Pandēmijas laikā daudziem pacientiem nenotika ieplānotās vizītes pie ārstiem vai tās dažādu iemeslu dēļ tika atceltas. Šis fakts uztrauc Latvijas pacientus, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, noskaidrots Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas veiktajā sabiedrības aptaujā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” par pacientu iespējām saņemt ārsta pakalpojumus pandēmijas laikā.
Lai aktualizētu jautājumu par veselības pakalpojumu pieejamību pandēmijas laikā, aptaujā īpaša uzmanība pievērsta tai pacientu grupai, kuri ikdienā lieto valsts kompensējamos medikamentus un kuru ārstēšanai nepieciešama regulāra ārsta uzraudzība. Dati liecina, ka gandrīz pusei šīs grupas pacientu Covid-19 dēļ ir nācies atcelt vai pārcelt plānoto vizīti pie ārsta, tajā skaitā plānveida izmeklējumu vai operāciju.
Trešdaļa šo pacientu atzinuši, ka pārceltā vizīte viņus satrauc esošā veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ, bet daļai pacientu veselības stāvoklis tā saasinājies, ka steidzami bijusi nepieciešama neatliekamā palīdzība.
Aptaujā izzināts arī pacientu viedoklis, ko viņi darītu, ja nonāktu situācijā, kad to slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kurus Latvijā nespēj nodrošināt, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šo zāļu pieejamība ir garantēta? Lielākā daļa pacientu atbildējuši, ka būtu gatavi savas veselības un dzīvības dēļ kļūt par rezidentu kaimiņvalstīs.
Kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šogad sasniedzis attiecīgi 142,20 eiro un 161,45 eiro, Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks - 85,28 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.
Tāpēc likumsakarīgi, ka divas trešdaļas Latvijas pacientu, kuri ikdienā lieto kompensētās zāles, būtu gatavi kļūt par rezidentu Lietuvā vai Igaunijā situācijā, kad nepieciešamie medikamenti pieejami kaimiņvalstīs. Un tās nav tikai pacientu domas vai pieļāvums, jo katrs desmitais no aptaujātajiem šim procesam jau ir izgājis cauri vai pašlaik ir spiests par to domāt.
Vien 13 procentu aptaujāto atzinuši, ka šādā gadījumā paliktu Latvijā ar cerību, ka situācija nākotnē uzlabosies, un ar savu piemēru tie censtos pārliecināt lēmumu pieņēmējus veikt nepieciešamos uzlabojumus valsts veselības aprūpes sistēmā.
Zinot, ka Lietuvā un Igaunijā pacientiem ir pieeja plašākam kompensējamo zāļu klāstam ar krietni lielāku kompensācijas apmēru no valsts līdzekļiem, 70 procenti aptaujāto pacientu uzskata, ka kompensējamo medikamentu pieejamības attīstības scenārijs Lietuvā un Igaunijā demonstrē kaimiņvalstu veselības aprūpes sistēmas spēju iet līdzi laikam un apmierināt esošās pacientu vajadzības, kamēr Latvijā šādas iespējas ir ierobežotas. Šāda kaimiņvalstu pozīcija arī ļauj pacientiem izārstēt diagnozes, kuras Latvijā ārstēt ar valsts apmaksātiem medikamentiem nav iespējams.
“Veselības aprūpes sistēma nevar ignorēt tos pacientus, kuriem jau tā ir nepieciešama regulāra ārsta uzraudzība. Jebkurš pacients, kurš nesaņem pienācīgu aprūpi un regulāras pārbaudes pie ārstējošā ārsta, ir pakļauts riskam, ka esošās slimības tiks ielaistas vai jaunas tiek atklātas vēlīni. Tieši tāpēc aptaujas dati par sabiedrības noskaņojumu attiecībā uz savu veselību pandēmijas ēnā ir bīstams signāls nozares lēmumpieņēmējiem par pakalpojumu pieejamības nepilnībām, ko pandēmija ir izgaismojusi vēl vairāk,” aptaujas datus komentē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas vadītājs Valters Bolevics. Vienlaikus medicīnas nozares profesionāļi iezīmē, ka šī aptauja ne tikai parāda Covid-19 pandēmijas ietekmi, bet arī apliecina jau ilgstoši pastāvošās medicīnas sistēmas nepilnības Latvijā. Šāds scenārijs sagaidāms arī turpmāk, ja nenotiks veselības sistēmas uzlabojumi - Latvijai nepieciešams ne tikai ieguldīt papildu līdzekļus veselības aprūpē, bet arī veikt vispārēju sistēmas prioritāšu pārskatīšanu, tā izvairoties no neatgriezeniskām sekām, kādas uz iedzīvotāju veselību var tikt radītas ilgtermiņā.
