“Tā ir neaptverama sajūta – dzīvot valstī, kur esi atkarīgs no līdzcilvēku atbalsta. Man ir nācies divreiz lūgt ziedojumus, lai izdzīvotu, un es to nenovēlu nevienam. No sirds žēl, ka lēmumu pieņēmēji savu pienākumu novēluši uz ziedotāju pleciem, cerot, ka sabiedrība būs tā, kas parūpēsies par vēža pacientu dzīvībām,” situāciju Latvijā raksturo melanomas paciente Sondra Zaļupe.
Vēža pacienti uzsākuši kampaņu “Vēzis jāuzvar”, Latvijas sabiedrību informējot par katastrofālo situāciju vēža ārstniecības jomā. Nākamā gada budžeta pieprasījumā ir iekļauts aprēķins, cik liels finansējums būtu nepieciešams vēža ārstēšanas medikamentiem, tomēr pacientus māc bažas, ka kārtējo reizi priekšlikums piešķirt papildu naudu onkoloģijai paliks bez reāla piepildījuma. Turklāt vēža ārstēšanai naudas nepietiek jau šogad.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe norāda, ka tik traģiskas situācijas nav nevienā Eiropas valstī. Kampaņa “Vēzis jāuzvar” ir kā izmisuma sauciens lēmuma pieņēmējiem. “Šo smago cīņu ar vēzi šobrīd nespēj uzvarēt ne onkoloģijas pacienti, ne arī valdība, kas noplāta rokas un ļauj slimībai izplatīties, iznīcinot mūsu valsts iedzīvotāju dzīvības,” saka Gunita Berķe. Vienlaikus viņa atzina, ka situācija kopumā onkoloģisko slimību ārstēšanā nav mainījusies jau vairākus gadus: lai arī medicīna attīstās, ir daudz jaunu medikamentu onkoloģisko pacientu ārstēšanā, kompensējamo zāļu budžets daudzu gadu laikā paliek gandrīz nemainīgs, un no tā cieš Latvijas iedzīvotāji.
Situācija vēža ārstniecības jomā Latvijā ir kritiska. Vēl šajā gadā onkoloģisko pacientu ārstēšanai papildus ir nepieciešami vairāki miljoni eiro. Visticamāk, akūti nepieciešamos līdzekļus kompensējamo zāļu nodrošināšanai “paņems” uz nākamā gada budžeta rēķina, kā jau tas ticis darīts regulāri, jo pacientu skaita pieauguma dēļ zāļu budžets darbojas ar deficītu. Tāpēc arī par nākamā gada situāciju pacientu organizācijām ir vēl lielākas bažas. Ar esošo zāļu budžetu nepietiek jau esošajiem pacientiem, kā būs iespējams nodrošināt ārstēšanos lielākam pacientu skaitam, kā arī iekļaut apmaksājamo zāļu sarakstā inovatīvus medikamentus.
Pacientu pārstāvji atklāj, ka, piemēram, krūts vēža pacientiem naudas medikamentozai ārstēšanai vairs nav jau no augusta vidus, melanomai tā beigsies novembrī. Kopējā summa, kuras pietrūkst jau šogad, ir 10 miljoni eiro.
“Tā ir neaptverama sajūta - dzīvot valstī, kur esi atkarīgs no līdzcilvēku atbalsta.
Man ir nācies divreiz lūgt ziedojumus, lai izdzīvotu, un es to nenovēlu nevienam. No sirds žēl, ka lēmumu pieņēmēji savu pienākumu novēluši uz ziedotāju pleciem, cerot, ka sabiedrība būs tā, kas parūpēsies par vēža pacientu dzīvībām,”
stāsta melanomas paciente Sondra Zaļupe. “Vēzis ir ne tikai fiziska slimība, bet tas ir ļoti grūti arī psiholoģiski. Un ja pacientam, lai izdzīvotu, ir jālūdz sabiedrības palīdzība, ir vēl grūtāk. Nevajadzētu būt tādai situācijai, ka tikai tāpēc, ka esi latvietis, Latvijas pilsonis, maksājis te nodokļus, tu nevari saņemt to pašu ārstēšanos, ko tavs draugs Igaunijā vai Lietuvā.” Hematoloģijas paciente, biedrības “Onkoalianse” pārstāve Arta Lāce arī min psiholoģisko aspektu, kas atstāj iespaidu uz visu sabiedrību, jo onkoloģiskā slimība neskar tikai personu kā atsevišķu indivīdu - tas skar arī pacienta tuvākos cilvēkus. No aptuveni 6000 vēža pacientu, kas gada laikā Latvijā nomirst, trešā daļa nesagaida 65 gadu vecumu. Pēc A. Lāces domām, ja pacientiem tiktu kompensēti dārgāki, bet efektīvāki medikamenti, tas valstij arī ilgtermiņā būtu izdevīgāk, jo samazinātos iespēja, ka pacientam būs nepieciešama valsts palīdzība vēl un vēl.
Gunita Berķe no “Dzīvības koka” papildina, norādot, ka arī pašlaik “ziedot.lv” tiek vākti ziedojumi vairākiem onkoloģijas pacientiem, kuri vēža ārstēšanai lūdz līdzekļus kopumā aptuveni miljona eiro apmērā. “Ārstu konsilijs nolemj, ka ir nepieciešams medikaments, lai cilvēks dzīvotu, bet ir ierobežojumi, kas neļauj viņam saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles. Kā tāda situācija ir iespējama?” vaicā G. Berķe. Ar nožēlu (salīdzinājumā ar Latviju) viņa minēja Zviedriju, kur sievietei, saslimstot ar krūts vēzi, ir par 20 procentiem lielākas iespējas izdzīvot nekā Latvijā. “Latvijā nav īsti skaidrības, cik ir nepieciešamais finansējums, lai varētu ieviest kompensējamos medikamentus atbilstoši labajai praksei Eiropā, jo esam vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur nav vienotas platformas onkoloģisko pacientu uzskaitei,” secina G. Berķe.
2005.-2006. gadā Latvijā vēzis kā pirmreizējā diagnoze tika noteikta apmēram 6000 līdz 7000 iedzīvotāju, bet vēža pacientu skaits pašlaik ir palielinājies līdz apmēram 11 000 cilvēku gadā. Gunita Berķe norāda, ka medicīna attīstās un paplašinās diagnostikas iespējas, kā rezultātā vēzi atklāj lielākam skaitam pacientu un daudziem atklāj arī agrīnā vēža saslimšanas stadijā, kad varētu ļoti veiksmīgi to ārstēt, tomēr ne visiem audzējiem pašlaik ir pieejamas inovatīvas, modernas terapijas, kādas citur Eiropā izmanto jau desmit gadus un drīz nemaz neuzskatīs par inovatīvām. G. Berķe secina, ka, pieaugot pacientu skaitam, kompensējamo medikamentu piešķiršanas mehānisms palicis iepriekšējais un pastāv liela iespēja, ka tad, ja pacientam ārstēšanai būs nepieciešams kāds inovatīvs medikaments, tas nebūs kompensējamo medikamentu sarakstā.
Lai vērstu sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību uz notiekošo un vēža slimnieka vietu tajā, pacientu organizācijas sākušas kampaņu “Vēzis jāuzvar”, iezīmējot katastrofālo situāciju vēža ārstniecības jomā. Viens no soļiem, ko pacienti jau spēruši, ir iedzīvotāju parakstu vākšana portālā “manabalss.lv”. Iniciatīvas autori aicina Saeimu 2022. gada veselības aprūpes budžetā papildus piešķirt 28 miljonus eiro medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanā. To parakstījuši jau teju 10 000 cilvēku, un prognozējams, ka drīzumā tā tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā.
Veselības ministrijā norāda, ka saskaņā ar onkoplānu nākamā gada budžetā ir pieprasīti papildus 60 miljoni eiro vēža ārstēšanai paredzēto medikamentu apmaksai, kas paredzētu arī finansējumu inovatīvām zālēm, tomēr nekādas garantijas, ka šis finansējums tiks piešķirts, nav.
VĒZIS JĀUZVAR
Lai atbalstītu pacientus, kas cīnās ne tikai ar vēzi, bet arī ar sistēmu, ikviens sociālajos tīklos ir aicināts dalīties ar pacientiem veltītiem spēka vārdiem, pievienojot mirkļbirku #vezisjauzvar
Cīņa pret vēzi ir pasludināta par vienu no Eiropas Savienības prioritātēm. Lai gan saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām arī Latvijā strauji palielinājusies un tas ir viens no galvenajiem pāragras mirstības cēloņiem Latvijā, valsts finansējums ir zemākais Eiropā
Pētījumi liecina, ka Eiropā kopējās ar onkoloģisko pacientu ārstēšanu saistītās izmaksas ir vidēji 378 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Latvijā - 2,6 reizes mazāk jeb 142 eiro
Pētījumi liecina, ka salīdzinājumā ar ES Latvijā vēža pacientam ir par 12% mazākas izredzes nodzīvot ilgāk par pieciem gadiem pēc diagnozes noteikšanas, savukārt salīdzinājumā ar Zviedriju - par 21% mazākas
Avots: Dzīvības koks
F64 Vladislavs Proškins
IZMISUMS. “Šo smago cīņu ar vēzi šobrīd nespēj uzvarēt ne onkoloģijas pacienti, ne arī valdība, kas noplāta rokas un ļauj slimībai izplatīties, iznīcinot mūsu valsts iedzīvotāju dzīvības,” saka organizācijas “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe
LŪDZ ATBALSTU. Pacientes Sondra Zaļupe un Arta Lāce stāsta par savu psiholoģiski smago pieredzi, lūdzot ziedojumus vēža ārstēšanai Tāda situācija, kādā ir vēža pacienti Latvijā, nav pieļaujama, bet diemžēl ir Latvijas realitāte
