Jau vairākus gadu desmitus ir zinātniski pierādīts, ka smēķēšana nogalina! Fakts! Jo vairāk valstī smēķētāju, jo slimāka sabiedrība kopumā un valstij lielāki izdevumi veselības aprūpes sistēmā! Fakts! Ir valstis, kas aktīvi meklē iespējas mazināt smēķētāju skaitu, lai iegūtu veselāku sabiedrību kopumā un samazinātu izdevumus veselības aprūpei. Ko mēs redzam Latvijā?
Ja jautāsiet valstsvīriem un sievām, tad atbilde būs ”Protams!”, ja jautāsiet katrs sev vai kaimiņam, tad skaidra būs viena doma: ”Valdībā visiem viss vienalga jeb 4V.” Saistībā ar smēķēšanas ierobežošanu plašai sabiedrībai ir ziņas tikai par vienu procesu - pakāpenisku akcīzes nodokļa palielināšanu tabakas izstrādājumiem. No vienas puses, augstās tabakas izstrādājumu cenas liktu cilvēkiem atteikties no smēķēšanas ekonomisku apsvērumu dēļ, no otras puses, no akcīzes pildītos valsts budžets un daļa no iekasētās akcīzes nonāktu veselības nozarē. Taču viss nav kā izskatās - dati pierāda, ka smēķētāju mazāk nekļūst.
Pilna gada statistika vēl nav pieejama, taču 2021. gada pirmo desmit mēnešu dati liecina: patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits attiecībā pret 2020. gada atskaites periodu palielinājies par 0,1%. Desmit mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,514 miljardi cigarešu, kas ir par 2,05 miljoniem cigarešu jeb 0,1% vairāk nekā 2020. gada desmit mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Savukārt smēķējamās (tinamās) tabakas apjoms desmit mēnešos palielinājies par 15,9% - kopumā patēriņam Latvijā desmit mēnešos nodoti 88 068 kilogrami smēķējamās tabakas.
Patēriņam Latvijā desmit mēnešos nodoti 24,385 miljoni cigāru un cigarillu, kas ir par 1,5% mazāk, salīdzinot ar 2020. gada desmit mēnešiem.
Savukārt karsējamā tabaka patēriņam nodota par 9,9% mazāk nekā 2020. gada desmit mēnešos. Šie skaitļi skaidri pasaka, ka, mēģinot samazināt izmaksas, cilvēki izvēlas lētākas un veselībai kaitīgākas alternatīvas.
Dati ir skaudri un iezīmē nepavisam ne pozitīvu tendenci - smēķē kā smēķējuši un pat vēl vairāk, jo iedzīvotāju skaits katru gadu valstī samazinās, turklāt izvēlas veselībai viskaitīgākos produktus - tradicionālās cigaretes un tinamo tabaku, kas būtībā tā pati cigarete vien ir.
Lielbritānija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi - panākt, ka līdz 2030. gadam valsts kļūst brīva no cigarešu dūmiem, kas nozīmē, ka cigarešu smēķētāji valstī būs absolūta minoritāte. Šajā procesā, ko apliecina arī veiktie pētījumi, nozīmīga loma ir un būs mazāk kaitīgajām cigarešu alternatīvām jeb bezdūmu produktiem. Lielbritānija ir skaidri definējusi, ka bezdūmu produkti ir efektīvs un nozīmīgs līdzeklis - starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kas citādi turpinātu smēķēt cigaretes.
Jāatzīmē, ka akcīzes nodoklis cigaretēm Lielbritānijā ir augstākais Eiropā un ierobežojumi tirdzniecībai vieni no bargākajiem, ieskaitot vienkrāsainas paciņas un aizliegumu izvietot redzamā vietā. Tomēr britu valdība ir sapratusi, ka ar to vien nepietiek.
Risinājumi smēķēšanas ierobežošanai neaprobežojas tikai un vienīgi ar akcīzes nodokļa palielināšanu tabakas izstrādājumiem, jautājums skatpunkts ir plašāks - veicina smēķēšanas atmešanu ar plašām izglītojošām programmām, kā arī mudina smēķētājus pakāpeniski atteikties no tradicionālo cigarešu smēķēšanas, pārejot uz mazāk kaitīgiem alternatīviem produktiem - košļājamiem nikotīna spilventiņiem, elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku. Lieku reizi var atgādināt, ka nikotīns ir viela, kas rada atkarību, taču tieši cigarešu dūmi, kas rodas, sadegot gan tabakai, gan papīram, ir vislielākais drauds veselībai.
Lai efektīvi cīnītos ar smēķēšanas izraisītajām sekām, Lielbritānija ir pieņēmusi lēmumu elektroniskās cigaretes kā aptiekas produktu izrakstīt cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu, bet, ciešot no nikotīna atkarības, nespēj to izdarīt. Lielbritānijas Veselības ministrija veiks elektronisko cigarešu licencēšanu, kāda nepieciešama jebkuram recepšu medikamentam. Šāds lēmums pieņemts pēc plaša Lielbritānijā un ASV veikta pētījuma, kura rezultāti apliecina: elektroniskā cigarete kā alternatīva tradicionālajām cigaretēm ir mazāk kaitīga veselībai un ir viens no ceļiem, lai atmestu smēķēšanu pavisam.
Kāpēc Latvijā, iepretim Lielbritānijai, tradicionālo cigarešu smēķēšana, kas ir veselībai viskaitīgākais produkts, nevis samazinās, bet pieaug? Valdības vīriem un sievām vajadzētu uzdot sev jautājumus: ko mēs varam darīt, lai mazinātu smēķējošo skaitu vai vismaz motivētu smēķētājus lietot mazāk kaitīgus produktus? Šobrīd visi pieņemtie lēmumi attiecībā uz akcīzes nodokli ir strādājuši par labu tradicionālo cigarešu ražotājiem - cigaretēm akcīzes nodoklis kāpj stipri vien lēnāk nekā mazāk kaitīgajām alternatīvām - karsējamai tabakai, elektroniskajām cigaretēm, košļājamiem spilventiņiem un plāksteriem. Tādējādi tiek radīti apstākļi, lai smēķētājiem nebūtu nekādas motivācijas atteikties no viskaitīgākajiem produktiem, pāriet uz veselībai mazāk bīstamiem un beigu beigās vispār atmest smēķēšanu.
Latvijā neproporcionāli augstās mirstības dati no Covid-19 liek vilkt paralēles ar smēķēšanas paradumiem mūsu valstī, jo smaga slimības gaita vai pat nāve biežāk ir cilvēkiem ar blakusslimībām, tajā skaitā sirds asinsvadu un plaušu slimībām, kuru cēlonis ļoti bieži ir smēķēšana.
Meklējot informāciju par valsts stratēģiju smēķēšanas mazināšanā, jāsecina, ka tādas nav. Ir vien nebeidzamas diskusijas Saeimā par jauno nikotīna produktu regulēšanu, kas nenoliedzami ir nepieciešams, bet jāņem vērā, ka šie produkti veido mazāk nekā 10% no tirgus. 90% smēķētāju turpina kūpināt vecās labās cigaretes. Šķiet, ka šo cilvēku kategoriju Veselības ministrija jau ir norakstījusi un vienīgais ieteikums ir “vienkārši atmest!”. Eksperti norāda, ka šāda stratēģija darbojas ļoti nelielam procentam cilvēku, tāpēc ir jāmeklē citi risinājumi, atzīstot realitāti. Vai nu tas ir pilnīgs ideju trūkums, vai vienaldzība, bet tās sekas mēs kā sabiedrība izjūtam šobrīd un izjutīsim arī nākotnē. Tikmēr Veselības ministrija turpinās piesaukt statistikas datus par smēķēšanas mazināšanos, kam nav nekāda sakara ar valsts realizēto politiku.
