Veselība

Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja secinājusi, ka neparasti trombu veidošanās gadījumi ar trombocītu skaita samazināšanos ir ļoti reti sastopama “AstraZeneca” vakcīnas “Vaxzevria” blakne.

Medicīnas nozare attīstās, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, Latvijā notiek unikālas operācijas, izmantojot jaunas tehnoloģijas un pieejas. Veselības aprūpes un medicīnas tehnoloģijas ir arī viens no virzieniem, kurā aktīvi darbojas jaunuzņēmumi. Tie strādā pie dažādu alternatīvo materiālu un biomateriālu izstrādes, gēnu inženierijas, tehnoloģiju un digitālo rīku izmantošanas veselības aprūpē, orgānu un ādas audzēšanas, kā arī daudzu citu risinājumu izveidē.

Lai gan pirmais vakcinēties gribētājs rindu pie vakcinācijas centra šodien ieņēma jau pulksten 6.55 , dienas vidū interese par “dzīvo rindu” apsīka. “Šodien centru kapacitāte un jauda bija lielāka nekā prioritāro grupu iedzīvotāju interese vakcinēties,” ierakstā Twitter dalījies Vakcinācijas projekta birojs. Kopumā lielajos vakcinācijas centros šodien vakcinēti 1034 iedzīvotāji.

Lai gan Vakcinācijas projekta birojs vairākkārtīgi ir uzsvēris, ka vakcinējamajam nav iespējams izvēlēties, ar kāda ražotāja vakcīnu saņemt poti pret Covid-19, veselības ministrs Daniels Pavļuts vakar valdības sēdē atklāja, kādos gadījumos tomēr iespējams izvēlēties sev tīkamāko vakcīnu.

Reto slimību pacienti pieprasa izstrādāt reto slimību plānu, lai dotu skaidru atbildi cilvēkiem, vai un kāda ārstēšana viņus sagaida. Tikmēr Veselības ministrija apelē pie tā, ka jau ir izstrādātas sabiedrības veselības pamatnostādnes, kurās kā viens no punktiem iekļautas arī retās slimības.

Premjers Krišjānis Kariņš jau tagad mudina Veselības ministriju sākt domāt, kā organizēt revakcināciju, lai iegūto imunitāti pret Covid-19 nodrošinātu arī nākotnē, pēc Sadarbības sanāksmes sacīja K. Kariņš.

Pirmos pret Covid-19 Latvijā sāka vakcinēt mediķus un medicīnas iestādēs strādājošos. Tā kā daļa no medicīnas personāla nevēlējās vakcinēties, viņiem regulāri tiek veikti Covid-19 testi, lai pasargātu pacientus no iespējamās inficēšanās. Finanšu ministrs Jānis Reirs valdības sēdē pauda uzskatu, ka gadījumos, kad mediķim ir bijusi iespēja vakcinēties, bet viņš to nav izmantojis, Covid-19 tests viņam būtu jāveic par savu naudu.

Paralēli kārtībai, kāda šobrīd tiek īstenota iedzīvotāju vakcinēšanai pret Covid-19, proti, iepriekšējs pieraksts, Valsts prezidents Egils Levits rosina izveidot arī dzīvo rindu, lai paātrinātu vakcinēšanās gaitu.

Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā šobrīd notiek iekārtošanas darbi, lai tas 1. aprīlī būtu gatavs vakcinācijai pret Covid-19. Vakcinācija Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā sāksies 3. aprīlī.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” tikšanās laikā izvirza turpmākos uzdevumus, lai mērķtiecīgi uzlabotu onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros, padarot to pacientiem saprotamu un iespējami raitu.

Mēs esam dzimuši nesmēķētāji, un nesmēķēt – tas ir dabiski. Daudzi smēķētāji patiesībā iekšēji vēlas šo ieradumu atmest un varbūt gaida no līdzcilvēkiem impulsu, tādu kā pēdējo grūdienu, kas pamudinātu ķerties pie konkrētas rīcības, lai īstenotu savu kluso vēlēšanos. Smēķētāju tuvinieki, tostarp bērni, zināmā mērā ir līdzatkarīgie, jo ģimenes locekļa smēķēšana viņus emocionāli ietekmē – nepatīkamā izelpa, ar tabakas smaku piesūkušās drēbes, neveselīgā gaisotne telpā rada neapmierinātību un sarūgtinājumu.

Bērnu slimnīca iegādājusies jaunas ultrasonogrāfijas iekārtas, tostarp trīs jaunus ehokardiogrāfijas aparātus, kurus izmanto pacientu ar iedzimtām sirdskaitēm diagnostikā un izmeklēšanā. Katru gadu Latvijā piedzimst vairāk nekā 200 bērnu ar sirdskaiti. Jaunos ehokardiogrāfijas aparātus izmanto Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā – vienīgajā institūcijā Latvijā, kurā tiek ārstēti bērni ar iedzimtiem sirds defektiem.

Veselības ministrijā top Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kurās izvērtēta situācija sabiedrības veselībā un nosprausti mērķi turpmākajiem gadiem. Tomēr pamatnostādnēs trūkst rezultatīvo mērķu, kurus Latvija vēlētos sasniegt sabiedrības veselības jomā, piemēram, onkoloģijā, skaidri paužot ieguvumu pacientiem un sabiedrībai kopumā, kas izteikts dzīvildzes pieaugumā un slimības izskaušanā.

Pavasara nogurums liek sevi manīt, turklāt šogad mums jāpiedzīvo arī pāreja uz vasaras laiku, lai gan uz tās atcelšanu cerēja daudzi eiropieši. Uz pandēmijas fona šie faktori izraisa atšķirīgu reakciju: vieni koviddraudu ēnā par tiem pilnīgi piemirst, kamēr citi izjūt īpaši saasināti, un tas atstāj lielāku vai mazāku iespaidu arī uz organisma imunitāti.

Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijas lielākajās slimnīcas veiktas vairākas mūsu valstī vai pat visā Baltijā unikālas operācijas. Tās noritējušas veiksmīgi, un pacienti turpina atveseļošanās procesu.

Vakcinācijas avīze pie lasītājiem nonāks nedaudz vēlāk nekā sākotnēji plānots. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju Arno Jundzi šī ziņa, visticamāk, neapbēdinās, jo viņš šo laikrakstu nealkst ieraudzīt savā pastkastītē.

Turpinot vakcināciju pret Covid-19, šonedēļ ar Veselības ministrijas rīkojumu tiks atvērta nākošā prioritārā grupa - iedzīvotāji ar hroniskajām saslimšanām. Pie hroniskajām saslimšanām iekļauta arī aptaukošanās. Taču cik apaļam ir jābūt, lai poti saņemtu jau drīzumā?

Laikam kļūstot nedaudz siltākām, ir atsācies kļavu sulu laiks. Aukstā nedēļas nogale, visticamāk, sulu tecēšanu ir piebremzējusi, bet nākošnedēļ, kad sinoptiķi sola īsti pavasarīgu laiku, sulas tecēs aumaļām.

Vienā laikā vakcinējot miljoniem iedzīvotāju, ir sagaidāms, ka izgaismosies retas slimības, retas vakcīnu blakusparādības, un mūsu uzdevums ir izanalizēt pieejamo informāciju un saprast, vai starp šīm slimībām un vakcināciju ir saistība, uzsver Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.

Saņemot valdības atbalstu, jau šogad Veselības ministrija plānojusi būtiski mainīt mediķu atalgojuma modeli. Piecu gadu laikā ārstu atalgojums varētu pieaugt līdz 3615 eiro, bet medicīnas māsām līdz 2132 eiro.

Premjers Krišjānis Kariņš, kurš pirmo poti pret Covid-19 saņēma 11. februārī, valdības sēdē centās noskaidrot, kāpēc viņam uz otro poti jāierodas pēc deviņām nedēļām, nevis, piemēram, pēc 12 nedēļām kā to rekomendē speciālisti, lai izveidotos augstākā noturība. Šis jautājums premjeram un daudziem citiem, kuri tiek potēti ar “AstraZeneca”, rada neskaidrības un bažas.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs šodien valdības sēdē izteica prognozi, ka, saslimšanas tempiem turpinot samazināties esošajos tempos, no 11. līdz 21. aprīlim Latvijā 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju varētu samazināties līdz 200 gadījumiem. Tas ir saslimstības līmenis, kad valdība ir apņēmusies mazināt ierobežošanas pasākumus.