Pēc mazo pacientu vecāku un bērnu ārstu neatlaidīgiem aicinājumiem Bērnu slimnīcai piešķirti 450 000 eiro pirmā tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo mūsdienīgu glikozes monitorēšanas sistēmu iegādei.
Šī atbalsta sistēma pacientu ģimenēm darbosies, līdz tiks izlietots viss piešķirtais finansējums, kas provizoriski nenosedz visu bērnu vajadzības, tāpēc Bērnu slimnīca cer uz ilgtermiņa sistemātisku risinājumu valsts mērogā.
Neatkarīgā jau rakstījusi, ka glikozes līmeņa regulārai noteikšanai bērniem ar diabētu ik dienu nākas pārciest līdz pat desmit dūrieniem pirkstā, kas mazajiem pacientiem ir ne tikai fiziski sāpīgi, bet sagādā emocionālas ciešanas. Vecāki jau vairākus gadus cīnās par to, lai valsts apmaksātu mūsdienu prasībām atbilstošas glikozes noteikšanas iekārtas.
“Diagnoze pirmā tipa cukura diabēts pacienta un viņa ģimenes ikdienā ievieš lielas korekcijas. Slimības rezultātā cilvēkam neizstrādājas hormons insulīns, kura uzdevums organismā ir nodrošināt glikozes kā ogļhidrāta vielu maiņu. Ja tas nenotiek, cukuri nenonāk līdz organisma šūnām un uzkrājas asins plūsmā, bet šūnas paliek bez enerģijas avota. Tas var izraisīt potenciāli dzīvību apdraudošu stāvokli, tāpēc pirmā tipa diabēta pacientiem ārkārtīgi rūpīgi ir jāseko līdzi glikozes līmeņa svārstībām savās asinīs - tam ir jābūt balansā,” diabēta būtību un situāciju Latvijā raksturo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas profila virsārste, bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne.
Pirmā tipa diabēta pacientiem var palīdzēt tikai ar insulīna ievadīšanu zemādā. Taču, kā daudzu neārstējamu slimību gadījumā, ļoti būtiska ir arī pacienta līdzestība, izprotot savu slimību un insulīnu lietojot pareizi. Ārste uzsver, ka
jaunā glikozes monitorēšanas sistēma ir daudz saudzīgāka, salīdzinot ar citām kontroles metodēm, kas līdz šim ik dienu prasīja veikt sešus līdz desmit dūrienus pirkstā.
“Ar tās palīdzību nosaka uztura un fiziskās slodzes ietekmi uz glikozes līmeni, sistēma fiksē visas glikozes līmeņa svārstību epizodes. Tā darbojas un nepārtraukti fiksē datus līdz pat 14 diennaktīm. Reizi divās nedēļās bērna augšdelma zemādā tiek ievadīts neliels sensors, kas nepārtraukti nolasa glikozes līmeni starpaudu šķidrumā. Tuvinot nolasīšanas iekārtu sensoram, ekrānā parādās aktuālais glikozes līmenis un bultiņa ar tendenci - nemainīgs, tuvākā laikā pazemināsies vai paaugstināsies. Tātad daudzu dūrienu vietā katru dienu tagad tikai viens dūriens 14 dienās. Katram pacientam mēnesī nepieciešami divi šādi monitori, ko tagad varēsim kompensēt ar Bērnu slimnīcas līdzekļiem,” stāsta I. Dzīvīte-Krišāne.
Bērnu slimnīcā norāda, ka finansējums piešķirts, pateicoties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu atbalstam, kopumā 450 000 eiro. Šī nauda ļaus palīdzēt aptuveni 300 pacientiem, tomēr ilgtermiņa atbalstam valstiskā mērogā vēl tiek meklēti risinājumi. Uzsāktā atbalsta sistēma pacientu ģimenēm darbosies, līdz tiks izlietota visa tai paredzētā summa.
“Diemžēl diabēts ir slimība, ar kuru pacientiem ir jādzīvo visu mūžu. Apzinoties, ka pozitīva pacienta pieredze uzlabo ārstniecības rezultātus, Bērnu slimnīcā redzam, cik daudz uzlabojumu vēl ir iespējami. Mēs esam gandarīti par to, ka kopā ar diabēta pacientu ģimenēm, sākotnēji ar Bērnu slimnīcas fondu un tagad arī Saeimas Sociālo darba lietu komisiju kopīgi esam raduši iespēju sniegt praktisku atbalstu un tādējādi atvieglot šo mazo pacientu ikdienu,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Zane Straume. Bērnu slimnīcas mediķi, tāpat kā bērnu vecāki, cer, ka tiks rasts ilgtermiņa un sistemātisks risinājums šajā jautājumā.
