Veselība

Valsts operatīvā medicīniskā komisija pieņēmusi lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju medicīnā Latvijā. Pacientiem jārēķinās ar divām svarīgām ziņām – slimnīcas sāk ierobežot plānveida palīdzību, tostarp ķirurģiskās operācijas dienas stacionāros, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedosies uz visiem izsaukumiem.

Latvijas Ārstu biedrība, nesagaidot izlēmīgus valdības lēmumus, faktiski izsludina karastāvokli medicīnā. Pirmoreiz Covid-19 epidēmijas laikā šonedēļ pie slimnīcām veidojās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, lai ievestu slimnīcās pacientus, arī pacientus smagā stāvoklī, kuriem nepieciešama skābekļa terapija.

Prognozes ir pesimistiskas – jau oktobrī Covid-19 pacientu skaits slimnīcās pārsniegs 1300.

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, savukārt Saeimai drīzumā būs jāizskata jautājums par veselības pakalpojumu apmaksu nevakcinētajiem. Iniciatīvas autori uzskata: ja cilvēks nav vakcinējies un tam nav kādu medicīnisku iemeslu, par veselības aprūpi viņam būtu jāmaksā pašam.

Šoruden un šoziem vienlaikus ar Covid-19 vīrusu Latvijā izplatīsies arī sezonālā gripa, kas var radīt papildu draudus iedzīvotāju veselībai, tāpēc atbildīgās iestādes un mediķi aicina iedzīvotājus laikus vakcinēties arī pret gripu.

Lai arī Veselības ministrija visai optimistiski par nākamā gada nozares budžetu saka: tas ir “solis veselības aprūpes pieejamības virzienā”, papildus piešķirtais finansējums ir mazāk nekā piektā daļa no pieprasītā.

Šonedēļ vienā no Rīgas lielākajiem medicīnas centriem sāksies pilotprojekts, kura laikā ārstniecības iestādes apmeklētājiem bez maksas tiks veikti ātrie antigēnu testi Covid-19 atklāšanai.

Paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, un vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir arī paaugstināts “sliktais” holesterīna līmenis. Tie ir skaidri riska faktori sirds un asinsvadu slimībām.

20. – 24. septembrī tiek atzīmēta Starptautiskā uroloģijas nedēļa, kad visā pasaulē uzmanība tiek pievērsta tieši uroloģisko slimību profilaksei, ārstēšanās iespējām, kā arī sabiedrība tiek informēta par jaunākajām ārstēšanas metodēm. 2021. gadā starptautiskā tēma ir urīna nesaturēšana. Šī sensitīvā tēma visbiežāk skar sievietes, tomēr no tās cieš arī vīrieši. Labā ziņa – mūsdienās to iespējams ārstēt. Tomēr Latvijas Urologu asociācija vērš uzmanību –jādomā ne tikai par ārstēšanās procesu, bet par iemesliem kādēļ šī nesaturēšana radusies. Jo bieži vien, laicīgi dodoties pie speciālista, no problēmas var izvairīties, saglabājot tik nozīmīgo dzīves kvalitāti.

Latvijā zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem. Laikus pamanīt šo audzēju un uzsākt ārstēšanos var, izmantojot valsts apmaksātu vēža skrīningu, tomēr pagājušajā gadā tikai nepilni 15 procenti iedzīvotāju izmantoja iespēju veikt šo profilaktisko pārbaudi.

15. septembrī, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” parakstīja līgumu ar SIA “Pilsbūve” par Ventspils slimnīcas dzemdību zāļu paplašināšanu. Būvuzraudzību veiks SIA “Lakalme”.

Šogad rudens Latvijas dabā sevi pieteica diezgan strauji, ar vēsu un vējainu laiku. Daudziem tas negāja pie sirds – gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē, jo izrādās, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, sliktāk jūtas cilvēki, kuriem ir sirds un asinsvadu problēmas.

Fakts: 35% Latvijas iedzīvotāju lieto nikotīnu saturošus produktus. No tiem absolūtais vairākums (80%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju smēķē cigaretes.

Bez asins donoriem nav iedomājama mūsdienu medicīna, saka mediķi. Lai ārsti varētu izglābt dzīvību visiem pacientiem, kuriem nepieciešama asins pārliešana, gadā vajadzīgi vairāk nekā 50 000 donoru un 150 000 asins komponentu devu.

“Tā ir neaptverama sajūta – dzīvot valstī, kur esi atkarīgs no līdzcilvēku atbalsta. Man ir nācies divreiz lūgt ziedojumus, lai izdzīvotu, un es to nenovēlu nevienam. No sirds žēl, ka lēmumu pieņēmēji savu pienākumu novēluši uz ziedotāju pleciem, cerot, ka sabiedrība būs tā, kas parūpēsies par vēža pacientu dzīvībām,” situāciju Latvijā raksturo melanomas paciente Sondra Zaļupe.

Imunizācijas valsts padomes rīcībā pašlaik nav zinātniski pamatotas informācijas, datu un pierādījumu par papildu vakcinācijas nepieciešamību visām sabiedrības grupām neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa. Tāpēc, visticamāk, tuvākajā laikā netiks pieņemts lēmums par trešo vakcīnas devu pat tiem, kuri to vēlas, piemēram, lai pagarinātu vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu noteiktās valstīs.

Iedzīvotāju parakstu vākšana ir teju vienīgais glābšanas salmiņš, lai panāktu adekvātu finansējumu veselības aprūpē. Šo ceļu iet arī onkoloģijas pacienti – uzsākta parakstu vākšana par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienaskārtībā vēlreiz nonāks jautājums par migrēnas iekļaušanu diagnožu sarakstā, kam ir valsts kompensētas zāles. Pateicoties vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju parakstiem, aicinot apmaksāt migrēnas pacientiem zāles, politiķiem šī iniciatīva būs jāvērtē un jāpieņem lēmums.

Pēc mazo pacientu vecāku un bērnu ārstu neatlaidīgiem aicinājumiem Bērnu slimnīcai piešķirti 450 000 eiro pirmā tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo mūsdienīgu glikozes monitorēšanas sistēmu iegādei.

Moralizēšana par to, ka smēķēt ir kaitīgi, bieži vien neiedarbojas. Izplatīts pīpmaņu pretarguments ir: mana veselība – kā gribu, tā bojāju. Viņi ignorē faktu, ka cigarešu radītie dūmi apdraud apkārtējo cilvēku veselību un pat dzīvību.

Meklēt informāciju par veselības jautājumiem un slimībām tīmeklī nav nekas nosodāms, tomēr pašārstēties ar interneta palīdzību nav prātīgi, īpaši, ja cilvēks nevar vai neprot pārbaudīt avotu ticamību. Tomēr, kā atklāj veselības indekss, vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ārstējas paši, ņemot vērā internetā atrodamo informāciju.

Latvijā pēdējos gados jaunatklāto hronisko C hepatīta pacientu skaits samazinās, tomēr speciālistus dara bažīgus jautājums, vai C hepatīta pacientu patiešām ir mazāk vai tomēr mediķu redzeslokā nonāk arvien mazāk pacientu.