Nepieejamu zāļu dēļ vēža pacientiem jālūdz ziedojumi

JAUTĀJUMS. Lai jauns onkoloģijas medikaments tiktu iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā, Latvijā jāgaida aptuveni trīs gadi. Lielākoties šo procesu bremzē ierobežotais finansējums, kas neļauj iekļaut un sākt apmaksāt jaunus medikamentus © Ilze Zvēra/F64

Zāļu nepieejamības dēļ Latvijā visvairāk cieš onkoloģijas un reto slimību pacienti, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati.

No šajā laika posmā reģistrēta 41 jauna medikamenta vēža ārstēšanai Latvijā ir pieejami tikai četri, turklāt neviens no tiem nav pacientiem pilnībā pieejams.

Četri pieejami - nepieejami medikamenti

Eiropā pēdējo četru gadu laikā apstiprināts 41 jauns medikaments onkoloģijā, tomēr Latvijā pacientiem ir pieejami tikai četri no inovatīvajiem medikamentiem (desmit procenti no kopējā jauno medikamentu skaita), un šis ir zemākais jauno zāļu pieejamības rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) pētījums par zāļu pieejamību (Patients W.A.I.T. Indicator 2020). Izpētot datus par Latvijā pieejamiem medikamentiem vēža ārstēšanā, jāsecina, ka neviens no šiem četriem medikamentiem nav pilnībā pieejams pacientiem, proti, šīs zāles ir pieejamas tikai ar ierobežojumiem vai par pacienta finansējumu.

Nosacīti sliktāka situācija iezīmējas tādās valstīs kā Bosnija, Maķedonija un Serbija, tomēr, piemēram, Bosnijā un Maķedonijā ir vairāki medikamenti, kuri, neraugoties uz kopējo bēdīgo ainu, tomēr ir pilnībā pieejami vēža pacientiem.

Trīs un vairāk gadi

Scanpix

EFPIA apkopojusi datus par to, cik ilgs laiks paiet, kopš jauns medikaments ir reģistrēts, līdz brīdim, kad to katra valsts iekļauj savā kompensācijas zāļu sistēmā. Inovatīvas zāles no to apstiprināšanas brīža Eiropas Savienībā onkoloģijas pacienti vidēji gaida 561 dienu, tomēr starp valstīm ir būtiskas atšķirības. Piemēram, Vācijā šis laiks ir 121 diena, Dānijā - 136 dienas, Nīderlandē - 214, Austrijā - 259. Ilgākais gaidīšanas laiks ir Latvijā - gandrīz trīs gadi jeb 930 dienas (gaidīšanas laiks pēdējos gados uzlabojies, tiesa, tikai par pieciem procentiem) un arī Igaunijā - 1015 dienas, neraugoties uz kaimiņvalsts salīdzinoši ar Latviju labo zāļu pieejamību. Igaunijā no jaunajiem Eiropā reģistrētajiem medikamentiem pieejama apmēram puse.

Pētījuma autori secina, ka kopumā Eiropas Savienībā pieejamība jaunajām zālēm onkoloģijā ir augstāka, nekā tā bija pirms četriem gadiem, tomēr vidējais laiks, kurā zāles kļūst pacientiem pieejamas, ir kļuvis par diviem mēnešiem ilgāks. Eiropā laiks no medikamenta pieejamības zāļu tirgū līdz pieejamībai pacientam svārstās no četriem mēnešiem līdz trim gadiem.

Piecās valstīs pacientiem ir pieejami pilnīgi visi medikamenti, kuri reģistrēti 2019. gadā: Austrijā, Vācijā, Dānijā, Šveicē un Anglijā.

Reto slimību pacientiem - tikai viens

Reto slimību ārstēšanai Latvijas pacienti pēdējo četru gadu laikā ir saņēmuši pieeju tikai vienam jaunam medikamentam no kopumā 47 Eiropā reģistrētajiem. Arī šis rādītājs diemžēl ierindo Latviju pēdējā vietā Eiropas Savienībā (neviens jaunais reto slimību ārstēšanas medikaments nav pieejams Maķedonijā un Serbijā). Turklāt no EFPIA datiem izriet, ka arī šis vienīgais medikaments ir pieejams ar ierobežojumiem, nevis pilnībā. Vislabākā pieejamība reto slimību zālēm ir Vācijā (pieejami 45 medikamenti, turklāt visi bez ierobežojumiem), Dānijā (40) un Austrijā (37).

Gaidīšanas laiks līdz jauno reto slimību ārstēšanai nepieciešamo medikamentu pieejamībai pārsniedz 1012 dienas, kas būtiski pasliktina pacientu iespējas saņemt laicīgu un efektīvu ārstēšanu. Komentējot šos datus, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors Valters Bolevics norāda: kamēr citas Eiropas Savienības valstis katru gadu uzlabo pacientu iespējas saņemt jaunākās paaudzes medikamentus, kas pierādījuši savu efektivitāti slimību ārstēšanā, Latvija savu pozīciju stabili notur, ierindojoties pēdējā vietā. “Atslēgas faktors zāļu pieejamībā ir mērķtiecīga ikgadēja budžeta palielināšana, to novirzot jaunu medikamentu iekļaušanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Pēc mūsu aprēķiniem, lai Latvija nodrošinātu valsts apmaksātus medikamentus Baltijas valstu vidējā līmenī, nemaz nerunājot par pacientu patiesajām vajadzībām, šā gada 1. martā bija nepieciešami 80,38 miljoni eiro.

DATI

Jauno medikamentu pieejamība vēža pacientiem

Eiropā 2015.-2019. gadā apstiprināts 41 jauns medikaments vēža ārstēšanā

100% visi jaunie medikamenti onkoloģijā ir pieejami Vācijā

Situācija Latvijā

78% no šiem jaunajiem medikamentiem nav pieejami

12% no medikamentiem ir pieejami, ja pacients pats maksā

10% no medikamentiem ir pieejami ar ierobežojumiem

Lai jauns onkoloģijas medikaments tiktu iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā, Latvijā jāgaida aptuveni 3 gadi

Avots: Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija (EFPIA)

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais