijā ir veikta pilna aortas protezēšanas jeb nomaiņas operācija 22 gadus vecam pacientam ar iedzimtu saistaudu slimību.
Viens no izplatītākajiem iemesliem, kas mūsdienās būtiski ietekmē redzi un acu labsajūtu, ir modernā dzīvesveida ieradumi jeb plašā viedierīču un datoru lietošana.
