Jaunākie pētījumi ļauj secināt, ka no desmit līdz 25 procentiem Latvijas iedzīvotāju sirgst ar migrēnu, turklāt daļai šo pacientu ir hroniska migrēna, kas nozīmē stipru galvassāpju lēkmes pat desmit reizes mēnesī, stāsta Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Līga Alberliņa.
Tomēr pašlaik Latvijā migrēnas pacientiem netiek kompensēts neviens medikaments. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sākusi izvērtēt biedrības priekšlikumu iekļaut migrēnu to diagnožu sarakstā, kam tiek paredzētas valsts kompensētas zāles. Lietuvā un Igaunijā migrēnas zāles pacientiem kompensē.
Latvijas Galvassāpju biedrība savākusi vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstus, lai migrēnu iekļautu to slimību sarakstā, kam tiek apmaksāti valsts kompensējamie medikamenti. Šīs iniciatīvas izskatīšana nodota Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. “Migrēna ir neiroloģiska slimība, un tās ārstēšana ir ilglaicīga un kompleksa, bet diemžēl pašlaik šī diagnoze nav iekļauta sarakstā, lai pacientiem apmaksātu medikamentus,” norāda Līga Alberliņa. Medikamenti migrēnas lēkmju mazināšanai un novēršanai ir dārgi. Viena tablete izmaksā četrus līdz sešus eiro, un, kā stāstīja L. Alberliņa, vienas lēkmes mazināšanai nepieciešamas četras tabletes, kas nozīmē, ka viena lēkme “izmaksā” vismaz 20 eiro.
Tomēr finansiālie izdevumi nav vienīgais, kāpēc migrēnas pacienti ir neapskaužamā situācijā Latvijā. L. Alberliņa norāda, ka ar migrēnu sirgst darbspējīga vecuma iedzīvotāji. Biedrības veiktā aptauja apliecināja, ka 40 procenti pacientu migrēnas dēļ kavē darbu vismaz vienu līdz sešām dienām mēnesī. 80 procenti no aptaujātajiem atzinuši, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi, un tikpat pacientu norādījuši, ka viņiem ir miega traucējumi, kas ir nopietns risks depresijai, trauksmei un pašnāvības mēģinājumam. Vēl viens būtisks arguments, kāpēc valstij vajadzētu kompensēt medikamentus migrēnas ārstēšanai, ir fakts, ka migrēnas pacienti tā vietā, lai lietotu atbilstošu terapiju, pārmērīgi lieto neatbilstošus medikamentus, visbiežāk bezrecepšu pretsāpju zāles, kas ir lētākas un pieejamākas, tomēr tas var novest pie citiem veselības traucējumiem. “Izanalizējot Nacionālā veselības dienesta datus, secinājām, ka migrēnas pacientiem 15 procentos gadījumu tiek izrakstīti antidepresanti, bet 30 procentiem - migrēnas medikamenti, tomēr realitātē tikai 40 procenti pacientu no tiem, kuriem izrakstītas migrēnas zāles, tās pret recepti arī iegādājas, savukārt antidepresantus iegādājas 80 procenti pacientu,” uzsvēra L. Alberliņa.
Pacientu biedrība lūdz iekļaut diagnozi migrēna kompensējamo medikamentu sarakstā, paredzot kompensāciju 75 procentu apmērā. Lai pārliecinātu politiķus, biedrība norāda, ka, pieņemot šādu lēmumu, būs virkne ieguvumu ne tikai pacientiem, bet arī valstij. Pacienti saņems atbilstošus medikamentus, un ikvienam būs pieejama efektīva ārstēšana. “Samazināsies pārmērīga un neatbilstoša pretsāpju medikamentu lietošana, samazinās diagnozes blakusparādību risks, pacienti varēs efektīvi strādāt katru dienu, kā arī nenoliedzami tas būs ieguvums sociālajam budžetam, jo tā vietā, lai saņemtu darba nespējas lapu, cilvēki strādās un maksās nodokļus,” sacīja Līga Alberliņa.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride uzskata, ka vajadzētu strādāt pie tā, ka 2023. gadā migrēnas diagnozi varētu iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā. Tomēr deputāts norādīja, ka svarīgi būtu skatīties uz visām diagnozēm kompleksi, kuras būtu jāiekļauj kompensējamo diagnožu sarakstā vai kurām ir jāpalielina kompensācijas apmērs.
Nacionālais veselības dienests ir veicis aprēķinus, cik izmaksātu migrēnas zāļu kompensācija, un modelējis vairākus scenārijus. Dienesta speciāliste Zinta Rugāja atzina, ka jau otro gadu migrēna ir iekļauta prioritāšu sarakstā, proti, kā diagnoze, kurai prioritāri būtu jāparedz valsts kompensējamās zāles. Tomēr pagaidām pozitīva lēmuma ierobežotā finansējuma dēļ nav.
Tomēr Z. Rugāja norādīja, ka kompensēt uzreiz visiem migrēnas pacientiem zāles “atļauties nevaram”, jo viena medikamenta kompensācija 75 procentu apmērā gadā izmaksātu 13 miljonus eiro. “Esam veikuši aprēķinus, ja vienu konkrētu medikamentu kompensētu pašiem smagākajiem migrēnas pacientiem, tad būtu nepieciešams nepilns miljons eiro, savukārt, ja kompensētu mūsdienīgu terapiju ar vēl papildu zālēm, tad vēl papildus nepieciešami pieci miljoni eiro,” stāstīja Zināt Rugāja. Viņa uzsvēra, ka, “tā kā nav notikušas nekādas sarunas ar zāļu ražotājiem, nav iespējams pateikt, vai un kā samazinātos migrēnas zāļu cenas”. Tā bija ekspertes atbilde uz deputātu jautājumu, vai, uzsākot zāļu kompensāciju, zāļu cenas varētu samazināties.
Līga Alberliņa gan minēja, ka sākotnēji daudziem pacientiem nemaz nebūtu nepieciešami visdārgākie medikamenti, tomēr pilnībā iztikt bez atbilstošām zālēm nevarēs. Viņa arī, minot Igaunijas un Lietuvas pieredzi, kur zāles tiek kompensētas, norādīja, ka zāļu cenas patiešām varētu samazināties, ja valsts iekļautu migrēnu šajā sarakstā.
