Sirds slimību ārsti un pacienti atbild pandēmijai

SIRDS. Pacientu biedrība un kardiologi aicina rūpēties par sirdi un veikt visus nepieciešamos mērījumus sirds veselībai arī pandēmijas laikā. Biedrība akcijā palīdzēs saprast, kā vislabāk par sirdi parūpēties © biedrība ParSirdi.lv

Lai atgādinātu par sirds un asinsvadu slimību riskiem un nepieciešamību tos ārstēt, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību uzsāk ilgakciju “Atceries par sirdi!”.

“Pandēmijas laikā cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām ir pakļauti lielākam riskam nekā parasti, tomēr nereti pacienti bailēs no inficēšanās riska atceļ vizītes pie ārstiem un veselības pārbaudes, kas var novest pie ielaistām slimībām un slimību komplikācijām,” norāda “Parsirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.

Sirds pacienti pakļauti lielākam riskam

Tieši sirds un asinsvadu slimību pacienti ir visvairāk pakļauti Covid-19 riskiem un iespējamām komplikācijām, turklāt kardiovaskulārās slimības ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā (2019. gadā no visiem mirušajiem 54,6 procentiem nāves cēlonis bija saistīts ar sirds slimībām). Pētījumā, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju veselības paradumi un izplatītākie riska faktori, tika atklāts, ka paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mmHg ir 36 procentiem Latvijas iedzīvotāju, bet paaugstināts “sliktais” jeb zema blīvuma holesterīns virs 3 mmol/l ir 62 procentiem iedzīvotāju. Paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs virs 5,6 mmol/l ir 27 procentiem. Dati salīdzināti desmit gadu griezumā un jāsecina, ka situācija ir nedaudz uzlabojusies. Arī smēķēšana kļuvusi mazāk izplatīta vīriešu vidū - smēķē 32 procentu vīriešu darbspējas vecumā, savukārt sieviešu vidū pieaugusi - smēķē 15 procenti sieviešu.

“Iegūtie dati ļauj novērtēt iedzīvotāju veselības stāvokļa tendences, kas savukārt noder precīzākas veselības aprūpes politikas veidošanā. Iepriecina riska faktoru rādījumu uzlabojums 10 gados, bet ir jāņem vērā, ka šie dati raksturo situāciju tieši pirms pandēmijas,” pētījuma rezultātus analizē Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis.

“Šobrīd lielākais izaicinājums mums visiem ir turpināt uzlabot rezultātus. Tas nozīmē, ka nedrīkstam vīrusa dēļ nolikt malā citus veselības jautājumus.

Pretējā gadījumā mēs iedzīvosimies par vīrusu bīstamākās kaitēs - sirds un asinsvadu, onkoloģiskajās, mentālajās slimībās.”

Nedrīkst aizmirst par sirdi

Biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa uzskata, ka no pandēmijas cieš gan pacienti, gan veselības aprūpes sistēma kopumā: “Daudzi pacienti vēl joprojām baidās apmeklēt ārstniecības iestādes un atceļ plānotās vizītes. Tas ir saistīts ar cilvēku bailēm inficēties ar Covid-19, kā arī kļūt par apgrūtinājumu jau tā noslogotajai veselības aprūpes sistēmai.” Ilgakciju kā atbildi Covid-19 pandēmijai biedrība sadarbībā ar mediķiem ieplānojusi vismaz līdz gada beigām, un tās mērķis ir atgādināt ikvienam, ka labākais veids, kā izvairīties no sirds slimību komplikācijām un agrīni atklāt problēmas, ir pārbaudīt savu veselību, zināt savus riska faktorus un nepieciešamības gadījumā meklēt medicīnisku palīdzību.

Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs profesors Kārlis Trušinskis uzsver, ka asinsspiediena un pulsa, holesterīna un cukura līmeņa asinīs kontrole pašlaik ir svarīgāka nekā jebkad, jo tie ir pirmie faktori, kas norāda uz iespējamām veselības problēmām. “Lai šos faktorus gudri un mērķtiecīgi kontrolētu, aicinu runāt ar savu ārstu par efektīvākajiem risinājumiem. Pirmkārt, svarīga ir dzīvesveida maiņa, bet, ja ar to ir par maz, tad palīdzēt var mūsdienīga ārstēšana. Turklāt tagad vairs nav nepieciešams lietot kaudzi tablešu, lai kontrolētu vairākus riska faktorus. Mūsdienās ir pieejamas zāles, kurās ir kombinēti divi vai pat trīs medikamenti vienā tabletē, kas atvieglo to lietošanu. Ja slimojat ar cukura diabētu un sirds slimību, tad ir būtiski lietot zāles, kas ne tikai normalizē cukura līmeni, bet arī novērš infarktu un insultu,” stāsta kardiologs.

UZZIŅA

Sirds veselība

Sirds veselības skaitļi, kuriem ir jāpievērš uzmanība:

  • Par ideālu asinsspiedienu jebkurā vecumā tiek uzskatīts - 120/80 mmHg. Par paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju var liecināt rādījums virs 140/90 mmHg, mērot pie ārsta, un virs 135/85 mmHg, mērot mājās
  • Ieteicamais pulss miera stāvoklī ir 60-75 reizes/minūtē
  • Kopējam holesterīna līmenim ir jābūt zem 5 mmol/l
  • Īpaša uzmanība ir jāpievērš “sliktā” jeb ZBL holesterīna līmenim asinīs:
  • veseliem cilvēkiem bez sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem ZBL holesterīna līmenim ir jābūt zem 3,0 mmol/l;
  • ja sirds un asinsvadu slimību risks (to aprēķina ārsts) tiek vērtēts kā mērens/vidēji paaugstināts, ieteicamais ZBL holesterīna līmenis ir zem 2,6 mmol/l;
  • cilvēkiem ar būtiski paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (augsts risks) ZBL holesterīna līmenim asinīs ir jābūt zem 1,8 mmol/l;
  • cilvēkiem ar zināmu/pierādītu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās (ļoti augsts risks) ZBL holesterīna līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l.
  • Optimālais glikozes (“cukura”) līmenis tukšā dūšā ir zem 5,5 mmol/l.

Avots: “Parsirdi.lv”

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais