Lai arī Veselības ministrija visai optimistiski par nākamā gada nozares budžetu saka: tas ir “solis veselības aprūpes pieejamības virzienā”, papildus piešķirtais finansējums ir mazāk nekā piektā daļa no pieprasītā.
Vismaz 700 miljoni eiro veselības nozarei ir nepieciešami papildus, lai īstenotu Veselības ministrijas izvirzītās prioritātes nākamajam gadam. Viena no akūti risināmām problēmām ir vēža ārstēšanas sistēmas sakārtošana, tostarp zāļu apmaksa pacientiem, tomēr arī onkoloģijas jomai, neraugoties uz pieprasītajiem vismaz 60 miljoniem eiro, tiks atvēlēta mazāk nekā puse.
Veselības aprūpes sistēmai nākamā gada budžeta projektā paredzēts papildu finansējumus - 130,5 miljoni eiro. Pēc veselības ministra Daniela Pavļuta teiktā, tas ir “krietns solis pretī tam mērķim, kurš mums būtu jāsasniedz gan finansējuma apjomā, gan sasniegtajos rezultātos - veselīgi nodzīvotos mūža gados, pasargātās dzīvībās un novērstās priekšlaicīgās nāvēs”.
Veselības aprūpes sistēmai nākamā gada budžeta projektā paredzētais papildu finansējums tiks novirzīts ārstniecībai - onkoloģijai, psihiskajai veselībai, paliatīvai aprūpei, reto slimību ārstēšanai, kā arī ļaušot uzsākt un turpināt nozīmīgas reformas nozarē - mediķu atalgojumā, slimnīcu tīklā, digitālajā veselībā.
Taču veselības ministram nekas cits neatliek kā atkārtot mantru par to, ka Latvijas veselības aprūpe joprojām ir viena no vispieticīgāk finansētajām Eiropā un arī turpmākajos gados ieguldījumi nozarē būs jāturpina. Tātad faktiski turpinās tā pati situācija, kāda bijusi pēdējos gadus, - lemjot par budžetu veselības nozarei, piešķir finansējumu, kas uz kopējā fona “izskatās” iespaidīgi (veselības nozarei piešķirts lielākais papildu finansējums no visām nozarēm), bet kas būtībā nav cieši sasaistīts ar veselības nozares vajadzībām, piemēram, akūti trūkstošo naudu onkoloģijā.
Finanšu ministrijas datu tabulā par nākamā gada papildu finansējuma sadalījumu Veselības ministrija ierindojas pirmajā vietā, tai seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar simt miljoniem eiro papildu piešķīrumu, bet nosacītajā trešajā vietā ir Satiksmes ministrija ar nepilniem 74 miljoniem eiro.
Nākamā gada veselības nozares budžeta palielinājums būs sabalansēts, norāda Veselības ministrijā, jo aptuveni 60 procenti no tā atvēlēti ārstniecībai un zālēm, bet 40 procenti - ārstniecības personu atalgojuma palielinājumam.
No Veselības ministrijas skaidrojuma izriet, ka mediķu atalgojuma palielinājumam un uzsāktajai algu reformai tiks atvēlēti 43 miljoni eiro un finansējums atvēlēts arī jaunajiem speciālistiem - rezidentu apmācībām (papildus vairāk nekā 266 000 eiro), darba samaksai maksas rezidentiem (5,6 miljoni eiro), kā arī māsas profesijas mūsdienīgai attīstībai (3,1 miljons eiro).
Pieci miljoni eiro tiks novirzīti pasākumu īstenošanai psihiskās veselības jomā, bet 4,5 miljoni eiro - paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Vēl 5,3 miljoni būs pieejami lielāka valsts apmaksātā veselības pakalpojumu klāsta nodrošināšanai, tostarp nodrošinot ārstēšanu arī personām ar retajām slimībām.
Būtiski uzlabojumi gaidāmi arī personām ar otro invaliditātes grupu, kuriem no 2022. gada 1. janvāra tiks segtas pacienta iemaksas par valsts apmaksāto ārstēšanos. Šī mērķa nodrošināšanai piešķirts 8,1 miljons eiro. Savukārt 1,8 miljoni eiro tiks novirzīti, lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašāku vakcinācijas pieejamību pret gripu.
No papildus piešķirtā finansējuma 30 miljoni eiro ir paredzēti uzlabojumu veikšanai onkoloģisko slimību ārstēšanā. Tas ir vairāk, nekā onkoloģijai tika piešķirts pērn, tomēr tas ir vismaz uz pusi mazāk, nekā pati Veselības ministrija bija aprēķinājusi un iesniegusi kā prioritātes. Veselības ministrijā Neatkarīgajai gan iepriekš norādīja, ka saskaņā ar onkoplānu nākamā gada budžetā ir pieprasīti papildu 60 miljoni eiro vēža ārstēšanai paredzēto medikamentu apmaksai (tikai medikamentiem vien!), kas paredzētu arī finansējumu inovatīvām zālēm, tomēr nekādas garantijas, ka šis finansējums tiks piešķirts, nav. Tā arī ir noticis. Kā izriet no Finanšu ministrijā atrodamā naudas piešķīruma plāna, šie 30 miljoni ir paredzēti ne tikai zālēm, bet arī iekārtu un aprīkojuma iegādei vēža ārstēšanā, kas arī nav mazas izmaksas.
Neatkarīgā rakstīja, ka pacienti, protestējot pret katastrofālo situāciju onkoloģijā, sākuši kampaņu “Vēzis jāuzvar”. Viens no soļiem, ko pacienti jau spēruši, ir iedzīvotāju parakstu vākšana portālā “manabalss.lv”. Iniciatīvas autori aicina Saeimu 2022. gada veselības aprūpes budžetā papildus piešķirt 28 miljonus eiro medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai. To parakstījuši jau teju 10 000 cilvēku, un prognozējams, ka drīzumā tā tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā. Arī par nākamā gada budžetu un papildu finansējumu jau drīzumā būs jālemj Saeimai.
UZZIŅAI
Papildu finansējuma veselības nozarē sadalījums (miljonos eiro)
Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana 40,6
Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana (zāles, aprīkojumu un iekārtu iegāde) 30
Pacientu iemaksām cilvēkiem ar 2. grupas invaliditāti 8,1
Paliatīvās aprūpes nodrošināšana 4,6
Psihiskās veselības programmai 5
Veselības pakalpojumu palielināšana (tajā skaitā retās slimības) 5,4
Jaunas personu grupas vakcinācija pret sezonālo gripu 1,8
Ierīču insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem nodrošināšana 0,4
Kapacitātes stiprināšana nozares izaicinājumu un krīzes situāciju pārvarēšanai 1,5
Avots: Finanšu ministrija, Veselības ministrija
