Latvija ir vienīgā no kaimiņvalstīm, kas nekompensē migrēnas medikamentus, tādēļ daudzas inovatīvas ārstēšanas metodes pacientiem ir liegtas. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība savākusi vairāk nekā desmit tūkstošus iedzīvotāju parakstu, lai migrēna tiktu iekļauta valsts kompensējamo diagnožu sarakstā.
Pēc ārstu aplēsēm, tikai četri līdz pieci procenti migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus, tāpat bieži nenotiek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. Tagad iedzīvotāju parakstītā iniciatīva būs jāizskata Saeimā.
Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā tā skar teju desmito daļu jeb 11,4 procentus no iedzīvotājiem. Tomēr Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts. Tā kā migrēna ir hroniska slimība, tās ārstēšana ir ilglaicīga un kompleksa, taču ārstēšanas pamats ir adekvātu un efektīvu medikamentu lietošana lēkmju mazināšanai un novēršanai, skaidro Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa. Biedrība šā gada pavasarī uzsāka parakstu vākšanu platformā “manabalss.lv”, aicinot atbalstīt iniciatīvu par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā, kā arī migrēnas zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā.
Sarunā ar Neatkarīgo Līga Alberliņa norāda, ka jau vairākas reizes biedrība vērsusies atbildīgajās iestādēs, aicinot migrēnu iekļaut to diagnožu sarakstā, kurai ir valsts kompensēti medikamenti. “Kamēr pati diagnoze nav iekļauta šajā sarakstā, mēs pat nevaram runāt par zāļu kompensāciju,” saka L. Alberliņa. Biedrība pirmoreiz Veselības ministrijā ar šo lūgumu vērsās jau 2018. gadā, kad tas netika uzklausīts, 2019. gadā notika intensīvs darbs pie šī jautājuma, bet vairākas vēstules tā arī palika bez atbildes. “Šogad janvārī migrēnas jautājumu skatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, tā kā Saeimas deputāti jau ir informēti par mūsu cīņu,” saka biedrības vadītāja. Ja migrēnas diagnoze tiks iekļauta valsts kompensējamo diagnožu sarakstā, varēs turpināties darbs jau pie medikamentu kompensācijas apmēriem, lai pacienti beidzot saņemtu atbalstu un zāles.
“Pacientiem, kas cieš no migrēnas, medikamenti pilnā apmērā ir jāpērk par saviem līdzekļiem. Diemžēl ne visi pacienti var atļauties zāles piemērotai ārstēšanai, kas sniegtu iespēju dzīvot produktīvāk un pilnvērtīgāk,”
saka Līga Alberliņa. Biedrības veiktajā aptaujā pacienti atzina, ka vidēji mēnesī viņiem ir nepieciešami 40 eiro migrēnas medikamentu iegādei, vēl ir papildu izdevumi ārstu speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie darba ienākumi par kavētajām darba dienām.
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības veiktā aptauja liecina, ka 40 procenti no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā vismaz vienu līdz sešām dienām. Kopumā 80 procenti no aptaujātajiem atzina, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi - pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un strādāt maksimāli efektīvi, migrēnas dienās darba efektivitāte ir samazināta vismaz uz pusi. “Savāktie paraksti iezīmē tikai daļu no pacientiem, kas savā dzīvē spiesti saskarties ar neizturamām galvassāpēm, reiboņiem, sliktu dūšu un jutību pret gaismu, skaņu un aromātiem. Migrēna vienā momentā spēj sagrozīt dzīvi par 180 grādiem, un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt,” saka pacientu pārstāve. L. Alberliņa uzsver, ka migrēna nav tikai untums; tā ir nopietna slimība, kas sagrauj cilvēku ikdienu. “Cilvēkam ir jābūt iespējai saņemt atvieglojumu un nemocīties neciešamās sāpēs. Mēs neesam izvēlējušies šo diagnozi, bet līdzcilvēki un valdība var izvēlēties paust iecietību un ļaut pacientiem saņemt tik ļoti nepieciešamo ārstēšanu,” saka biedrības vadītāja.
Pacienti uzsver, ka viens no smagākajiem migrēnas slogiem, kas mudināja iesniegt iniciatīvu “manabalss.lv”, lai panāktu kādu virzību šiem pacientu ierosinājumiem, bija medikamentu nepieejamība to augsto izmaksu dēļ. Medikamenti migrēnas mazināšanai ir dārgi, un iegādei atkarībā no migrēnas lēkmju biežuma un terapijas metodes nepieciešami 20 - 300 eiro mēnesī. Zāļu tirgū ir pieejami dažādu veidu migrēnas medikamenti - tabletes, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz pacientiem ar vemšanu vai brīdī, kad nav ūdens, kuru uzdzert tabletei. Tāpat pieejamas injekcijas, kas samazina migrēnas lēkmju biežumu, ievērojami atvieglojot cilvēku ikdienu. Tomēr Latvija ir vienīgā no kaimiņvalstīm, kas migrēnas medikamentus nekompensē, tādēļ daudzas inovatīvas ārstēšanas metodes pacientiem ir liegtas. Līdzīgi kā citu slimību pacientiem arī migrēnas ārstēšanas izmaksām ir jāpierēķina izdevumi par ārstu konsultācijām un negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām. L. Alberliņa stāsta, ka pacienti mēdz migrēnas zāles, proti, tabletes dalīt uz pusēm, cenošoties atvieglot savas ciešanas, bet nesaņemot pietiekamu medicīnisko palīdzību.
