Latvijā gada laikā aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju nomirst no insulta. Lai izglābtu cilvēku un mazinātu nopietnas sekas, kādas var būt pēc insulta, svarīgi atpazīt insulta pazīmes un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Diemžēl liela daļa Latvijas iedzīvotāju nezina vai nav pārliecināti par to, kā insultu atpazīt, un tas var kavēt atbilstošas palīdzības sniegšanu līdzcilvēkiem. Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, neiroloģe Evija Miglāne atzīst: diemžēl no insulta katru dienu Latvijā nomirst četri līdz pieci cilvēki.
Insults Latvijā ir viena no visbiežāk sastopamajām slimībām, kas izraisa veselības traucējumus, bet trešdaļai insulta pacientu tas beidzas ar nāvi. Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume pastāstīja, ka 2020. gadā no insulta Latvijā nomira 1773 cilvēki, no tiem 14 procenti bija jaunāki par 65 gadiem. Insults ir arī viens no biežākajiem invaliditātes cēloņiem.
Lai pēc iespējas mazinātu nopietnas insulta sekas, svarīgi ir spēt atpazīt insulta simptomus un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Taču, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra nesen veiktā socioloģiskā aptauja, kurā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 60 gadiem, tikai 66 procenti aptaujāto zināja, kā atpazīt insulta simptomus. Ilze Straume stāsta, ka kopumā lielākā daļa aptaujāto precīzi varēja pateikt, kas ir insults, proti, smadzeņu asinsvada nosprostojums vai plīsums, kas izraisa smadzeņu audu bojājumu. Speciāliste uzsver, ka svarīgi ne tikai zināt, kas ir insults, bet saprast, kā rīkoties aizdomu gadījumā. Te ikvienam var noderēt īpaši sagatavots tests ar nosaukumu Ā.T.R.I., kas nozīmē “atsmaidi, turi, runā, izsauc”. Par šo testu zināja 66 procenti aptaujāto, tomēr piektā daļa aptaujāto uz jautājumu - vai būtu spējīgs un gatavs sniegt pirmo palīdzību cilvēkam ar insultu - atbildēja, ka, visticamāk, nepamanītu simptomus, jo tos nepārzina. “Mums jāturpina strādāt pie tā, lai insulta simptomi būtu visiem zināmi un cilvēki zinātu, kā rīkoties nepieciešamības gadījumā,” turpina Ilze Straume. “Ne visas slimības mēs varam novērst, taču mēs varam mazināt šo slimību seku smagumu, ja palīdzība tiek sniegta laikus. Ja cilvēku ir skāris insults, tad laikus sniegta palīdzība ir neatsverama.”
“Insults ir smadzeņu slimība, un tad, kad notiek insults, plīst vai nosprostojas asinsvads, kā rezultātā kāda smadzeņu daļa paliek bez skābekļa apgādes. Tāpēc insulta simptomi ir saistīti ar to, ka mūsu smadzeņu daļa vairs nefunkcionē. Smadzenes mums kontrolē faktiski visu, kas mēs esam, tāpēc insulta gadījumā mums ir traucēta runa, kustības, redze un citas funkcijas,” stāsta Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, neiroloģe Evija Miglāne. “Visbiežākie simptomi ir vienas ķermeņa puses vājums, kas parasti ir gan sejā, cilvēks nevar pasmaidīt, rokās vai ķermeņa vienā pusē, piemēram, cilvēks nevar pacelt roku. Ja insults notiek tajā smadzeņu daļā, kas ir atbildīga par kustību koordināciju, tad cilvēkam iestājas pēkšņs reibonis, izteikti koordinācijas traucējumi, redzes dubultošanās un citi.” Lai izprastu šos simptomus, mēs lietojam šo testu, ar kura palīdzību varam novērtēt, vai un kādi šie traucējumi ir. Lūdzam cilvēku pasmaidīt, jo tad varam redzēt, vai ir traucēta mīmika; lūdzam pacelt rokas un runāt. Savukārt “izsauc” nozīmē, ja ir iepriekš aprakstītā situācija, tad ir nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība.
“Ļoti būtiski, cik ātri cilvēks ar insultu nonāk stacionārā, jo pirmajās stundās pēc insulta var sniegt palīdzību - trombu šķīdināšanu, un jo ātrāk to sniedz, jo labākas izredzes atveseļoties,” norāda Evija Miglāne.
“Mēdz teikt, ka insulta gadījumā svarīgas ir pirmās četras vai piecas stundas, taču es gribētu uzsvērt, ka tas nenozīmē, ka šīs stundas ir jānogaida un tikai tad jābrauc uz slimnīcu.
Šī gaidīšana var maksāt dzīvību. Lai panāktu labāku insulta iznākumu, katra minūte ir neizmērojami svarīga. To noteikti vajag saprast ikkatram cilvēkam.” Kavēšanās ar palīdzības sniegšanu “cilvēkam maksā smadzeņu šūnas”, piebilda E. Miglāne.
Neiroloģe Evija Miglāne norāda, ka ļoti būtiski zināt arī riska faktorus, kas var novest pie insulta - paaugstināts asinsspiediens, neveselīgi paradumi -, ja šie riska faktori tiktu mazināti, tad faktiski 80 procentos gadījumu insultu varētu novērst. 90 procentiem pacientu, kuri iestājas slimnīcā ar insultu, ir paaugstināts asinsspiediens un tas nav ticis atbilstoši ārstēts. Tāpēc neiroloģe uzsver, ka ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu ir ļoti būtiski. Ja ir pastāvīgi augsts asinsspiediens, notiek asinsvadu bojājums, kas var novest pie insulta un aterosklerozes.
Pašlaik vidēji četri pieci cilvēki dienā nomirst no insulta, saka E. Miglāne. Tas gan ir mazāk nekā pirms desmit gadiem, kad dienā vidēji nomira septiņi pacienti. Ārste arī uzsvēra, ka insulta ārstēšana ir prioritāte arī pašlaik pandēmijas apstākļos. Nevienam pacientam ar insultu palīdzība netiks atteikta.
Slimību profilakses un kontroles centrs kampaņā “Laiks ir dzīvība: atpazīsti insulta simptomus” centīsies izglītot cilvēkus par insulta simptomiem. Jau pašlaik plašsaziņas līdzekļos cilvēkus uzrunā izglītojošas reklāmas par insulta simptomu atpazīšanu. Ilze Straume arī aicina cilvēkus nebaidīties praksē izmantot šo testu, lai pārliecinātos, vai līdzcilvēkam nav insulta pazīmes.
