Valsts kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā gada laikā papildinājuši 13 jaunākās paaudzes medikamenti, to kopējam skaitam sasniedzot 80, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par valsts apmaksāto ar patentu aizsargāto medikamentu skaitu Baltijas valstīs uz 2021.gada septembri.
Kad imunitātes stiprināšana no virspusēja sarunu temata pārtop nopietnā mērķī un cilvēks ir nobriedis pāriet no vārdiem pie darbiem, viņam jārēķinās ar daudzu faktoru kopumu, kas šo procesu ietekmē.
Latvijā ar plaušu vēzi gadā saslimst ap tūkstoš pacientu. Tā ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām pasaulē, ar ko saslimst dažāda vecuma iedzīvotāji. Lai arī pēdējos divos gados situācija Latvijā plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā uzlabojas, jo kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti un pacientiem tiek apmaksāti arī jaunākās paaudzes medikamenti, lielai daļai plaušu vēža pacientu zāles nav pieejamas.
Latvija šajā rudens sezonā iegādājusies uz pusi vairāk gripas vakcīnu nekā iepriekšējos gados, un valsts apmaksātu pretgripas poti šogad var saņemt lielāks iedzīvotāju skaits.
Lai arī valdība pati apstiprināja plānu onkoloģijas jomā, kurā skaidri un gaiši ierakstītas vairākas apņemšanās, kā uzlabot vēža ārstēšanu, no papildus nepieciešamā finansējuma šī plāna īstenošanai tā nolēmusi piešķirt mazāk par trešo daļu.
Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes pagaidu rekomendāciju, kas var tikt mainīta pēc papildu datu izvērtēšanas, bērniem un jauniešiem (līdz 25 gadu vecumam) vakcinācijai pret Covid-19 netiek rekomendēts izmantot “Moderna” vakcīna pret Covid-19 “Spikevax”, lasāms Vakcinācijas rokasgrāmatas jaunākajā redakcijā.
Pandēmijas laiks iezīmē kritisku situāciju arī onkoloģijas jomā – pagājušajā gadā krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikušas mazāk nekā trešā daļa uzaicināto Latvijas sieviešu. Arī šāgada pirmo mēnešu dati neiepriecina. Onkologi vēlreiz uzsver, ka tieši skrīnings palīdz atklāt krūts vēzi agrīnās stadijās, kas sievietei nozīmēs izārstēšanos un dzīvošanu.
Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un pacientu skaitam slimnīcās, Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēmusi pārtraukt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās no pirmdienas, 18. oktobra. Šādu lēmumu komisija pieņēmusi saistībā ar nepieciešamību nodrošināt papildu ārstniecības personāla resursus un pārprofilēt gultasvietas neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Latvijā joprojām ir ļoti daudz sieviešu, kurām krūts vēzi atklāj novēloti, neraugoties ne uz ikgadējām kampaņām par krūšu veselības pārbaudēm, ne valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, Latvijā šobrīd 52 procenti iedzīvotāju nav vakcinēti pret Covid-19. Ja vien viņu dzīvībai nedraud briesmas vai veselības stāvoklis nav tik kritisks, lai ievietotu stacionārā, pie ārsta personas bez Covid-19 sertifikāta var tikt tikai tad, ja var uzrādīt negatīvu testu. Tiem, kuriem tests nav pa kabatai, atliek vien gaidīt līdz brīdim, kamēr veselības stāvoklis kļūst kritisks. Tiesībsarga ieskatā šis ir pareizs risinājums, kas palīdzēs mazināt Covid-19 izplatību.
Lai arī Eiropas Savienība pēdējo gadu laikā īpašu uzmanību pievērš mirstības samazināšanai no onkoloģiskām slimībām, smēķēšana joprojām uzskatāma par galveno vēža cēloni. Aptuveni trešā daļa eiropiešu, kuriem diagnosticēts vēzis, ikdienā smēķējuši. Pērn gandrīz trīs miljoniem cilvēku atklāta onkoloģiska slimība.
Nevakcinētie vai Covud-19 nepārslimojošie policisti, kuriem nevarēs nodrošināt darbu attālināti, no rītdienas tiks atstādināti no dienesta vai darba pienākumu pildīšanas, liecina Neatkarīgās rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.
Pēc 10 stundu diskusijām Krīzes vadības padomes sēdē nolemtais, pamatojoties uz Lietuvas pieredzi, drīzāk veicinās Covid-19 izplatību, nevis to mazinās.
Valsts operatīvā medicīniskā komisija pieņēmusi lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju medicīnā Latvijā. Pacientiem jārēķinās ar divām svarīgām ziņām – slimnīcas sāk ierobežot plānveida palīdzību, tostarp ķirurģiskās operācijas dienas stacionāros, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedosies uz visiem izsaukumiem.
Latvijas Ārstu biedrība, nesagaidot izlēmīgus valdības lēmumus, faktiski izsludina karastāvokli medicīnā. Pirmoreiz Covid-19 epidēmijas laikā šonedēļ pie slimnīcām veidojās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, lai ievestu slimnīcās pacientus, arī pacientus smagā stāvoklī, kuriem nepieciešama skābekļa terapija.
Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, savukārt Saeimai drīzumā būs jāizskata jautājums par veselības pakalpojumu apmaksu nevakcinētajiem. Iniciatīvas autori uzskata: ja cilvēks nav vakcinējies un tam nav kādu medicīnisku iemeslu, par veselības aprūpi viņam būtu jāmaksā pašam.
Šoruden un šoziem vienlaikus ar Covid-19 vīrusu Latvijā izplatīsies arī sezonālā gripa, kas var radīt papildu draudus iedzīvotāju veselībai, tāpēc atbildīgās iestādes un mediķi aicina iedzīvotājus laikus vakcinēties arī pret gripu.
Lai arī Veselības ministrija visai optimistiski par nākamā gada nozares budžetu saka: tas ir “solis veselības aprūpes pieejamības virzienā”, papildus piešķirtais finansējums ir mazāk nekā piektā daļa no pieprasītā.
Šonedēļ vienā no Rīgas lielākajiem medicīnas centriem sāksies pilotprojekts, kura laikā ārstniecības iestādes apmeklētājiem bez maksas tiks veikti ātrie antigēnu testi Covid-19 atklāšanai.
Paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, un vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir arī paaugstināts “sliktais” holesterīna līmenis. Tie ir skaidri riska faktori sirds un asinsvadu slimībām.
