Veselība

20. – 24. septembrī tiek atzīmēta Starptautiskā uroloģijas nedēļa, kad visā pasaulē uzmanība tiek pievērsta tieši uroloģisko slimību profilaksei, ārstēšanās iespējām, kā arī sabiedrība tiek informēta par jaunākajām ārstēšanas metodēm. 2021. gadā starptautiskā tēma ir urīna nesaturēšana. Šī sensitīvā tēma visbiežāk skar sievietes, tomēr no tās cieš arī vīrieši. Labā ziņa – mūsdienās to iespējams ārstēt. Tomēr Latvijas Urologu asociācija vērš uzmanību –jādomā ne tikai par ārstēšanās procesu, bet par iemesliem kādēļ šī nesaturēšana radusies. Jo bieži vien, laicīgi dodoties pie speciālista, no problēmas var izvairīties, saglabājot tik nozīmīgo dzīves kvalitāti.

Latvijā zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem. Laikus pamanīt šo audzēju un uzsākt ārstēšanos var, izmantojot valsts apmaksātu vēža skrīningu, tomēr pagājušajā gadā tikai nepilni 15 procenti iedzīvotāju izmantoja iespēju veikt šo profilaktisko pārbaudi.

15. septembrī, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” parakstīja līgumu ar SIA “Pilsbūve” par Ventspils slimnīcas dzemdību zāļu paplašināšanu. Būvuzraudzību veiks SIA “Lakalme”.

Šogad rudens Latvijas dabā sevi pieteica diezgan strauji, ar vēsu un vējainu laiku. Daudziem tas negāja pie sirds – gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē, jo izrādās, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, sliktāk jūtas cilvēki, kuriem ir sirds un asinsvadu problēmas.

Fakts: 35% Latvijas iedzīvotāju lieto nikotīnu saturošus produktus. No tiem absolūtais vairākums (80%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju smēķē cigaretes.

Bez asins donoriem nav iedomājama mūsdienu medicīna, saka mediķi. Lai ārsti varētu izglābt dzīvību visiem pacientiem, kuriem nepieciešama asins pārliešana, gadā vajadzīgi vairāk nekā 50 000 donoru un 150 000 asins komponentu devu.

“Tā ir neaptverama sajūta – dzīvot valstī, kur esi atkarīgs no līdzcilvēku atbalsta. Man ir nācies divreiz lūgt ziedojumus, lai izdzīvotu, un es to nenovēlu nevienam. No sirds žēl, ka lēmumu pieņēmēji savu pienākumu novēluši uz ziedotāju pleciem, cerot, ka sabiedrība būs tā, kas parūpēsies par vēža pacientu dzīvībām,” situāciju Latvijā raksturo melanomas paciente Sondra Zaļupe.

Imunizācijas valsts padomes rīcībā pašlaik nav zinātniski pamatotas informācijas, datu un pierādījumu par papildu vakcinācijas nepieciešamību visām sabiedrības grupām neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa. Tāpēc, visticamāk, tuvākajā laikā netiks pieņemts lēmums par trešo vakcīnas devu pat tiem, kuri to vēlas, piemēram, lai pagarinātu vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu noteiktās valstīs.

Iedzīvotāju parakstu vākšana ir teju vienīgais glābšanas salmiņš, lai panāktu adekvātu finansējumu veselības aprūpē. Šo ceļu iet arī onkoloģijas pacienti – uzsākta parakstu vākšana par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienaskārtībā vēlreiz nonāks jautājums par migrēnas iekļaušanu diagnožu sarakstā, kam ir valsts kompensētas zāles. Pateicoties vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju parakstiem, aicinot apmaksāt migrēnas pacientiem zāles, politiķiem šī iniciatīva būs jāvērtē un jāpieņem lēmums.

Pēc mazo pacientu vecāku un bērnu ārstu neatlaidīgiem aicinājumiem Bērnu slimnīcai piešķirti 450 000 eiro pirmā tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo mūsdienīgu glikozes monitorēšanas sistēmu iegādei.

Moralizēšana par to, ka smēķēt ir kaitīgi, bieži vien neiedarbojas. Izplatīts pīpmaņu pretarguments ir: mana veselība – kā gribu, tā bojāju. Viņi ignorē faktu, ka cigarešu radītie dūmi apdraud apkārtējo cilvēku veselību un pat dzīvību.

Meklēt informāciju par veselības jautājumiem un slimībām tīmeklī nav nekas nosodāms, tomēr pašārstēties ar interneta palīdzību nav prātīgi, īpaši, ja cilvēks nevar vai neprot pārbaudīt avotu ticamību. Tomēr, kā atklāj veselības indekss, vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ārstējas paši, ņemot vērā internetā atrodamo informāciju.

Latvijā pēdējos gados jaunatklāto hronisko C hepatīta pacientu skaits samazinās, tomēr speciālistus dara bažīgus jautājums, vai C hepatīta pacientu patiešām ir mazāk vai tomēr mediķu redzeslokā nonāk arvien mazāk pacientu.

Pandēmijas laikā iedzīvotāju pārliecība par veselīgu dzīvesveidu aug, bet vienlaikus arvien lielākam skaitam iedzīvotāju piemīt kāds neveselīgs paradums. Vīrieši pandēmijas laikā sākuši biežāk lietot alkoholu un smēķēt, savukārt sievietēm arvien vairāk raksturīga pārmērība uzturā, liecina “Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Bērnu slimnīcā strauji pieaudzis ar dažādām zarnu infekcijām saslimušo bērnu skaits, un, kā uzsver eksperti, viens no iemesliem dažādu infekcijas slimību izplatībai ir roku higiēnas neievērošana. Mediķi uzskata, ka sabiedrība, tostarp bērnu vecāki, zaudējuši modrību un aizmirsuši tik elementāru, bet veselībai svarīgu lietu kā regulāru roku mazgāšanu. Tās varētu būt arī sekas ilgstošai dzīvei koronavīrusa pandēmijā un nogurumam no nepārtrauktiem atgādinājumiem dezinficēt rokas.

Prostatas vēža pacientu biedrība sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv ir iesniegusi priekšlikumu par mūsdienīgu un efektīvu medikamentu prostatas vēža ārstēšanai iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.

Pašlaik aizliegums potēties ar jebkādu no Covid-19 vakcīnām ir tikai tiem pacientiem, kuriem ir smaga alerģiska reakcija – anafilakse – pret kādu no vakcīnu sastāvdaļām, norāda Zāļu valsts aģentūrā, atbildot uz iedzīvotāju izteikto argumentu par nevakcinēšanos veselības stāvokļa dēļ.

Latvija ir vienīgā no kaimiņvalstīm, kas nekompensē migrēnas medikamentus, tādēļ daudzas inovatīvas ārstēšanas metodes pacientiem ir liegtas. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība savākusi vairāk nekā desmit tūkstošus iedzīvotāju parakstu, lai migrēna tiktu iekļauta valsts kompensējamo diagnožu sarakstā.

Farmācijas nozari pārstāvošās asociācijas vēršas pie veselības ministra Daniela Pavļuta ar aicinājumu organizēt Covid-19 vakcinēšanas kampaņas tā, lai tiktu ievēroti ne tikai likumi, bet arī ētika.

Prioritārajiem pasākumiem veselības nozarē papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā ir ievērojams – vairāk nekā 700 miljoni eiro. Prioritāšu topa galvgalī izvirzās Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošie pasākumi, kuriem nākamgad papildus vajadzīgi vismaz 150 miljoni eiro, un tas ir vairāk, nekā Veselības ministrija lūdz piešķirt onkoloģijas plāna ieviešanai, vairāk nekā pacientu līdzmaksājumu mazināšanai un kompensējamo zāļu apmaksai.

Atbild VMNVD Vakcinācijas projekta nodaļas komunikācijas konsultante Inga Vasiļjeva: