Prioritārajiem pasākumiem veselības nozarē papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā ir ievērojams – vairāk nekā 700 miljoni eiro. Prioritāšu topa galvgalī izvirzās Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošie pasākumi, kuriem nākamgad papildus vajadzīgi vismaz 150 miljoni eiro, un tas ir vairāk, nekā Veselības ministrija lūdz piešķirt onkoloģijas plāna ieviešanai, vairāk nekā pacientu līdzmaksājumu mazināšanai un kompensējamo zāļu apmaksai.
Veselības ministrija izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā priekšlikumus nozares prioritārajiem pasākumiem 2022.-2024. gadam. Veselības ministrija saņēmusi vairākus ieteikumus šo prioritāšu saraksta uzlabošanai, bet kopumā tie guvuši vairākuma sadarbības partneru un nozares profesionāļu atbalstu Veselības nozares stratēģiskās padomes sanāksmē, apliecināja Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe.
Vērtējot prioritāšu plānu, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis norāda, ka tas ir konstruktīvs, skaidrs plāns 2022. gada budžetam. Viņaprāt, prioritātēm ir jābūt: ikdienas ārstnieciskais darbs, nāvi nesošo onkoloģisko slimību ārstēšana un neatliekamās palīdzības darba uzlabošana, kā arī iespējamo infekciju slimību kontrole. “Nākamā gada budžeta prioritāšu plāns skaidri parāda nozares akūtākās problēmas, ko izteikti uzsvēra Covid-19 krīze,” saka Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs. “Latvijas veselības aprūpes finansējums ilgstoši saglabājas viens no zemākajiem starp Eiropas un OECD valstīm, pat neskatoties uz piešķirto līdzekļu apjomiem pēdējos trijos gados, mēs joprojām esam tālu no tā naudas apjoma, ko mūsu kaimiņi tērē uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei.”
Kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadam ir aptuveni 702 miljoni eiro, kas ir lielākā pēdējos gados papildus pieprasītā summa veselības nozarei, plānojot kārtējā gada budžetu.
Izpētot, kādiem prioritāriem pasākumiem Veselības ministrija aicina piešķirt papildu finansējumu, Neatkarīgā secina:
pirmajā vietā gan no finansējuma apjoma, gan procentuāli no kopējā pieprasījuma ir Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošie pasākumi.
Tiem nākamgad papildus nepieciešami vairāk nekā 150 miljoni eiro, kas veido vairāk nekā piekto daļu no visa pieprasījuma.
Veselības ministrija gan norāda, ka vislielākā daļa finansējuma tomēr nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai - 439,5 miljoni eiro, kas, visticamāk, aprēķināti, saskaitot tieši zālēm vai pakalpojumiem papildus nepieciešamo finansējumu no dažādiem prioritārajiem pakalpojumiem, piemēram, onkoloģiskā plāna īstenošanas ietvaros noteikta naudas summa tiek prasīta arī medikamentiem, līdzīgi - reto slimību ārstēšanai. Skaidrojot par papildus vajadzīgo naudu Covid-19, Veselības ministrijā norāda, ka finansējums ir nepieciešams intensīvās terapijas un observācijas gultu nodrošināšanai, testēšanai, individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem. Vēl saistībā ar Covid-19 kā prioritāte ir ierakstīti pasākumi, lai “samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija”. Tam papildus vajadzīgi deviņi miljoni eiro.
Tomēr ņemot vērā ievērojamo naudas summu, kas tiek prasīta veselības nozarei papildus, kurā vēl ir iekļauts Covid-19 kā prioritāte, pastāv bažas, ka galvenais, izvērtējot šīs prioritātes un to, cik no valsts budžeta var piešķirt veselības nozarei, būs tieši Covid-19, jo tas ir un būs aktuāls jautājums. Savukārt, ja zāļu kompensācijas apmēri noteiktām diagnozēm nav palielināti (precīzāk - atjaunoti pēc krīzes 2009. gadā) vairāk nekā desmit gadus, kāpēc nepagaidīt vēl kādu gadu? Tas, ka prioritātes būs jāsijā, ir pilnīgi skaidrs, tomēr - kā tas notiks, vēl nav zināms. Visticamāk, Covid un tad pārējais.
Nākamās pēc Covid-19 apkarošanas finansiāli ietilpīgākās prioritātes ir tarifu un kompensāciju palielināšana (147 miljoni eiro nepieciešami papildus) un onkoloģijas plāna īstenošana (102 miljoni eiro). Veselības nozares tarifu palielināšana kā prioritāte tika noteikta jau pērn, tomēr tam netika piešķirts finansējums. Šogad šī prioritāte ir salikta kopā ar pacientu līdzmaksājumiem un kompensējamo medikamentu sistēmas uzlabošanu. Eksperti sarunās ir norādījuši, ka vissvarīgākais būtu atjaunot (ja neko citu nevar atļauties) tos kompensācijas apmērus, kādi bija līdz 2008.-2009. gada ekonomiskajai krīzei, kad virknei diagnožu valsts samazināja kompensācijas apmēru. Uz papīra Veselības ministrijas apņemšanās skan skaisti - “plānots samazināt pacienta līdzmaksājumus gan pakalpojumiem, gan medikamentiem, atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam palielināt ambulatoros izmeklējumus un konsultācijas”, paredzēts “paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu, iekļaujot tajā inovatīvos medikamentus”. Onkoloģijas plāna ieviešanai nākamgad papildus nepieciešami 102 miljoni eiro - gan zāļu apmaksai, gan pakalpojumu pieejamībai, gan vēža skrīninga uzlabošanai.
Viena no prioritātēm ir arī jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešana, kam nākamgad nepieciešami 80 miljoni eiro. No prioritāšu saraksta arī izriet, ka papildu nauda iezīmēta veselības nozares administratīvās kapacitātes stiprināšanai, funkciju un uzdevumu savlaicīgai izpildei - tam kopumā vajadzīgi 8,2 miljoni eiro.
DATI
Prioritārie pasākumi veselības nozarē un papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā*
KOPĀ 702,13 miljoni eiro
| Miljonos eiro | % no kopējā pieprasījuma | |
| Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošie pasākumi | 150,8 | 21,5 |
| Tarifu un kompensāciju palielināšana | 146,9 | 20,9 |
| Vispārējā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšana | 132,6 | 18,9 |
| Onkoloģijas plāna īstenošana | 102,4 | 14,6 |
| Jaunā mediķu atalgojuma moduļa ieviešana | 80,4 | 11,5 |
| Reto slimību plānam | 30,5 | 4,3 |
*Publicēti finansiāli ietilpīgākie
Avots: Veselības ministrija
