Veselības ministrija, pieļaujot sliktākās prognozes piepildīšanos, ka Covid-19 pacientu skaits slimnīcās novembra beigās varētu pārsniegt pat 2500, ir sagatavojusi plānu jaunu gultu izveidei Rīgā un reģionos.
Mediķi secina, ka šāgada rudenī slimnīcās ievietotajiem Covid-19 pacientiem atšķirībā no iepriekšējā pandēmijas vilnī slimnīcās nonākušajiem ir raksturīgi lieli plaušu bojājumi, 85 procentiem pacientu nepieciešama skābekļa terapija un vismaz piektajai daļai pacientu ir nepieciešama ārstēšanās intensīvajā terapijā.
Pašlaik ir piepildījušās prognozes par strauju Covid-19 pacientu skaita pieaugumu slimnīcās. Ik dienu slimnīcā nonāk 170-190 Covid-19 pacientu (pēdējās diennakts laikā slimnīcās ievietots 171 pacients, vidēji dienā stacionārā nonākošo Covid-19 pacientu skaits ir pat lielāks nekā iepriekš veiktajās prognozēs). Saglabājoties šādai tendencei, Veselības ministrija prognozē, ka līdz 9. novembrim slimnīcās ārstēsies ap 2900 Covid-19 pacientu. Ceturtdien slimnīcās ārstējās kopumā 1439 pacienti, no kuriem smagā stāvoklī bija 183 cilvēki. 28. oktobrī reģistrēts arī līdz šim lielākais Covid-19 pacientu nāves gadījumu skaits - 64 pacienti nomira vienas diennakts laikā.
Izvērtējot slimnīcu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta datus, Veselības ministrija secinājusi, ka pašreizējā situācijā, izveidojot vēl papildu gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai un piesaistot papildu cilvēkresursus, ir nodrošināta iespēja uzņemt kopumā 2035 pacientus. Tomēr arī ar to būs par maz, ja saslimstība turpinās augt atbilstoši sliktākajām prognozēm.
Jaunākās saslimstības un hospitalizācijas prognozes liecina, ka jau novembra sākumā stacionēto Covid-19 pacientu skaits var pārsniegt 2500.
Speciālisti secina, ka epidemioloģiskā situācija turpina pasliktināties un saslimstības rādītājs jau vairāk nekā divas reizes pārsniedz augstāko saslimstības rādītāju, kāds tika sasniegts iepriekšējā Covid-19 viļņa laikā. Par epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos liecina arī Slimību profilakses un kontroles centra sniegtie dati par situācijas attīstību vienas pēdējās nedēļas laikā. Proti, par 32 procentiem pieaudzis stacionāros esošais Covid-19 pacientu skaits, kā arī par 23 procentiem palielinājies pacientu skaits ar smagu Covid-19 klīnisko gaitu, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits palielinājies par 55 procentiem.
Ņemot vērā, ka pašlaik izsīkst jau pastiprinātā slimnīcu gatavība uzņemt vēl lielāku pacientu skaitu, Veselības ministrija plāno turpināt veidot papildu gultas vietas Covid-19 pacientiem, turklāt ne tikai visās iespējamajās ārstniecības iestādēs, bet arī biroju ēkā. Kopumā plāns paredz sasniegt vismaz 2500 gultu kapacitāti un sagatavot plānu vēl 500 gultu izvēršanai, ja saslimstības rādītāji nekritīsies.
Jau tuvākajā laikā, tas ir, līdz 5. novembrim, pakāpeniski plānots atvērt papildu 220 gultas Rīgā un līdz 280 papildu gultām reģionu slimnīcās, savukārt līdz 15. novembrim plānots atvērt vēl līdz 150 gultām Rīgā. Pašlaik Covid-19 pacientu ārstēšanā ir iesaistītas visas klīniskās universitātes slimnīcas, visas reģionālās slimnīcas, kā arī lielākā daļa pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcu un specializēto slimnīcu. Kopējā Covid-19 gultu noslodze pašlaik ir 81 procents, savukārt intensīvās terapijas gultu noslodze ir 79 procenti. Lielā daļā slimnīcu šī noslodze jau ir simt procentu vai pat pārsniedz visas iespējas. Arī slimnīcas, redzot, ka pacientu skaits aug, plāno atvērt jaunas nodaļas tieši Covid-19 pacientiem, piemēram, Balvu slimnīcā, kur pašlaik izveidotās Covid-19 nodaļas noslodze ir simt procentu apmērā, nākamnedēļ atver vēl vienu Covid-19 nodaļu pediatrijas nodaļas vietā (bērnu ārstēšana tiks integrēta terapijas nodaļā).
Lai arī pagaidām Veselības ministrija atteikusies no idejas izsludināt plašu mediķu mobilizāciju darbam ar Covid-19 pacientiem, ir skaidrs, ka bez papildu ārstniecības personu darba rokām neiztikt. No Veselības ministrijas ziņojuma valdībai izriet, ka ar mobilizāciju valdība cerēja piesaistīt ap tūkstoti mediķu darbam ar Covid-19 pacientiem.
Iespēju robežās Covid-19 pacientu ārstēšanā tiks iesaistīts Rīgas 1. slimnīcas un Rīgas 2. slimnīcas personāls (slimnīcas, kuras iesaistās Covid-19 pacientu aprūpē), taču arī tur būs vajadzīgi papildu mediķi. Apzināts, ka, piemēram, Covid-19 gultu izveide 2. slimnīcā prasīs 89 papildu mediķu slodzes, galvenokārt māsas un māsu palīgus, bet, lai nodrošinātu papildu gultu atvēršanu Stradiņa slimnīcā vien, nepieciešamas 248 papildu slodzes. Kopumā aplēsts, ka to mediķu skaits, kuri krīzes situācijā nebūtu nodarbināti savā pamatdarbā (piemēram, situācijā, kad ir ierobežoti dienas stacionāru pakalpojumi) un kurus varētu iesaistīt Covid-19 pacientu aprūpē, ir virs 1020.
