Pandēmijas laikā daudziem pacientiem nenotika ieplānotās vizītes pie ārstiem vai tās dažādu iemeslu dēļ tika atceltas. Šis fakts uztrauc Latvijas pacientus, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, noskaidrots Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas veiktajā sabiedrības aptaujā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” par pacientu iespējām saņemt ārsta pakalpojumus pandēmijas laikā.
Šodien pie masu vakcinācijas centra Ķīpsalā atkal izveidojusies milzīga rinda. Cilvēki ir sašutuši, ka, pat neskatoties uz pierakstu, rindā ir jāpavada vairākas stundas. Vakcinācijas birojs iesaka cilvēkiem nestāvēt rindā, bet doties uz Ķīpsalu vakarā, ap pulksten 18 līdz 19, kad, cerams, rindas vairs nebūs. Centrs šodien strādās līdz pulksten 20.
Nesagaidot lēmumpieņēmēju atbalstu, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība uzsākusi parakstu vākšanu, lai migrēnas pacienti Latvijā saņemtu valsts atbalstu medikamentu iegādē.
Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā šī slimība skar vismaz 12 procentus iedzīvotāju. Medikamentos pacienti ik mēnesi tērē līdz pat vairākiem simtiem eiro, izdevumus sedzot no savas ģimenes budžeta, jo Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts.
Kompensējamo zāļu sistēmu, kurā pirms gada veikta būtiska reforma, kritizē gan pacienti, gan ārsti. Puse Latvijas pacientu, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka personīgi ir saskārušies vai zina kādu pacientu, kuram slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kuri nav pieejami Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā.
Onkologi un vēža pacienti neatlaidīgi aicina valdību un Saeimu kārtējo reizi neatlikt finansējuma palielinājumu onkoloģijā un rūpīgi strādāt pie jauna plāna onkoloģijas jomas uzlabošanai, veidojot to stratēģisku un finansiāli pamatotu.
Nacionālā veselības dienesta paspārnē esošā Vakcinācijas projekta nodaļa (iepriekš Vakcinācijas projekta birojs) sociālajos tīklos ievietojis aptauju, ar kuru cenšas noskaidrot, vai būtu vērts piešķirt vakcinācijas nozīmītes tiem, kas ir vakcinējušies.
Šonedēļ visā Latvijā sākas sešpadsmit un septiņpadsmit gadus vecu jauniešu vakcinācija pret Covid-19. Jauniešiem būs pieejama tikai viena vakcīna – “Pfizer/BioNTech”, kurai Eiropas Zāļu aģentūra devusi zaļo gaismu nepilngadīgo vakcinēšanai.
Kamēr Latvijā kavējas sen solītās vakcinācijas avīzes izdošana, Skotijā pieejams vakcinācijas buklets latviešu valodā, kurā izskaidrota vakcinācijas nepieciešamība, iespējamās blakusparādības pēc potes, norādes, kur vērsties pēc informācijas.
Lai gan sākot ar šodienu vakcīnu pret Covid-19 būtu jāvar saņemt ikvienam, kas to vēlas, šorīt to izdarīt varēja tikai prioritārajās grupās reģistrētie iedzīvotāji. Daudzi cilvēki, kuri šorīt vietnē manavakcina.lv centās pieteikties vakcinēšanai konkrētā vietā un laikā, to nevarēja izdarīt.
Selēns ir mikroelements, kas mūsu organismā sastopams gandrīz visu fermentu un hormonu sastāvā.
No selēna daudzuma organismā ir atkarīga gan vielmaiņa, gan matu un nagu veselība un skaistums, gan imunitāte.
Ārstu paaudžu nomaiņa lielākajā daļā Latvijas reģionu slimnīcu radījusi ievērojamu speciālistu trūkumu – pieredzējušie speciālisti dodas pelnītā atpūtā, bet vietā pieaicināt jaunos ir visai grūti. Ne bez pūlēm, tomēr ar Ventspils pilsētas domes atbalstu tas izdodas Ventspils jeb Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai, kur šogad vien plānots piesaistīt 28 jaunus speciālistus – darbam Ventspilī 20, bet astoņus darbam Talsu filiālē. Pērn darbam Ventspils slimnīcā piesaistīti 64 jaunie speciālisti, bet Talsos – 22.
Sākot ar nākamo pirmdienu pie vakcīnas varēs tikt visi, kas vēlas, šodien vienojās Ministru Kabinets. Tas ir par nedēļu agrāk, nekā to piedāvāja veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ministru Kabinets atbalstīja Veselības ministrijas lūgumu piešķirt tai 54,6 miljonus eiro, lai segtu atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu. Piemaksu saņems arī farmaceiti.
Veselības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka Kurzemē ir visaugstākais izlietoto vakcīnu pret Covid-19 īpatsvars – 14,5%, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu šajā reģionā. Latgalē izlietoto vakcīnu īpatsvars ir divas reizes mazāks – tikai 6,6 procenti.
Medikamentus, kurus nav izrakstījis ārsts, Latvijā lieto vismaz puse Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas dati.
Tomēr pēdējo piecu gadu laikā bezrecepšu medikamentu, tāpat kā ārstu izrakstīto zāļu patēriņš ir samazinājies par apmēram pieciem procentpunktiem. Dati rāda, ka ārsta izrakstītu medikamentu patēriņš pieaug līdz ar vecumu.
Veselības ministrija apsver priekšlikumu noteikt maksimālo līdzmaksājuma summu pacientiem par kompensējamiem medikamentiem, kuru mēnesī vai gadā sasniedzot pacientam par valsts kompensējām zālēm nebūtu jāmaksā.
Līdz šīs nedēļas sākumam Latvijā ir bijuši 183 gadījumi, kad Covid-19 konstatēts cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši abas potes, valdības sēdē vakar sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja secinājusi, ka neparasti trombu veidošanās gadījumi ar trombocītu skaita samazināšanos ir ļoti reti sastopama “AstraZeneca” vakcīnas “Vaxzevria” blakne.
Medicīnas nozare attīstās, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, Latvijā notiek unikālas operācijas, izmantojot jaunas tehnoloģijas un pieejas. Veselības aprūpes un medicīnas tehnoloģijas ir arī viens no virzieniem, kurā aktīvi darbojas jaunuzņēmumi.
Tie strādā pie dažādu alternatīvo materiālu un biomateriālu izstrādes, gēnu inženierijas, tehnoloģiju un digitālo rīku izmantošanas veselības aprūpē, orgānu un ādas audzēšanas, kā arī daudzu citu risinājumu izveidē.
Lai gan pirmais vakcinēties gribētājs rindu pie vakcinācijas centra šodien ieņēma jau pulksten 6.55 , dienas vidū interese par “dzīvo rindu” apsīka. “Šodien centru kapacitāte un jauda bija lielāka nekā prioritāro grupu iedzīvotāju interese vakcinēties,” ierakstā Twitter dalījies Vakcinācijas projekta birojs. Kopumā lielajos vakcinācijas centros šodien vakcinēti 1034 iedzīvotāji.
Lai gan Vakcinācijas projekta birojs vairākkārtīgi ir uzsvēris, ka vakcinējamajam nav iespējams izvēlēties, ar kāda ražotāja vakcīnu saņemt poti pret Covid-19, veselības ministrs Daniels Pavļuts vakar valdības sēdē atklāja, kādos gadījumos tomēr iespējams izvēlēties sev tīkamāko vakcīnu.
