Samazinoties Covid-19 pacientu skaitam, arvien vairāk slimnīcās nonāk cilvēki ar hroniskas slimības paasinājumu, tāpēc, atceļot ārkārtas situāciju medicīnā, slimnīcās nebūt neiestāsies mierīgi laiki. Pacientu ar citām slimībām pieaugumu novēro gan lielākās Latvijas slimnīcas, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Ārkārtas situācijas veselības aprūpē atcelšana nozīmē to, ka stacionāri samazinās tieši Covid-19 pacientiem izveidoto gultu skaitu, atjaunojot iepriekš pārprofilēto slimnīcas nodaļu darbu pilnā apmērā. Vienlaikus mediķi uzsver, ka slimnīcas turpinās strādāt īpašas modrības stāvoklī, jo “Covid-19 nekur nav pazudis” un katru dienu slimnīcās ievieto jaunus Covid-19 pacientus, tostarp arī smagā stāvoklī.
Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un mazinoties slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaitam, Valsts operatīvā medicīniskā komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu no 1. jūlija atcelt ārkārtas situāciju veselības aprūpē. Ārkārtējo stāvokli medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam, pilnvarojot ārstniecības iestādes brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām. Kritēriji, kurus ņem vērā, lai izsludinātu ārkārtas situāciju, ir slimnīcās pieejamie resursi - ārstniecības personas, kas var iesaistīties pacientu ārstēšanā, un gultu noslogojums - gan kopējais, gan intensīvajā terapijā. Ja šī spriedze Covid-19 dēļ mazinās, veselības aprūpe ārkārtas situāciju var atcelt.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka pastāstīja, ka ārkārtējā situācija medicīnā šo visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Latvijā tika izsludināta pērn decembrī, taču pašlaik situācija ir stabilizējusies, mediķi ir vakcinēti un samazinājies Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. “Ārstniecības personu trūkums pašlaik nav tāds, ka mēs nevarētu nodrošināt veselības pakalpojumus jeb būtu risks, ka slimnīcas nevarētu to izdarīt, Covid-19 gultu noslogojums ir 39 procenti. Visi šie apstākļi ļāva mums nosliekties par labu lēmumam ārkārtas situāciju atcelt,” skaidro Sanita Janka. Vienlaikus komisija turpina sekot situācijai katrā no slimnīcām, vērtējot, cik pacientu dienā tiek stacionēti, kāds ir kopējais hospitalizēto pacientu skaits, vai kādā slimnīcā neveidojas ārkārtas situācija, kas var ietekmēt visu pacientu ārstēšanu. Īpaši tas ir svarīgi attiecībā uz lielajām slimnīcām, kuras uzņem lielāko skaitu pacientu skaitu - ne tikai ar Covid-19.
Ārkārtas situācijas atcelšana nozīmē arī to, ka Covid-19 slimniekiem paredzēto gultu skaits slimnīcās tiek samazināts, taču ārstniecības iestādēm ir jābūt gatavām tās trīs dienu laikā atjaunot, ja gadījumā Latvijā atkal būtiski palielināsies Covid-19 slimnieku skaits.
Pašlaik Covid-19 pacientu ārstēšana notiek trijās klīniskajās universitātes slimnīcās Rīgā un septiņās reģionālajās slimnīcās. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule norāda, ka izsaukumu skaits pie Covid-19 pacientiem samazinās, taču kopējais izsaukumu skaits ir pieaudzis.
“Mēs saskaramies ar situāciju, ko faktiski izraisīja ārkārtas stāvoklis Covid-19 dēļ, jo pacientiem, kuri laikus nesaņēma veselības aprūpes pakalpojumus, ir saasinājušās veselības problēmas
pat tiktāl, ka ir jāizsauc neatliekamā palīdzība, šis izsaukumu skaita pieaugums rada lielu slodzi uz dienestu un slimnīcu uzņemšanas nodaļām,” sacīja L. Cipule. Viņa aicināja hronisko slimību pacientus sazināties ar ārstējošo ārstu vai ģimenes ārstu un vienoties par turpmāko ārstēšanos, lai nebūtu jānonāk ārkārtas neatliekamā situācijā, veselības stāvoklim pasliktinoties.
Kopējo pacientu skaita pieaugumu apstiprināja arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs. Samazinoties Covid-19 pacientu skaitam, ievērojami pieaug to pacientu skaits, kuriem saasinājušas dažādas hroniskas slimības, joprojām ir daudz pacientu ar pneimoniju, daudz pacientu ar kardiovaskulārām slimībām, arī tādām sirds slimībām, kuras saasinājušās karstā laika dēļ, kā arī slimnīcā nonāk pacienti ar vasarai raksturīgām zarnu trakta infekcijām. Rīgas Austrumu slimnīca ne jūlijā, ne augustā neprognozē pacientu skaita samazināšanos slimnīcās.
Runājot par Covid-19 pacientiem, A. Višņakovs sacīja, ka slimnīcā pašlaik (ceturtdien, 1. jūlijā) bija 39 pacienti, no tiem 11 pacienti bija smagā stāvoklī un atradās intensīvās terapijas nodaļā. Katru dienu slimnīcā ievieto arī jaunus Covid-19 pacientus. Ko slimnīcai nozīmē ārkārtas situācijas atcelšana? A. Višņakovs norāda, ka tas ļauj pārprofilēt Covid-19 gultas tā, kā tas bija pirms ārkārtas stāvokļa, jo ārkārtas situācijas laikā dažādu profilu gultas (visvairāk internā profila nodaļu gultas) bija pārveidotas, lai ārstētu Covid-19 pacientus. “Kopējā gultu noslodze joprojām ir liela, un tāpēc nevar teikt, ka mediķu darba noslogojums pašlaik būtu mazinājies,” secina A. Višņakovs.
Ārsts arī uzsvēra, ka joprojām, pat atceļot ārkārtas situāciju medicīnā, jebkurš pacients, kuram ir paaugstināta temperatūra un augšējo elpceļu infekcija, sākotnēji tiek ievietots novērošanas nodaļā kā potenciālais Covid-19 pacients. Mediķi pie šiem pacientiem strādā pilnā aizsargtērpā, tāpēc pacientiem jārēķinās, ka, nonākot slimnīcā ar šādām slimības pazīmēm, viņu uztvers kā Covid-19 pacientu, un nevajadzētu brīnīties, bet uztvert ar izpratni, ka mediķi lieto aizsargtērpus.
“Esam tālu no pavisam normālas situācijas, mums darbs ar Covid-19 nav beidzies, un tas turpināsies, tāpēc aicinām joprojām būt piesardzīgiem, ievērot visus drošības pasākumus un pieņemt lēmumu par vakcināciju,” uzsvēra A. Višņakovs.
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga arī apstiprināja, ka kopējais pacientu skaits slimnīcā nemazinās, ar to vasarā slimnīcai ir jārēķinās. Otrkārt, slimnīca, samazinot Covid-19 nodaļu, saglabās visu infrastruktūru tā, lai nepieciešamības gadījumā atjaunotu Covid-19 pacientu ārstēšanu pilnā apjomā. “Mums ir nepiedodami zems vakcinācijas līmenis augsta riska grupām, kas arī slimnīcām neļauj samazināt modrību, turklāt arī Stradiņos pacientam ir konstatēts vīrusa delta variants, kas ļoti ātri izplatās, un visu laiku jābūt gataviem slimības uzliesmojumam,” sacīja I. Kreicberga. Viņa uzsvēra, ka pēdējā mēneša laikā nav saņemts neviens ziņojums par pozitīvu Covid-19 gadījumu medicīnas personāla lokā. “Tas ir vakcinācijas nopelns,” teica ārste.
