Kompensējamo zāļu sistēmu, kurā pirms gada veikta būtiska reforma, kritizē gan pacienti, gan ārsti. Puse Latvijas pacientu, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka personīgi ir saskārušies vai zina kādu pacientu, kuram slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kuri nav pieejami Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā.
Būtiska kompensējamo zāļu sistēmas problēma ir nepietiekams finansējums, lai apmaksātu pacientiem vajadzīgos medikamentus, tomēr arī pati sistēma pašlaik parāda tās vājās vietas. Kardioloģe Iveta Mintāle uzsver, ka pagājušajā gadā “ar pompu pasniegtā jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība diemžēl nekalpo par labu pacientiem, un ilgtermiņā mēs prognozējam lielāku medikamentu izmaksu slogu uz pacientu, dārgākas valsts izmaksas pacientu ārstēšanā un pat agrīnu pacientu mirstību”.
46% aptaujāto Latvijas pacientu, kuri ikdienā lieto kompensējamos medikamentus, norāda, ka viņi paši saskārušies ar situāciju, ka ārstēšanā nav pieejams vajadzīgais medikaments, vai arī zina pacientus, kuriem zāles nav pieejamas. Pacienti arī norāda, ka valsts nekompensē pietiekamu skaitu medikamentu un pastāv augsts pacientu līdzmaksājums to iegādei.
Pacienti arī norāda - lai gan slimības ārstēšanai ir rekomendējami citi medikamenti, tā kā valsts tos nekompensē, ārsts izraksta tādus medikamentus, kas ir iekļauti Kompensējamo zāļu sarakstā, secināts Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktajā sabiedrības aptaujā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” par veselības aprūpes sistēmas kvalitāti Latvijā.
Vaicājot, kā Latvijas pacienti, kuri ikdienā lieto valsts kompensējamos medikamentus, vērtēpašreizējo kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā,39 procenti aptaujāto norādījuši, ka valsts nekompensē pietiekamu skaitu medikamentu.
Trešdaļa pacientu visvairāk satraukti par faktu, ka kompensējamo zāļu sarakstā netiek iekļauti inovatīvi medikamenti, kas ir pierādījuši savu efektivitāti, tajā skaitā ļoti specifisku slimību ārstēšanā. Taču vēl būtiskāks ir secinājums, ka pacientu ārstēšanā faktiski piespiedu kārtā tiek piemēroti medikamenti, kas ir pieejami kompensējamo zāļu sistēmā, nevis tādi medikamenti, kas konkrētās slimības ārstēšanā būtu visefektīvākie. Un par to pašlaik arī sākuši runāt mediķi.
Latvijas pacientiem problēmas sagādā arī valstī pastāvošā sistēma, ka ne visi kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie medikamenti tiek kompensēti 100 procentu apmērā un pastāv augsts pacientu līdzmaksājums medikamentu iegādē (34% gadījumu). Šo aspektu, vērtējot sistēmu kopumā, Veselības ministrija gan sliecas apiet, uzsverot tikai tos ieguvumus, ko dod pacientiem jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, skaļi nerunājot par kompensācijas apmēriem kopumā, kas liek pacientiem tomēr maksāt ievērojamus līdzmaksājumus. Daudzu slimību pacientiem kompensācijas apmērs zālēm tika samazināts pirms vairāk nekā desmit gadiem un joprojām nav pārskatīts.
Pastāvošais valsts atbalsta mehānisms medikamentu pieejamībā Latvijā sasien rokas ārstiem un rada riskus pacientiem, saka kardioloģe Iveta Mintāle. Viņa asi kritizē lēmumpieņēmēju rīcību un situāciju kompensējamo zāļu sistēmā. “Kārtība, kas stājās spēkā 2020. gada aprīlī un kur zāļu receptē tiek noradīta zāļu aktīvā viela, nevis to nosaukums, neatvieglo jau tā sarežģīto ārstēšanas gaitu un itin bieži nepavisam neizrādās lētākais risinājums pacientam.
Lietas jāsauc īstajos vārdos - jaunā kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība, kuras mērķis it kā ir atvieglot un efektivizēt zāļu izrakstīšanas sistēmu, patiesībā valstij ilgtermiņā izmaksās dārgāk un pacientam nodarīs lielāku kaitējumu.
Nereti pacienti konstatē tādas veselības problēmas kā asinsspiediena svārstības vai holesterīna līmeņa paaugstināšanās, uzsākot jaunās references zāļu lietošanu. Tas liecina par zāļu neefektivitāti un dažreiz pat to izraisītajiem blakusefektiem, panākot, ka līdzšinējie terapijā sasniegtie rezultāti cieš fiasko,” saka kardioloģe.
Jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība neparedz pacientiem kompensāciju viņiem iepriekš piemeklēto un savu efektivitāti pierādījušo medikamentu iegādē, savukārt, lai iegūtu citu recepti, ir atkal jāiet pie ģimenes ārsta. “Jauno zāļu izrakstīšanas noteikumu dēļ pacienti vairs nesaprot, kādi medikamenti jālieto un tiek izjauktas medikamentu fiksētās kombinācijas, līdz ar to ir izveidojies apburtais loks, kurā samērīgās pozīcijās nav pacienta faktiskās vajadzības ar valsts piedāvātajām apmaksāto medikamentu iespējām. Rezultātā pacients izvēlas vai nu segt medikamentus no savas kabatas, krietni pārmaksājot par medikamentiem, vai arī zūd pacientu līdzestība ārstēšanas norisē, kas rezultējas pārtraukumā medikamentu lietošanas procesā. Jebkura neatbilstoša ārstēšana vai pārtraukums ārstēšanā nozīmē sekas, kuru risināšanā izmaksas jau ir daudz lielākas,” situāciju vērtē I. Mintāle. Kardioloģe uzskata, ka pacientiem ir jādod iespēja iegādāties medikamentu, kas jau iepriekš ir bijis piemērotāks diagnozes ārstēšanai, šajā gadījumā piemaksājot no savas kabatas starpību starp references zālēm un nepieciešamo medikamentu.
Kardioloģe arī norāda uz faktu, ka daudzi medikamenti, kuriem pēc Eiropas Savienības vadlīnijām kompensējamo zāļu sarakstā ir jāatrodas, Latvijas sarakstā nav, un nav atrodama arī šādu medikamentu alternatīva, lai gan tie pacientiem ir nepieciešami. Vienlaikus daudziem sarakstā esošiem medikamentiem tajā vairs nebūtu jābūt. Nepieņemami ārstiem ir arī tas, kādā veidā pacienti tiek pie zālēm, piemēram, insulta profilaksei paredzētām zālēm pacients piekļūst, tikai piedzīvojot insultu, tātad pacientam ar augsta insulta risku šīs zāles jāpērk par pilnu samaksu.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors Valters Bolevics, komentējot aptaujas datus, uzsver, ka “šie rezultāti pierāda sistēmas netaisnīgumu pret pacientiem Latvijā, kuriem pašlaik, kad veselības aprūpes sistēma jau tā piedzīvo satricinājumu, medikamentu pieejamība un to nepārtraukta lietošana diagnožu ārstēšanai ir vitāli izšķiroša”. “Gadu no gada kompensējamo medikamentu budžeta pārskatīšana un pielāgošana pastāvošajai situācijai valstī palikusi lēmumpieņēmēju dienas kārtībā aiz svītras, ierindojot Latviju zemākajās pozīcijās gan Baltijas valstu vidū, gan vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā pēc kompensējamo zāļu budžeta apmēra uz vienu iedzīvotāju,” saka V. Bolevics.
