Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi laika periodu starp vakcināciju un balstvakcīnas saņemšanu – tagad papildu vakcīnas devu varēs saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas. Šādu lēmumu padome pieņēmusi, ņemot vērā Covid-19 omikrona varianta straujo izplatību Eiropā.
Balstvakcināciju saņēmuši jau vairāk nekā desmit procenti Latvijas iedzīvotāju, bet pilnu vakcinācijas kursu - divas vakcīnas devas jeb vienu vakcīnas devu “Janssen” gadījumā - saņēmuši kopumā 66 procenti Latvijas iedzīvotāju.
Analizējot Covid-19 omikrona varianta izplatību Eiropā un pasaulē, arī Latvijas atbildīgās iestādes sākušas rīkoties. Veselības ministrs Daniels Pavļuts gan norādīja, ka pagaidām papildu ierobežojumi vīrusa izplatības apturēšanai netiek plānoti. Tiesa, vairākas Eiropas valstis jau pieņēmušas lēmumus ierobežot gan tuvojošos svētku pasākumus, gan ieviest citus noteikumus, cenšoties apturēt omikrona iespējamos draudus. Kā zināms, Latvijā noteiktā ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19 epidēmiju ir spēkā līdz 11. janvārim.
Latvijā reģistrēts 41 Covid-19 omikrona paveida gadījums, no tiem seši līdz astoņi gadījumi ir saistīti ar šī paveida izplatību Latvijā, savukārt pārējie ir tā saucamie ievestie gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tomēr dati rāda, ka daļa inficēto ar omikrona paveidu bija vakcinēti. Lielāko daļu omikrona gadījumu atklāja pēc iedzīvotāju testēšanas lidostā. Epidemiologi iesaka testu veikt pilnīgi visiem, kuri ieradušies no ārzemēm, īpaši pirms došanās pie radiniekiem svētku laikā, lai samazinātu vēl plašāku vīrusa izplatību.
Epidemiologu izstrādātās prognozes par omikrona varianta izplatību nav iepriecinošas, līdzīgas bija prognozes par Covid-19 delta varianta izplatību. Epidemiologs Ņikita Trojanskis stāstīja, ka omikrona paveids izplatās divas vai trīs reizes ātrāk nekā delta variants. Tas ir saistīts ar vīrusa lipīgumu un daļēji - ar šī varianta spēju apiet vakcīnas sniegto aizsardzību (tiesa, nupat vakcīnas “Moderna” ražotāji paziņojuši, ka šī vakcīna aizsargā arī pret omikrona variantu). Piemēram, dati ir vienkārši skumji - Lielbritānijā iedzīvotājiem, kuri saņēmuši divas “AstraZeneca” vakcīnas devas, aizsardzība pret inficēšanos ar omikrona variantu ir nulles pozīcijā, savukārt “Pfizer” vakcīnas gadījumā - aptuveni 20 procenti. Epidemiologu vērtējumā balstvakcīna ir tā, kas var dot aizsardzību, vismaz īstermiņā, jo pagaidām spriest, kāds būs omikrona paveida izplatība, piemēram, Latvijā, ir sarežģīti. Tāpat - lai arī ir dati, ka inficētie ar omikrona paveidu slimo vieglākā formā, tam nav pilnīgi skaidru pierādījumu.
Prognozes par omikrona izplatību Latvijā un ar to saistīto slimnīcu noslodzi arī nav iepriecinošas. Sliktākajā scenārijā slimnīcās vienlaikus varētu atrasties ap 6500 pacientu.
Vīrusam būtu vajadzīgas divas trīs nedēļas, lai izkonkurētu Covid-19 delta variantu, un tas nozīmē, ka pēc Ziemassvētkiem tieši omikrons varētu būt vadošais vīrusa paveids, kas izplatās Latvijā.
Maksimālais pacientu skaits slimnīcās varētu tikt sasniegts februāra otrajā nedēļā. Līdz šim lielākais stacionēto pacientu ar Covid-19 skaits sasniedza 1500, un tas lika slimnīcām praktiski pārtraukt plānveida darbu un ierobežot citu medicīnisko palīdzību. Pašlaik valdība uzdevusi Operatīvās vadības grupai izstrādāt rīcības scenārijus pēc 11. janvāra, savukārt slimnīcām gatavoties pacientu pieplūdumam. Neatkarīgā rakstīja, ka veselības nozarē nepārtraukti ir ārkārtas situācija un slimnīcām visu laiku jābūt gatavām atkal paplašināt gultas vietu skaitu tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Pašlaik kā viens no mierinājuma jeb glābšanas salmiņiem ir balstvakcīna, kas, kā uzsver epidemiologi, vismaz īstermiņā būtu vīrusa izplatības ierobežotājs. Latvijas atbildīgās iestādes atsaucas uz pirmajiem Lielbritānijas pētījuma datiem par omikrona varianta izplatību, kur jaunatklāto gadījumu skaits divkāršojās ik pēc divām dienām. Balstvakcināciju arī tur uzskata par vienu no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikrona variantu, kas mazina transmisiju īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā.
Tāpēc šonedēļ pieņemts lēmums, ka balstvakcīnu varēs saņemt jau trīs mēnešus pēc vakcinācijas kursa, un šāda kārtība ir spēkā no 21. decembra. Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus, kuriem ir pienācis balstvakcinācijas saņemšanas termiņš, nekavēties un doties saņemt savu balstvakcīnu. Īpaši šis aicinājums domāts riska grupām, personām no 40 gadiem un personām, kas pirmreizējo vakcināciju saņēmušas pavasarī vai vasaras sākumā.
Iedzīvotāji, kuri saņēmuši “Janssen” vakcīnu, var saņemt balstvakcīnu jau divus mēnešus pēc pirmās potes. “AstraZenecas” vakcīnas “Vaxzevria” saņēmēji balstvakcīnu var saņemt trīs mēnešus pēc otrās potes, tāpat arī “Pfizer/BioNTech” vakcīnu “Comirnaty” un “Moderna” vakcīnas “Spikevax” saņēmušie - trīs mēnešus pēc otrās potes. Covid-19 pārslimojušas personas un vakcinējušās ar vienu poti - trīs mēnešus pēc potes vai pārslimošanas. Balstvakcināciju neveic jauniešiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem.
Covid-19 pārslimojušas personas un kuras arī vakcinējušās ar divām potēm, balstvakcīnu var saņemt sešus mēnešus pēc potes vai pārslimošanas, un vēlams pirms tam konsultēties ar ārstniecības personu. Arī Covid-19 vīrusa omikrona varianta izplatības gadījumā svarīga ir nevakcinēto personu pirmreizējā vakcinācija, īpaši senioriem vecumā no 60 gadiem, skaidro vakcinācijas speciālisti Nacionālajā veselības dienestā.
Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati rāda, ka desmitā daļa no vakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem ir saņēmuši arī balstvakcīnu, un to iedzīvotāju, kuri izvēlas saņemt trešo poti, pašlaik ir vairāk nekā to, kuri sākuši vakcinācijas procesu.
Kopumā Latvijā pilnu vakcinācijas kursu (par tādu mēs pašlaik vēl uzskatām divas vakcīnas devas) saņēmuši 66 procenti iedzīvotāju. Vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši arī 274 bērni vecumā no pieciem līdz 11 gadiem.
