Imunizācijas valsts padomes rīcībā pašlaik nav zinātniski pamatotas informācijas, datu un pierādījumu par papildu vakcinācijas nepieciešamību visām sabiedrības grupām neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa. Tāpēc, visticamāk, tuvākajā laikā netiks pieņemts lēmums par trešo vakcīnas devu pat tiem, kuri to vēlas, piemēram, lai pagarinātu vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu noteiktās valstīs.
Neatkarīgā rakstīja, ka vairākas valstis, tostarp tuvākie kaimiņi - Igaunija, noteikuši derīguma termiņu ne tikai izslimošanas, bet arī Covid-19 vakcinācijas sertifikātam, kas jau tuvākajā laikā neļaus izmantot šī dokumenta priekšrocības. Ar to saskaras mediķi, kuri strādā kādā no valstīm, kur sertifikātam ir ierobežots derīguma termiņš, jo tieši mediķi vakcinējās kā viena no prioritārajām grupām jau šā gada sākumā.
Ņemot vērā Latvijas zemos Covid-19 vakcinācijas rādītājus, ir izveidojušies vakcīnu uzkrājumi; daļai vakcīnu tuvojas derīguma termiņa beigas, tāpēc vakcīnas tiks piedāvātas valstīm, kur to trūkst. Tajā pašā laikā aktuāls ir jautājums, vai Latvija apspriedīs jautājumu par papildu jeb balstvakcinācijas devas nepieciešamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pilnībā vakcinējušies, bet pēc vakcinācijas pagājis pusgads vai ilgāks laiks, vai kādām profesiju grupām, piemēram, mediķiem.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš publiski paudis viedokli, ka, iespējams, jāizvērtē, vai situācijā, kad mums paliek pāri vakcīnas, nedot iespēju vakcinēties papildus noteiktu profesiju pārstāvjiem vai pacientu grupām. No premjera teiktā izriet, ka viņš būt par šādu soli, bet tas būtu viņa kā politiķa viedoklis, kur pretim jāliek ekspertu atzinums.
Vairākas valstis pašlaik apspriež iespēju rekomendēt papildu vakcīnu, piemēram, Lietuva iesaka prioritārās grupas revakcinēt pret Covid-19 pusgadu pēc vakcinācijas kursa pabeigšanas. Visticamāk, šādu ceļu ies tās valstis, kuras noteikušas derīguma termiņu vakcinācijas sertifikātam (Austrija, Igaunija, Šveice, Dānija un citas).
Pašlaik Imunizācijas valsts padomes rīcībā nav zinātniski pamatotas informācijas, datu un pierādījumu par papildu jeb balstvakcinācijas nepieciešamību visām sabiedrības grupām neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa. Imunizācijas valsts padome seko līdzi jaunākajai pieejamajai zinātniskajai informācijai un rekomendācijām no starptautiskajām veselības organizācijām un zāļu regulatoriem, un tiklīdz būs zinātniski pamatoti argumenti, padome sniegs viedokli par nepieciešamību vakcinēt ar papildu devu kādu no sabiedrības grupām, Neatkarīgajai pastāstīja Imunizācijas valsts padomes pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle. Tomēr padome šonedēļ sasauca sēdi, lai izvērtētu balstvakcinācijas nepieciešamību, un sēdes laikā tika izvērtēti pašreiz pieejamie zinātniskie fakti un pierādījumi, kā arī ņemti vērā iepriekš labi zināmie imunizācijas pamatprincipi, tāpēc ir pieņemts lēmums tikai attiecībā uz noteiktu pacientu grupu.
Imunizācijas valsts padome pieņēma lēmumu rekomendēt papildu vakcīnas devu pret Covid-19 tām personām, kas pielīdzināmas slimības vai terapijas izraisītas augstas imūnsupresijas pacientiem, tas ir, pacientiem ar ļoti novājinātu veselību.
Speciālisti skaidro, ka pacientiem ar slimības vai terapijas izraisītu augstu imūnsupresijas stāvokli iepriekš vakcinācijā pret Covid-19 saņemtās divas vakcīnas devas imūnas supresijas (imūnās sistēmas nomākšana) dēļ var nebūt izveidojušas optimālu imūno atbildi un iedarbību. Tāpat pašlaik ir būtiski ņemt vērā pašreizējos epidemioloģiskos Covid-19 vīrusa izplatības apstākļus sabiedrībā, it īpaši Covid-19 vīrusa “Delta” varianta izplatību, kuros šie pacienti inficēšanās gadījumā potenciāli ir pakļauti smagai Covid-19 gaitas attīstībai, hospitalizācijas riskam un tam, ka slimība var pāriet hroniskā formā. Līdz ar to ir atbalstāma un rekomendējama papildu vakcīnas pret Covid-19 devas saņemšana tieši šai pacientu grupai.
Vienlaikus eksperti uzsver, ka
būtiskāk par visas sabiedrības vakcinēšanu ar trešo vakcīnas devu ir paplašināt vakcinācijas aptveri ar pirmo un otro devu, īpaši augsta rika grupās,
kā arī atkārtoti aicina paplašināt to cilvēku skaitu, kuri pilnīgai imunitātes iegūšanai var saņemt tikai vienu vakcīnas devu.
Pašlaik pieejamā zinātniskā informācija liecina, ka balstvakcinācija veicama ar jebkuras tehnoloģijas pret Covid-19 Eiropā apstiprinātu vakcīnu, neatkarīgi no primārajai imunizācijai izmantotās vakcīnas pret Covid-19 tehnoloģijas. Vakcinācija ar papildu devu rekomendējama, sākot ar 28. dienu pēc otrās devas saņemšanas (“Janssen” Covid-19 vakcīnai, sākot ar 28. dienu pēc pirmās un vienīgās devas saņemšanas) vai vēlāk, izvērtējot imūnsupresijas pakāpi, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu izskatot ārstu konsīlijā.
Imunizācijas ekspertu grupa arī atkārtoti norāda, ka būtu nepieciešams mainīt šā brīža regulējumu Latvijā un paredzēt, ka vienu vakcīnas devu, kā arī vakcinācijas sertifikātu cilvēks var saņemt neatkarīgi no laika, kāds ir pagājis no pozitīva Covid-19 saslimšanu apstiprinoša testa veikšanas. Padome atkārtoti uzsver un iebilst Veselības ministrijas noteiktajam regulējumam, ka vakcinācijas sertifikāts izsniedzams pēc vienas vakcīnas devas saņemšanas 180 dienu laikā, bet ne vēlāk.
Pamatojoties uz medicīnas, tajā skaitā infektoloģijas un imunoloģijas pamatprincipiem, kā arī pašlaik pieejamās zinātniskās literatūras datiem, pozitīvs SARS CoV-2 tests, nenorādot termiņu, un viena vakcīnas pret Covid-19 deva nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību ar personu, kura saņēmusi divas devas un kurai iepriekš nav bijusi saskare ar Covid-19. Šāds nosacījums, kas balstīts zinātnes un medicīnas prakses pierādījumos, šobrīd tiek rekomendēts arī tādās valstīs kā, piemēram, Vācija, Austrija, Spānija, Igaunija, Islande un vēl daudzās citās Eiropas Savienības valstīs. 180 dienu limits SARS CoV-2 PCR pozitīvam testam rada zinātniski nepamatotu un diskriminējošu situāciju, jo liedz iespēju saņemt tikai vienu Covid-19 vakcīnas devu tiem cilvēkiem, kuru SARS CoV-2 PCR tests bijis pozitīvs vairāk nekā pirms 180 dienām pirms plānotās vakcīnas saņemšanas brīža. Tas mazina arī pusaudžu motivāciju vakcinācijai pret Covid-19.
