Lai arī reģistrēto gripas saslimšanas gadījumu pašlaik nav daudz – kopumā nedēļas laikā saslimuši 12 pacientu Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā, Slimību profilakses un kontroles centrs, analizējot šīs ziemas un pagājušās gripas sezonas datus, norāda, ka gripas saslimšanas pacēlums sagaidāms februārī.
Kamēr gripas vīruss vēl tikai “ieskrienas”, salīdzinājumā ar pagājušo ziemu šogad divreiz vairāk cilvēku slimo citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām.
Slimību profilakses un kontroles centrs saņēmis informāciju par hospitalizētiem gripas pacientiem Rēzeknē un Rīgā (Bērnu slimnīca ziņo par zīdaini, kas saslimis ar A tipa gripu). Epidemiologu dati rāda, ka gripa pašlaik izplatās no gadījuma uz gadījumu, proti, tā ne tuvu nav raksturojama kā plaša izplatība vai epidēmija. Lielākais ar gripu saslimušo skaits reģistrēts Daugavpilī (69,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Vidējā gripas intensitāte Latvijā nav liela - 16,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Iepriekšējo gadu tendences rāda, ka saslimstības ar gripu pacēlums sākas janvāra vidū un ilgst līdz martam, pēc tam pakāpeniski samazinoties, skaidro Slimību profilakses un kontroles centrā, aicinot vakcinēties pret gripu. Šo vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Covid-19, ieskaitot balstvakcīnu. Aizsardzība pēc vakcinācijas pret gripu izveidojas desmit dienu laikā.
Saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām jeb pacientu skaits, kas vērsušies ģimenes ārstu praksēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos, šajā sezonā ir augstāks nekā iepriekšējā. Slimību profilakses un kontroles dati rāda, ka tas ir pat divkārt lielāks nekā pērn. Visticamāk, tas ir saistīts ar šo vīrusu izplatību skolēnu vidū, jo pagājušajā ziemā skolēnu savstarpējā kontaktēšanās bija būtiski ierobežota, tā kā mācības notika attālināti. To apliecina epidemiologu dati: visaugstākā intensitāte novērota bērniem vecuma grupā līdz četriem gadiem un arī no pieciem līdz 14 gadiem. Augstākā saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām konstatēta Liepājā un Rīgā. Arī saslimstība ar pneimonijām šajā sezonā ir augstāka nekā pērn. Pagājušajā nedēļā ģimenes ārsti ziņoja par 24 pacientiem, kuriem bijusi nepieciešama pneimonijas ārstēšana. Augstāka saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem.
Starptautiskie dati liecina, ka gripas aktivitāte turpina pieaugt visā Eiropas reģionā. Par plaši izplatītu gripas aktivitāti vai vidēju gripas intensitāti ziņo Albānija, Izraēla, Kazahstāna, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Krievija, Zviedrija un Serbija. Izplatās gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, taču galvenokārt tiek apstiprināti A tipa gripas vīrusi, no kuriem dominējošs ir A/H3 apakštips. Francija, Zviedrija un Anglija ziņo par intensīvās terapijas nodalās hospitalizētiem pacientiem, kuriem konstatēta pārsvarā A tipa gripa.
Pasaules veselības organizācijas ziņojumā teikts, ka pašreizējie gripas uzraudzības dati ir jāinterpretē piesardzīgi, jo Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi pacientu iestāžu meklējumu, ārstniecības personāla darbu, kā arī testēšanas prioritātes un iespējas dalībvalstīs. Dažādie dalībvalstu īstenotie higiēnas un fiziskās distancēšanās pasākumi, lai samazinātu SARS-CoV-2 vīrusa pārnešanu, visticamāk, ir ietekmējuši gripas vīrusa izplatības samazināšanos, norāda epidemiologi. Pasaules mērogā gripas aktivitāte joprojām ir krietni zemākā līmenī nekā iepriekšējās sezonās, taču turpina pieaugt, īpaši ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas reģiona valstīs, kur sasniegusi pirms pandēmijas gada attiecīgā perioda līmeni.
Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperti norāda:
tā kā Covid-19 pandēmijas laikā arvien vairāk tiek konstatēta gripa, valstīm ieteicams sagatavoties gripas un SARS-CoV-2 kopējai cirkulācijai.
PVO rekomendē vienlaikus uzraudzīt gripas un Covid-19 vīrusu izplatību, kā arī pastiprināt gripas vakcinācijas kampaņu, lai novērstu smagas slimības un hospitalizāciju.
Epidemiologi atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām slimībām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm. Šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas var saņemt ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta iedzīvotāji, kas pieder noteiktām riska grupām, piemēram, seniori no 65 gadu vecuma, bērni un pieaugušie, kuri slimo ar hroniskām slimībām, bērni līdz divu gadu vecumam, grūtnieces. Vakcinēties pret gripu iesaka arī noteiktu profesiju pārstāvjiem - mediķiem, skolotājiem, karavīriem, policistiem un citiem.
