Cilvēki ir noguruši – šī frāze ieilgušās pandēmijas laikā izskan gluži kā piedziedājums. To saka politiķi, mediķi, attālinātā darba un mācību nogurdinātie, dīkstāvē esošie un neziņā nīkstošie, nemaz nerunājot par tiem, kuri nesen pārslimojuši kādu infekciju vai citu slimību.
Nedrīkst atstāt bez ievērības ieilgušu, neizskaidrojamu nogurumu, jo tas var liecināt par veselības problēmām, kas paklusām norisinās organismā, tāpēc jākonsultējas ar ārstu. Taču bieži vien noguruma cēloņi ir labi zināmi un, sakārtojot savu dzīvesveidu, to iespējams mazināt.
Varbūt tieši šis ir īstais brīdis, lai beidzot ņemtu vērā jau apnikušos ieteikumus, kurus tomēr ir vērts respektēt. Piemēram, pietiekami izgulēties. Ja miega ilgumu samazina tikai par vienu stundu, tiek apgrūtināta ikdienas darbu veikšana, krītas darba produktivitāte, jo vājinās uzmanība, koncentrēšanās un lēmumu pieņemšanas spēja. Nogurumu rada arī ziņu plūsma par to, cik daudz cilvēku atkal saslimuši vai miruši, kādi jauni koronavīrusa paveidi sākuši cirkulēt, kādas ir vakcīnu blaknes un kāpēc vajadzīgi ierobežojumi. Lai distancētos no draudīgās ziņu plūsmas, vienkāršs paņēmiens ir koncentrēties uz to, kas notiek tepat līdzās: ko es redzu un dzirdu, ko jūtu, ko sasmaržoju? Jācenšas dzīvot šodienā, tagadnē, darīt, kas jādara, un mēģināt arī šajā situācijā saskatīt kaut ko pozitīvu. Ļoti ieteicams katru dienu iziet svaigā gaisā un saules gaismā, atstājot savas viedierīces mājās. Gaisma stimulē un regulē bioloģiskos procesus, palīdz organismam atgūt līdzsvaru un veicina pašatveseļošanos. Īpaši ieteicams tas ir cilvēkiem, kuri daudz laika regulāri spiesti pavadīt mākslīgā apgaismojumā. Nozīme ir arī ēšanas paradumiem. Būtiski ir ievērot regulāras ēdienreizes. Ja kāda no tām tiek izlaista, tad cilvēks dienas beigās piedzīvo krietni lielāku enerģijas trūkumu. Lai saglabātu možumu un labu garastāvokli visas dienas garumā, jācenšas izslēgt no ēdienkartes produktus, kuros daudz vienkāršo cukuru un balto miltu - radot asinīs straujas glikozes līmeņa svārstības, tie liek cilvēkam justies nogurušam un viegli aizkaitināmam.
Koenzīms Q10 ir organisma enerģijas ieguves procesos neaizstājams elements - viela, kas sastopama visās organisma šūnās un ir vajadzīga, lai pārvērstu enerģijā ar uzturu uzņemtos taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību pret brīvajiem radikāļiem, kas veicina šūnu novecošanu un bojāeju. Daļēji koenzīmu Q10 var uzņemt ar pārtiku, tomēr lielāko daļu šīs vielas organisms sintezē pats. Ar gadiem iekšējā sintēze jūtami samazinās un koenzīma Q10 sāk trūkt, tai skaitā arī sirds šūnām, un tādos gadījumos ir lietderīgi uzņemt to uztura bagātinātāju formā. Visaugstākā Q10 koncentrācija ir tajos orgānos, kuriem vajag daudz enerģijas - sirds muskulī, smadzenēs, aknās, nierēs. Tā ir maksimāla 20 gadu vecumā; 40 gados - aptuveni par 30% zemāka, bet 60 gados - jau par 40 - 60% zemāka.
Jau vairākas desmitgades koenzīmu Q10 lieto cilvēki, kuriem vajadzīga papildu enerģija. Īpaši populāri tas ir sportistu un biznesmeņu vidū, to labprāt lieto arī cilvēki, kuri vecāki par 45 gadiem. Somijā veiktie pētījumi, kuros piedalījās profesionāli distanču slēpotāji, savulaik parādīja, ka pēc koenzīma Q10 lietošanas uzlabojās sasniegtie rezultāti, sportisti spēja ilgāk trenēties un ātrāk atgūt spēkus pēc sacensībām un intensīvas treniņu slodzes periodiem. Ir notikuši pētījumi, kas liek domāt, ka koenzīms Q10 palīdz arī hroniska noguruma gadījumā.
* Ieteicamas kapsulas ar eļļas pildījumu. Koenzīms Q10 ir taukos šķīstoša viela, kas nozīmē, ka tam vajadzīga eļļa, lai varētu izšķīst.
* Pārliecinieties, ka kapsulas nav caurspīdīgas. Gaisma iznīcinoši iedarbojas uz preparāta sastāvu.
* Apspriedieties ar farmaceitu - viņš zinās pastāstīt vairāk par produktiem un palīdzēs izvēlēties labāko variantu.
*Iedzert tasi zaļās vai melnās tējas - to dzerot, līdzsvarojas domas un emocijas, kliedējas miegainība un nogurums.
*Sākt dienu ar masāžu, rūpīgi izberzējot pēdas - vispirms papēdi, tad pēdas vidusdaļu, pirkstu pamatni un katru pirkstu, līdz pēda kļūst silta. Tas palīdz aktivēt asinsriti, reflektori iedarbojas uz visiem orgāniem.
*Biežāk smaidīt, jo, pavelkot uz augšu lūpu kaktiņus, smadzenes saņem stimulējošus signālus, vairojas labsajūta.
*Lai asinis cirkulētu, audi saņemtu skābekli un uzturvielas, jāvairo fiziskais tonuss. Tad arī enerģijas ir vairāk. Te palīdz jebkura fiziska aktivitāte, turklāt, jo vienkāršāka, jo labāk, piemēram, nūjošana vai pastaiga. Fizisko aktivitāti pārtrauc tad, kad jūt, ka vēl mazliet varētu.
*Arī intensīvi strādājot vai mācoties eksāmeniem, ir pareizi laiku pa laikam ievērot nelielu pārtraukumu, mazliet atpūsties, izkustēties.
*Ja apstākļi ļauj, dienas gaitā ieteicams izvingrināt muguru. Atbalstieties ar rokām pret krēslu vai sienu un izlieciet muguru kūkumā, tad izstaipieties, kā to dara kaķis. Tad visi skriemelīši atbrīvojas no spriedzes, muskuļi relaksējas un šķēršļu enerģijas plūsmām ir mazāk.
*Dienas ritumā der ik pa laikam atslēgties no darāmā - aizvērt acis, sekot elpošanai, censties neļaut domām ienākt sevī. Ja tas tomēr neizdodas - ar strauju izelpu sparīgi izpūst tās ārā, projām no sevis.
* Atvēlēt brīdi savam mīlulim. Mājdzīvnieka pieķeršanās un spēja pieņemt savu saimnieku tādu, kāds viņš ir, palīdz cilvēkam pārvarēt nomāktību, aizgaiņāt drūmās domas un pat celt savu pašvērtējumu.
* Paklausīties tīkamu mūziku, kas uzlabo garastāvokli un liek justies možākam. Mūzika aktivizē smadzeņu apvidus, kas saistīti ar prieka sajūtu.
