Selēns ir mikroelements, kas mūsu organismā sastopams gandrīz visu fermentu un hormonu sastāvā. No selēna daudzuma organismā ir atkarīga gan vielmaiņa, gan matu un nagu veselība un skaistums, gan imunitāte.
* VIELMAIŅA. Selēns veicina normālu vairogdziedzera darbību, kas regulē praktiski visu cilvēka orgānu sistēmu funkcijas, ražojot un izdalot asinsritē hormonus. Ja vairogdziedzera hormonu trūkst, vielmaiņa palēninās, tas izraisa aptaukošanos un ātru nogurdināmību. Ja šo hormonu ir par daudz, iespējams svara zudums, pastiprināta svīšana un paātrināta sirdsdarbība. Pamanot šādas pazīmes, noteikti jādodas pārbaudīties pie ģimenes ārsta vai endokrinologa. Arī tad, ja nekādu sūdzību nav, vismaz reizi mūžā mediķi iesaka profilaktiski pārbaudīt vairogdziedzera veselību.
* SKAISTUMS. Selēns veicina normālu nagu un matu stāvokli. Gadījumos, kad mati izskatās nedzīvi, zaudē elastīgumu vai izkrīt, kā arī nagi sāk viegli lūst un slāņoties, der padomāt par selēna papildu uzņemšanu.
* IMUNITĀTE. Organismam svarīgākie proteīni selēnu saņem pirmie. Selēna trūkums vispirms izpaužas kā problēmas ar matiem un nagiem vai lieko svaru, bet pēc tam nāk imūnsistēmas kārta un cilvēks sāk biežāk slimot ar dažādām infekcijām.
Baltijas jūras reģions tiek uzskatīts par vienu no teritorijām, kur augsnē, līdz ar to arī augkopības un lopkopības produktos, ir vērojams selēna trūkums. Tas nereti skar cilvēkus, kuriem nav pieejami bioloģiskās lauksaimniecības produkti un nākas dzīvot ekoloģiski nelabvēlīgā vidē. Selēns ir spēcīgs antioksidants, kas rūpējas par šūnu veseluma saglabāšanu, veicina smago metālu izvadīšanu no organisma, aizsargā no nitrītu, nitrātu un citu kaitīgu vielu toksiskās ietekmes. Ne vienmēr mūsu ēdienkarte nodrošina vēlamo selēna daudzumu. Selēns ir zivīs un jūras produktos, cūkgaļā, liellopu un aitas gaļā, putnu gaļā, īpaši aknās, nierēs; arī pienā. Diemžēl termiskas apstrādes laikā daļa selēna iet zudumā. Vēl šo mikroelementu satur pilngraudu miltu izstrādājumi, brūnie rīsi, kviešu klijas, kā arī Brazīlijas rieksti, tomāti, pupiņas, sēnes, ziedkāposti, ķiploki, ķirbji, pastinaki. Izpētīts, ka no augu valsts produktiem organisms spēj uzņemt mazāk selēna nekā no dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) datiem, organiskais selēns uz selēna rauga bāzes ir drošāks lietošanai nekā neorganiskais selēns. Pierādīts, ka organismā tiek uzņemti gandrīz 89 procenti no tajā esošā selēna un tas spēj iekļauties organisma selēnatkarīgajās olbaltumvielās. Organiskā selēna atlikumu, ja gadījies to uzņemt par daudz, ķermenis ir spējīgs izvadīt, bet neorganiskais selēns paliek, visvairāk - aknās.
Mērķtiecīgi ir izvēlēties organiskā selēna kombināciju ar cinku. Cinks ir iesaistīts daudzos procesos organismā, tas ietilpst vismaz 3000 dažādu cilvēka ķermenī sastopamu olbaltumvielu un vairāk nekā 200 fermentu sastāvā. Tas nepieciešams spēcīgai imunitātei, garšas un ožas asumam, prostatas un zarnu trakta veselībai, normālai smadzeņu darbībai, veselīgam miegam u. c.
Ja organismā ir pietiekami daudz cinka, tiek veicināta balto asinsķermenīšu ražošana, un tie spēj efektīvāk cīnīties ar infekcijām. Cinka trūkums tiek saistīts ar paaugstinātu uzņēmību pret slimību izraisītājiem un apgrūtinātu iegūtās imunitātes veidošanos.
* Dodies dabā, svaigā gaisā. Lieki nedrūzmējoties un ievērojot distancēšanās prasības, staigā, nūjo, skrien vai kā citādi sporto, tikai izvēlies savai fiziskajai sagatavotībai piemērotu slodzi. Tā labvēlīgi ietekmē visas organisma funkcijas; paātrina un padziļina elpošanu, uzlabo plaušu ventilāciju, vairāk skābekļa tiek smadzenēm, sirdij un citiem orgāniem.
* Veido piesardzīgas attiecības ar sauli. Saules gaisma stimulē un regulē bioloģiskos procesus, palīdz organismam atgūt dzīvesprieku un veicina pašatveseļošanos. Tomēr neaizmirsti lietot piemērotu saules aizsargkosmētiku.
* Nesteidzies nomest siltos apģērbus. Jāpārvar vēlme pāragri sākt staigāt plānās drēbēs. Vislabāk ģērbties tā, lai vajadzības gadījumā kaut ko varētu novilkt un uzvilkt atpakaļ. Apģērbiem jābūt pietiekami brīviem, lai starp ķermeni un drēbēm paliktu neliels gaisa slānītis. Apavi nedrīkst spiest, un ir jāseko, lai tie nebūtu mitri.
* Klausi epidemiologiem - mazgā un dezinficē rokas, uzkop un vēdini telpas. Rokas jāmazgā vismaz 20 sekundes, tās aktīvi berzējot un neaizmirstot izmazgāt arī pirkstu starpas. Pēc tam tās kārtīgi jānosusina. Liela nozīme ir telpu mitrajai uzkopšanai - grīdu mazgāšanai, putekļu slaucīšanai. Pat vējainā un vēsā laikā ik pa brīdim jāatver logs, jo slimību izraisītājiem patīk sastāvējies gaiss.
* Uzturi labas attiecības ar citiem. Kad pandēmijas diktētie ierobežojumi liedz tikties klātienē, izmanto tehnoloģiju iespējas kaut vai attālinātai saziņai. Viens no faktoriem, kas veicina pretošanās spēju infekcijām, ir daudzveidīgi sociālie kontakti, plašs draugu, kaimiņu un paziņu loks. Vientuļie slimo biežāk - iespējams, tāpēc, ka viņiem raksturīgs augstāks stresa līmenis, kas kopumā negatīvi ietekmē imūnsistēmu.
* Ēd mēreni un pārdomāti. Pētnieki pieļauj varbūtību, ka pat neliels liekais svars sekmē kādas imunitāti nomācošas vielas izdalīšanos organismā. Šajā sezonā ēdienkartē ir vērts iekļaut ķiplokus, sīpolus, puravus, ingveru, dzērvenes, medu, citrusaugļus, zāļu tējas un citus tradicionālos « pretsaaukstēšanās produktus. Koncentrēts fermentu, vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju, hlorofila un šķiedrvielu avots ir diedzēti graudi, sēkliņas un dīgsti. Vajadzības gadījumā ir vērts lietot kvalitatīvus uztura bagātinātājus, ko vislabāk ieteiks ārsts vai farmaceits.
* Neesi bezrūpīgs, tomēr neļaujies pārmērīgām bailēm saslimt. Nepārtraukta baidīšanās un nervozēšana veicina visdažādākās kaites - atvilni, bezmiegu, ādas problēmas. Tā var arī vājināt imūnsistēmu, tāpēc samazinās organisma spēja pretoties vīrusiem.
* Kontrolē savu alkohola patēriņu. Pēc tam, kad alkohols lietots lielā daudzumā, imūnsistēmai kādu laiku ir grūti aizsargāt organismu pret vīrusiem, tāpēc paģirām var pievienoties arī slimība. Alkohola lietošana veicina organisma atūdeņošanos, sausākas kļūst arī elpceļu gļotādas, kuru uzdevums ir aizturēt un nelaist tālāk slimību izraisītājus, putekļus u. c.
