Bez asins donoriem nav iedomājama mūsdienu medicīna, saka mediķi. Lai ārsti varētu izglābt dzīvību visiem pacientiem, kuriem nepieciešama asins pārliešana, gadā vajadzīgi vairāk nekā 50 000 donoru un 150 000 asins komponentu devu.
Turklāt Covid-19 pandēmijas laikā asins donori, kuri pārslimojuši Covid-19 vai ir vakcinējušies, izglābuši arī smagi slimu Covid-19 pacientu dzīvības.
Lai asins donoru kustībā iesaistītu jauniešus, Valsts asinsdonoru centrs uzsācis sabiedrībai ļoti nozīmīgu kampaņu “Asins draudzība”, iedrošinot kļūt par asins draugiem un ziedot asinis kopā.
Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole stāsta, ka pašlaik vien ceturtā daļa donoru ir jaunieši no 18 līdz 30 gadiem un pēdējo trīs gadu laikā jauniešu īpatsvars asins donoru vidū ir samazinājies par sešiem procentiem. Vidējais asinsdonora vecums Latvijā ir 38 gadi, bet pirmoreiz cilvēki ziedo asinis vidēji 32 gadu vecumā. Vēl donoru centra dati rāda, ka izbraukumos uz mācību iestādēm pēdējo piecu gadu laikā asinis ziedojuši 4952 studenti, izglābjot 15 000 cilvēku dzīvības.
Jauniešu - asins donoru skaits samazinās, kas nozīmē arī to, ka vidējais asins donora vecums katru gadu palielinās.
“Jaunieši kļūst par asinsdonoriem brīdī, kad palīdzība nepieciešama kādam tuviniekam vai atsaucoties īpašam Valsts asinsdonoru centra aicinājumam,”
stāsta Egita Pole. Jaunieši arī parasti nāk ziedot divatā vai lielākā pulkā. Daudzi donori, kuri sākuši ziedot asinis studiju gados, turpina to darīt visa mūža garumā.
“Mums ir jāmeklē jauni veidi, kā izglītot un iedrošināt jaunākus asins ziedotājus, jo asinsdonoru vidējais vecums pēdējos gados ir palielinājies. Mēs nevaram iztikt bez cilvēkiem, kas ir gatavi ziedot daļiņu no sevis, lai palīdzētu kādam citam. Katru dienu ir vajadzīgs kāds, kurš dod, lai kāds cits varētu dzīvot,” atzīst Egita Pole. Galvenokārt jauniešus ziedot asinis kavē bailes un informācijas trūkums, tāpēc šīs kampaņas laikā plānots jauniešus izglītot un iedrošināt, izmantojot draudzības tēmu un aicinot to pārnest jaunā līmenī - ziedot asinis kopā, kļūstot par asins draugiem.
Lai ārsti varētu izglābt dzīvību visiem pacientiem, kuriem nepieciešama asins pārliešana, gadā vajadzīgi vairāk nekā 50 000 donoru un 150 000 asins komponentu devu. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas nodaļas ārsts un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Kārlis Rācenis ikdienā strādā ar nieru slimību pacientiem. “Bez asins komponentiem mēs nespētu strādāt, ja tā būtu, tad liela daļa pacientu būtu miruši. Es nevaru iedomāties tādu situāciju, kad man pateiktu, ka nav asins komponentu, ko ieliet, bet tas gadās ļoti reti. Šādas situācijas ir bīstamas,” stāsta ārsts. “Lai saprastu, cik daudz asins komponentus izmantojam un cik daudz mums tie ir nepieciešami, jāsaka, ka jebkuram pacientam, kurš iet uz operāciju, piemēram, akūtā kārtā, rakstot operāciju plānu, mēs paredzam, ka vajadzēs asins komponentus asins pārliešanai.” Tātad visiem pacientiem, kuriem paredzēta operācija.
“Tikko no nodaļas izrakstījās paciente, 50 gadi, ar ļoti smagu autoimūnu slimību, pacientei imunitāte uzbruka nierēm, uzbruka plaušām, notika arī smaga asiņošana un bija nepieciešami asins komponenti, citādi paciente aizietu bojā,” situāciju slimnīca raksturo Kārlis Rācenis. Vienam pacientam nepieciešamais asins komponentu daudzums ļoti atšķiras - tie var būt astoņi, bet var būt arī 30 iepakojumi. Mūsdienu medicīnā asins komponentu izmantošana ir stūrakmens.
“Jūs jautāsiet, vai asinsdonoru ziedotās asinis palīdz Covid-19 pandēmijas laikā. Mēs spējam palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir ļoti novājināta imunitāte un kuriem ir ieilgusi Covid-19 infekcija, un kurus mēs nespējām izārstēt, tāpēc mēs zvanām un jautājam, vai ir kāds asinsdonors, kuram ir bijusi Covid-19 infekcija vai kurš ir vakcinēts un kuram ir antivielas. Šo cilvēku ziedotos asins komponentus, kuri satur antivielas, mēs varam izmantot pacientu glābšanā,” kodolīgi situāciju pandēmijas laikā raksturo ārsts.
Mediķi norāda uz vairākām pozitīvām lietām, ko iegūst cilvēki, izvēloties ziedot asinis. Asins ziedošana veicina asinsradi. Asins donoriem ir daudz mazāks risks saslimt un nopietni slimot ar hroniskām slimībām, donori vieglāk panes arī akūtas slimības, bet spēcīgas traumas gadījumā, kad ir liels asins zudums, cilvēks, kurš ir bijis donors, labāk atlabs, jo ir pieradis pie asins nodošanas. “Daudzi mūsdienās satraucas par infekciju slimībām - vīrushepatītiem, HIV un citām, bet šīs visas šīs lietas tiek pārbaudītas, kad cilvēks ziedo asinis,” uzsvēra Kārlis Rācenis. Viņaprāt, trešā ļoti svarīgā lieta, ko iegūst donors, ir labā sajūta, ka “esam izdarījuši labu darbu, izglābuši kāda cilvēka dzīvību”.
Kampaņas autori padomājuši par dažādiem veidiem, kā ieinteresēt jauniešus kļūt par donoriem, piemēram, tā varētu būt ideja pirmajam randiņam vai kopīgi paveiktam labajam darbam, kā arī izaicinājums draugam. Vairāk informācijas var izlasīt asinsdraugi.vadc.lv.
