Latvijā novembra beigās klīniski apstiprināts šosezon pirmais gripas gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Pagājušajā sezonā gripas intensitāte bija ļoti zema, Latvijai secen gāja gripas epidēmija un netika reģistrēts neviens nāves gadījums, kuru būtu izraisījusi gripa. Tomēr eksperti prognozē, ka pēc divu sezonu salīdzinoši nelielas izplatības šogad varētu būtiski palielināties gripas vīrusa izplatīšanās riski.
Pasaules veselības organizācija secina, ka dažādie dalībvalstu īstenotie higiēnas un fiziskās distancēšanās pasākumi, lai samazinātu Covid-19 vīrusa pārnešanu, visticamāk, ir veicinājuši gripas vīrusa izplatības samazināšanos. Visā pasaulē gripas aktivitātes rādītāji saglabājas zemā līmenī, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašlaik tomēr tiek novērots neliels gripas vīrusu izplatības pieaugums.
Pirmais klīniski apstiprinātais gripas gadījums šajā ziemas sezonā reģistrēts ģimenes ārsta praksē Rīgā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra iknedēļas pārskats par akūtu augšējo elpceļu infekciju un gripas izplatību. Pašreizējo situāciju, kad gripas aktivitāte netiek novērota, speciālisti sauc par starpsezonu posmu. Šobrīd tāpēc grūti prognozēt, kā gripas vīrusi uzvedīsies un cik liela loma būs dažādiem joprojām ar Covid-19 saistītiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Jo mazāk cilvēki kontaktējas, jo mazāk izplatās arī gripas un citi augšējo elpceļu vīrusi. Tā kā visvairāk iepriekšējo gripas epidēmiju laikā slimoja bērni līdz 14 gadiem, bet pagājušajā sezonā skolēni mācījās attālināti, gripa neizplatījās vispār. Šogad ir cita situācija.
Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka pēdējās nedēļas laikā samazinājies akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumu skaits, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējās sezonas un pēdējo piecu sezonu vidējiem rādītājiem, pacienti ievērojami vairāk vērsušies ārstniecības iestrādēs ar šādām slimībām. Visaugstākā šo vīrusu izplatības intensitāte novērota tieši bērnu vecumā līdz 14 gadiem vidū, visvairāk - Liepājā, Gulbenē un Daugavpilī.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā kopš sezonas sākuma izmeklēti vairāk nekā 587 pacientu klīniskie paraugi. Tajos noteikti respiratori sincitiālie vīrusi, rinovīrusi, adenovīrusi, cilvēka metapneimovīrusi un citi elpceļu infekciju vīrusi, taču gripas vīrusi klīniskajos paraugos nav apstiprināti.
Tiesa, vairākas valstis jau ziņojušas par gripas izplatību lielākā mērā nekā “bāzes līmenī”, un viena no šīm valstīm ir Igaunija.
Pagājušajā, tas ir, 2020.-2021. gada, sezonā ziņots tikai par diviem slimnīcās ievietotiem pacientiem ar aizdomām par gripas infekciju. Savukārt vēl vienu sezonu iepriekš kopumā visā Latvijā ar gripu bija stacionēti 1249 pacienti un 239 pacienti ar gripas izraisītu pneimoniju. Pēdējā gripas sezonā netika reģistrēts neviens nāves gadījums pacientiem ar apstiprinātu gripu vai ar aizdomām par gripas infekciju, bet sezonu iepriekš (2019.-2020. gads) Slimību profilakses un kontroles centrs apkopoja informāciju par 26 letāliem gadījumiem gripas dēļ. Taču pēdējos gados (no 2017. līdz 2019. gadam) ar gripu nomira 70 līdz 90 pacientu gadā.
Vērtējot gripas epidēmijas iepriekšējās 2019.-2020. gada un 2018.-2019. gada sezonas Latvijā, epidemiologi secinājuši, ka aptuveni 60 procenti no stacionētajiem pacientiem gripas gadījumos bija bērni līdz 14 gadu vecumam, bet stacionētie gripas pneimonijas gadījumos lielākoties (70 līdz 90 procenti) bija vecumā virs 15 gadiem. Lielākais īpatsvars mirušo vidū bija pacienti vecumā virs 70 gadiem. Gandrīz visiem mirušajiem bija viena vai vairākas hroniskas slimības. Visbiežāk noteiktas hroniskas sirds un asinsrites slimības, kā arī citas (hroniskas elpceļu slimības, cukura diabēts, nieru un aknu slimības, onkoloģiskās slimības, aptaukošanās).
Nāves gadījumi ar gripu Latvijā 2016.-2017. gada sezona 75 2017.-2018. gada sezona 91 2018.-2019. gada sezona 86 2019.-2020. gada sezona 26 2020.-2021. gada sezona 0 Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs |
Piesardzīgi izsakot prognozes, eksperti uzskata, ka vismaz šiem iedzīvotājiem, kuri ir riska grupās dažādu hronisku slimību dēļ, noteikti ir jāvakcinējas pret gripu. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs profesors Uga Dumpis norāda, ka vakcinācija pret gripu ir efektīvākais veids, kā samazināt gripas izplatību un novērst slimības sarežģījumus. “Jāvakcinējas katru gadu, un obligāti jāvakcinējas cilvēkiem virs 65 gadu vecuma, pacientiem ar hroniskām plaušu, sirds, nieru un vielmaiņas slimībām, kā arī pacientiem ar imūno deficītu vai imūnsupresijas laikā. Jo vairāk sabiedrībā būs vakcinēti seniori un riska grupas pret gripu, jo arī stacionāros nonāks mazāk pacientu. Šajā sezonā tas ir īpaši būtiski, jo Latvijā ir Covid-19 pandēmija,” skaidro infektologs.
Epidemiologi arī norāda: ja nav vēl saņemta vakcīna pret gripu, to var darīt arī pašlaik, negaidot brīdi, kad Latvijā būs gripas slimnieku pieaugums. Turklāt gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Coivd-19. “Ja kāda ārstniecības persona apgalvo ko citu, aicinu iepazīties ar jaunāko zinātnisko informāciju, kas norādīta Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā,” atgādina Uga Dumpis.
Šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta var saņemt iedzīvotāji, kas ir ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas, seniori vecumā no 65 gadiem, kā arī pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām, piemēram, plaušu, sirds asinsvadu un citām. Šajā grupā ietilpst arī sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, bērni līdz divu gadu vecumam, kā arī grūtnieces.