Šogad rudens Latvijas dabā sevi pieteica diezgan strauji, ar vēsu un vējainu laiku. Daudziem tas negāja pie sirds – gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē, jo izrādās, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, sliktāk jūtas cilvēki, kuriem ir sirds un asinsvadu problēmas.
Laika apstākļi paši par sevi neizraisa šīs problēmas, bet var būt provocējošs faktors. Aukstums kopā ar vēju, kairinot ādas receptorus, var sirds un asinsvadu slimniekiem reflektori izraisīt sāpju sajūtu sirds apvidū. Nereti sirds un asinsvadu slimību pacienti jūtas sliktāk dienās, kad atmosfēras spiediens ir zems, jo tas nevēlami ietekmē asiņu piesātinājumu ar skābekli, līdz ar to asinsritei un elpošanai jāstrādā ātrāk, lai nodrošinātu pietiekamu skābekļa apriti, tāpēc sevi liek manīt aizdusa.
Arī šābrīža epidemioloģiskā situācija ir nopietns arguments, lai mēs savas veselības labā paši diendienā darītu visu, ko spējam, tostarp - rūpētos par sirdi.
Pajautājiet sev:
* vai man pietiek kustību? Lai nepieļautu sirds un asinsvadu, kā arī citu problēmu attīstību, ir vajadzīga pietiekama fiziska slodze - vingrošana, nūjošana, peldēšana, lēnā skriešana.
* vai mans svars ir normāls? Ja nevar tikt vaļā no liekā svara, palielinot fizisko slodzi un ievērojot racionāla uztura principus, jākonsultējas ar ārstu.
* vai mans uzturs ir pilnvērtīgs? Sirds veselībai par sliktu nāk liels piesātināto tauku, transtauku, cukura un sāls patēriņš, kā arī šķiedrvielu, nepiesātināto taukskābju un vitamīnu trūkums, magnija, kālija un citu būtisku uzturvielu nepietiekamība, tāpat arī tendence uzņemt par maz šķidruma. Ir vērts mērķtiecīgi plānot savu ēdienkarti, izvairīties no ātrās ēdināšanas uzņēmumu produkcijas un biežāk gatavot maltītes mājās, ēst vairāk dārzeņu un augļu, pilngraudu produktu, pākšaugu un zivju, kā arī censties katru dienu vismaz vienā ēdienreizē iztikt bez gaļas.
* kāds ir mans holesterīna līmenis asinīs? To nosaka gan uztura ieradumi, gan ģenētiski faktori. Vispirms holesterīna līmeni cenšas normalizēt ar uztura korekcijas palīdzību, bet, ja tas nelīdz, nozīmē recepšu medikamentus.
* kāds man ir cukura līmenis asinīs? Ja tas paaugstināts, sekas var būt asinsvadu bojājumi. Cukura līmeni var koriģēt, ievērojot noteiktus uztura principus vai, ja tas nelīdz - lietojot ārsta nozīmētus medikamentus.
* kāds ir mans asinsspiediens? Paaugstināts asinsspiediens apdraud sirds un asinsvadu veselību, sevišķi tad, ja asinsvados ir aterosklerozes radītas izmaiņas. Asinsspiediens laiku pa laikam jāmēra, lai vajadzības gadījumā kopā ar ārstu noskaidrotu tā cēloņus un situāciju normalizētu.
* kāds ir mans stresa līmenis? Stresa mehānisms ir vajadzīgs, lai organisms spētu mobilizēties ārkārtas situācijās, bet ilgstošs stress nāk par ļaunu visām orgānu sistēmām, tajā skaitā var paātrināties sirdsdarbība, veidojas asinsspiediena svārstības, pastiprinās nosliece uz paaugstinātu asinsspiedienu. Ir aprakstīts daudz paņēmienu, kā mazināt stresu. Ja tas neizdodas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai psihoterapeitu.
Koenzīms Q10 ir neaizstājams elements organisma enerģijas ieguves procesos. Tas sastopams visās organisma šūnās un ir vajadzīgs, lai pārvērstu enerģijā ar uzturu uzņemtos taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību pret brīvajiem radikāļiem, kas veicina šūnu novecošanu un bojāeju. Koenzīms Q10 daļēji tiek sintezēts organismā, daļēji uzņemts ar uzturu. Dabiskā ceļā koenzīms Q10 veidojas no aminoskābēm un mūsu organismā piedalās adenozīntrifosforskābes (ATF) sintēzē, kas savukārt ir galvenais visu šūnu enerģijas avots. Tikpat nozīmīga ir arī koenzīma Q10 antioksidanta loma. Visaugstākā Q10 koncentrācija ir tajos orgānos, kuriem vajag daudz enerģijas - sirds muskulī, smadzenēs, aknās, nierēs. Tā ir maksimāla 20 gadu vecumā; 40 gados - aptuveni par 30% zemāka, bet 60 gados - jau par 40-60% zemāka. Starptautiskos pētījumos pierādīts, ka, lietojot koenzīmu Q10 papildus bāzes terapijai, var mazināt hroniskas sirds mazspējas simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Ir arī pētījumi par paaugstināta asinsspiediena normalizēšanu un liekā svara mazināšanu, lietojot koenzīmu Q10. Devu vislabāk noteiks ārsts, tā var svārstīties 100-300 mg robežās. Protams, tā nav brīnumzālīte, kas izārstēs hronisku sirds mazspēju, tomēr vērā ņemams papildlīdzeklis. Jau vairākas desmitgades koenzīmu Q10 lieto arī cilvēki, kuriem vajadzīga papildu enerģija, piemēram, sportisti un biznesmeņi.
Koenzīms Q10 ir tādos produktos kā liellopu gaļa, cūkgaļa, pākšaugi, siļķes, sojas eļļa, vīnogu kauliņu eļļa vai zemesrieksti, tomēr lielāko daļu šīs vielas organisms sintezē pats. Kad iekšējā sintēze ar gadiem samazinās, talkā var nākt Q10 preparāti. Ieteicams izvēlēties kapsulas ar eļļas pildījumu, jo koenzīms Q10 ir taukos šķīstoša viela. Kapsulas nedrīkst būt caurspīdīgas, jo gaisma iznīcinoši iedarbojas uz preparāta sastāvu. Izvēlēties labāko variantu aptiekā palīdzēs farmaceits.
