Ģimenes ārstu regulāri apmeklē tikai puse iedzīvotāju. Pārējie pie ģimenes ārsta dodas tikai tad, kad veselības problēmas

ĢIMENES ārstu Latvijā regulāri apmeklē tikai 48 procenti iedzīvotāju, turklāt Covid-19 pandēmijas laikā šo iedzīvotāju skaits varētu būt vēl samazinājies, izņemot cilvēkus, kuriem tieši pandēmijas dēļ nepieciešami dažādi norīkojumi vai izziņas © Neatkarīgā

Latvijā tikai puse iedzīvotāju savu ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā, lai gan regulāri ģimenes ārstu apmeklējumi un nepieciešamo medicīnisko izmeklējumu veikšana ir viens no būtiskākajiem slimību profilakses un ārstēšanas pasākumiem.

Trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka ģimenes ārstu apmeklē tikai tad, kad parādās veselības problēmas, bet trīs procenti aptaujāto ģimenes ārstu vispār nekad nav apmeklējuši, šādi secinājumi iegūti “Benu aptiekas” Veselības monitoringā. Visticamāk, pēdējos divos gados daļa iedzīvotāju ģimenes ārstu nav apmeklējuši Covid-19 epidemioloģiskās situācijas dēļ, kad ģimenes ārsti ir ļoti noslogoti un virkne veselības aprūpes pakalpojumu norit attālināti.

Lielākā daļa iedzīvotāji ģimenes ārstu apmeklē

Regulāri, tas ir, vismaz vienu vai vairākas reizes gadā, ģimenes ārstu apmeklē kopumā 48 procenti iedzīvotāju. Sabiedriskās domas pētījumā, ko veica SKDS, secināts, ka trešdaļa pacientu dodas pie ģimenes ārsta vairākas reizes gadā, bet nepilni 20 procenti - vismaz reizi gadā. Neliela daļa iedzīvotāju - četri procenti - apmeklē ārstu reizi divos gados, bet seši procenti - retāk. Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto - 36 procenti - savu ģimenes ārstu apmeklē tikai tad, kad parādās kādas veselības problēmas. Trīs procenti cilvēku aptaujā atzinušies, ka ģimenes ārstu nav apmeklējuši vispār.

Ģimenes ārste Zane Zitmane norāda, ka veseliem cilvēkiem ģimenes ārsts profilaktiski ir jāapmeklē vismaz reizi gadā, lai veiktu asins analīzes, izmērītu asinsspiedienu un pulsu, veiktu plaušu auskultāciju, kā arī ādas un limfmezglu apskati un pēc vajadzības arī citus izmeklējumus. Ģimenes ārsta praksē var saņemt vakcīnas, veikt elektrokardiogrammu, apstrādāt brūces, ievadīt zāles, veikt nelielas ķirurģiskas manipulācijas, kā arī saņemt dažādas izziņas - darbavietai, atļauju piedalīties ceļu satiksmē un citas.

“Regulāri profilaktiskie izmeklējumi ļauj savlaicīgi atklāt dažādu slimību simptomus, kurus pacients pats fiziski vēl neizjūt, vai arī iegūt sirdsmieru par to, ka viss ir kārtībā,” stāsta Zane Zitmane.

Laikus atklāta slimība ļauj agrāk uzsākt ārstēšanu, sasniegt labākus rezultātus, kā arī aiztaupīt emocionālos pārdzīvojumus sev un tuviniekiem.

Ģimenes ārste uzsver, ka īpaši svarīgi regulāri apmeklēt ģimenes ārstu ir pacientiem ar hroniskām slimībām un pacientiem ar lieko svaru, lai novērtētu stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiktu izmaiņas ārstēšanas plānā. Tāpat ģimenes ārsts regulāri jāapmeklē bērniem līdz 18 gadu vecumam, un īpaši tas attiecas uz zīdaiņiem līdz viena gada vecumam.

Kas ārstu apmeklē biežāk?

Aptaujas rezultāti parāda, ka ģimenes ārsta apmeklēšanas biežums ir sasaistāms ar pacientu vecumu, proti, pieaugot aptaujāto vecumam, ģimenes ārstu cilvēki apmeklē biežāk. Piemēram, vecumā no 64 līdz 75 gadiem 63 procenti iedzīvotāju savu ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā, vecumā no 55 līdz 63 gadiem tā dara 52 procenti aptaujāto, bet, piemēram, vecumā no 35 līdz 44 gadiem - 39 procenti. Salīdzinoši retāk ģimenes ārstu apmeklē jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem - vismaz reizi gadā to dara 37 procenti iedzīvotāji šajā vecuma grupā.

Lai gan dažādās aptaujās parasti kā iedzīvotāji, kuri biežāk apmeklē ārstus un rūpējas par savu veselību, ir sievietes, šī aptauja atklāj, ka pēc aptaujāto dzimuma savu ģimenes ārstu biežāk apmeklē vīrieši - vismaz reizi gadā to dara puse vīriešu - 49 procenti, savukārt sieviešu vidū šis rādītājs ir 47 procenti. Sievietes biežāk arī norādīja, ka savu ģimenes ārstu apmeklē tikai tad, kad parādās veselības problēmas (tā pārsvarā rīkojas 40 procenti sieviešu un 32 procenti vīriešu). Taču vīriešu vidū ir lielāks īpatsvars iedzīvotāju, kuri ģimenes ārstu neapmeklē nekad.

“Pirms ģimenes ārsta apmeklēšanas ir jāpierakstās, lai uzgaidāmajās telpās neveidotos garas rindas un nepalielinātos epidemioloģiskie riski. Ģimenes ārstu nedrīkst apmeklēt, ja ir kādi augšējo elpceļu slimības simptomi - šajos gadījumos ar ārstu jāsazinās telefoniski, lai izvērtētu turpmāko rīcību,” par pašreizējo situāciju atgādina ģimenes ārste Zane Zitmane.

F64 Dmitrijs Suļžics

ĢIMENES ārstu Latvijā regulāri apmeklē tikai 48 procenti iedzīvotāju, turklāt Covid-19 pandēmijas laikā šo iedzīvotāju skaits varētu būt vēl samazinājies, izņemot cilvēkus, kuriem tieši pandēmijas dēļ nepieciešami dažādi norīkojumi vai izziņas

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais