Nesagaidot lēmumpieņēmēju atbalstu, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība uzsākusi parakstu vākšanu, lai migrēnas pacienti Latvijā saņemtu valsts atbalstu medikamentu iegādē. Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā šī slimība skar vismaz 12 procentus iedzīvotāju. Medikamentos pacienti ik mēnesi tērē līdz pat vairākiem simtiem eiro, izdevumus sedzot no savas ģimenes budžeta, jo Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts.
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības veiktā aptauja liecina, ka 40 procenti migrēnas pacientu vismaz vienu līdz sešām dienām pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā. Kopumā 80 procenti no aptaujātajiem atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi - pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un pilnvērtīgi strādāt, samazinot efektivitāti vismaz uz pusi.
Piektdaļa pacientu pat atzinuši, ka migrēnas dēļ ir bijuši spiesti mainīt savus profesionālos plānus, mainījuši vai zaudējuši darbu. “Daudziem šķiet, ka migrēnas pacients nevarēs tik daudz laika veltīt darbam, jo neparedzēti izkrīt kāda darba diena. Šo cilvēku bieži neizvēlēsies kādam konkrētam amatam vai pozīcijai, jo viņam pārāk bieži sāp galva, tādēļ, baidoties zaudēt darbu vai karjeras izaugsmes iespējas, darbinieks bieži no darba devēja slēpj savu diagnozi,” stāsta pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa.
“Es, kā migrēnas pacients, savu saslimšanu nenovēlētu pat ļaunākajam ienaidniekam. Katram migrēnas pacientam ir savi salīdzinājumi slimības aprakstīšanai. Es teiku, ka migrēna ir pielīdzināma naža dūrieniem deniņos vai sprādzienam galvā. Grūtības sagādā pat visvienkāršākās darbības, piemēram, izkāpšana no gultas,” personīgo pieredzi atklāj Līga Alberliņa. “Kādam migrēna ir reizi mēnesī, kādam reizi nedēļā, kādam vairākas reizes nedēļā. Bet neatkarīgi no biežuma, tā gandrīz vienmēr ir nepanesama. Daļa no cilvēkiem, kam ir hroniska migrēna jeb viņi cieš no migrēnas vairāk nekā 15 dienas mēnesī, migrēnas laikā mēdz būt pat pilnībā darba nespējīgi un arī nespēj paši par sevi parūpēties.”
Biedrība norāda, ka
migrēnas pacientiem netiek piešķirts valsts atbalsts, nav pat kompensējamo medikamentu, jo migrēna nav iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā, kas ir neiroloģiska saslimšana, pie kuras galvassāpes ir konstantas un nepanesamas.
Pacienti saskaras ar situāciju, kad nav iespējams atvērt darba nespējas lapu, jo ģimenes ārsts aicina ierasties vizītē, kas parasti ir neiespējami migrēnas laikā.
Migrēnas pacientu dzīvi var ievērojami atvieglot pareizi piemeklēti medikamenti, kas ne tikai samazina sāpes, bet arī migrēnas lēkmju biežumu. Neiroloģe un sāpju ārste Līga Mekša stāsta, ka pašlaik ir pieejami dažādi migrēnas zāļu veidi - tabletes, kurām jāuzdzer ūdens, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz pacientiem ar vemšanu vai ir pieejamas brīdī, kad nav ūdens, kuru uzdzert tabletei. Tāpat pieejamas injekcijas, kas samazina migrēnas lēkmju biežumu, ievērojami atvieglojot cilvēku ikdienu. Diemžēl šie medikamenti ir dārgi, un Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas tos nekompensē.
Pēc ārstu aplēsēm, tikai 4,5 procenti migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus, tāpat bieži izpaliek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. Galvassāpju pacientu biedrības aptaujā pacienti atzina, ka migrēnas medikamentu iegādei viņiem nepieciešami vidēji 40 eiro mēnesī, tomēr papildus nāk arī izdevumi par ārstu speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām. Ja migrēnas lēkmes ir biežākas vai nepieciešama specifiska ārstēšanas vai terapijas metode, izmaksas var sasniegt pat vairākus simtus eiro mēnesī. “Cenšoties ietaupīt naudu, migrēnas pacienti mēdz tabletes dalīt uz pusēm, nesaņemot nepieciešamo medicīnisko palīdzību vai pataupot tableti dienai, kad sāpēs vēl stiprāk, un izvēlas izdzert parasto pretsāpju līdzekli, kura iedarbība nav efektīva,” skaidro Līga Alberliņa.
Latvijā jau pirms vairākiem gadiem ir veikts pētījums par migrēnas ekonomisko slogu. Tā rezultāti apliecināja, ka vidējās migrēnas izmaksas gadā uz vienu pacientu ir ap 800 eiro.
Ārsti aktualizē vēl vienu būtisku Latvijas sabiedrības veselības problēmu - pat regulāri izjūtot spēcīgas galvassāpes, iedzīvotāji nevēršas pie ārsta, jo saista to ar stresa pilnu darbu un ikdienu. Mediķi norāda, ka apmēram piecdesmit procenti no migrēnas pacientiem nekad mūžā neaiziet pie ārsta un neuzzina savu diagnozi, turpinot meklēt glābiņu parastajos pretsāpju līdzekļos, kas nesniedz vēlamo atvieglojumu no sāpēm. Tas noved pie tā, ka pacienti šos pretsāpju līdzekļus lieto pārmērīgi un tas izraisa pieradumu, kad jālieto vēl un vēl vairāk.
Neiroloģe un sāpju ārste Linda Zvaune aicina laikus vērsties pie sava ģimenes ārsta vai neirologa, atgādinot, kādas ir migrēnas galvassāpju pazīmes. “Migrēnas galvassāpes ir pulsējošas, pamatā vienpusējas - labajā vai kreisajā galvas pusē, bet var sāpēt arī visa galva. Galvassāpes ir vidēji stipras vai stipras, un tās pastiprina jebkura kustība. Aptuveni trešdaļa migrēnas pacientu jūt migrēnas tuvošanos, jo to signalizē migrēnas aura - sajūtas, kas var parādīties pirms galvassāpēm, retāk - pavada tās. Migrēnas aurai raksturīga neskaidra redze, spīdoši objekti redzes laukā, tumši laukumi vai citādi izkropļota redze, roku un kāju tirpšana, runas, retāk kustību traucējumi. Lielākā daļa cilvēku migrēnas laikā saskaras arī ar nelabu dūšu un vemšanu.” Šo simptomu mazināšanai ārsts var izrakstīt medikamentus, kas piemēroti tieši migrēnas sāpju atvieglošanai.
Lai migrēnas pacientiem nenāktos taupīt uz savu veselību un viņi varētu saņemt valsts atbalstu medikamentu iegādei, Galvassāpju pacientu biedrība uzsākusi parakstu vākšanu portālā “Manabalss.lv”. Pašlaik iniciatīvu parakstījuši jau gandrīz 9000 cilvēku, bet kopumā nepieciešami 12 000 parakstu, lai iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā.
“Mēs apzināmies, ka neesam vienīgie, kuriem nepieciešams valsts atbalsts, tomēr mēs nevaram klusēt,” saka Līga Alberliņa. “Migrēna ir saslimšana, kas skar ne tika darba un ģimenes dzīvi, bet arī mentālo veselību. 83 procenti mūsu pacientu atzīst, ka viņiem ir miega traucējumi, kas var būt par pamatu trauksmes, izdegšanas sindroma un depresijas attīstībai. Protams, medikamentu kompensācija neatbrīvos mūs no migrēnas, jo to diemžēl nespēj nekas. Ar migrēnu ir jāiemācas sadzīvot, un kompensējamie medikamenti novērsīs satraukumu par nespēju atļauties dārgos medikamentus, kuri ir vajadzīgi ļoti daudziem pacientiem.”
Iniciatīvu iespējams parakstīt šeit.
