Fakts: 35% Latvijas iedzīvotāju lieto nikotīnu saturošus produktus. No tiem absolūtais vairākums (80%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju smēķē cigaretes.
Pārējie 20% izvēlas citus nikotīnu un tabaku saturošus produktus - elektroniskās cigaretes, karsējamo tabaku, smēķējamo tabaku, kā arī cigārus, cigarellas un nikotīna spilventiņus. KANTAR veiktais pētījums parāda, ka bezdūmu produktus - karsējamo tabaku, elektroniskās cigaretes un nikotīna spilventiņus - biežāk izvēlas pieauguši jauni cilvēki ar augstākiem ienākumiem, kuri vēlas pāriet uz mazāk kaitīgiem paradumiem. Laikā, kad visa pasaule runā par veselīgu dzīvesveidu, par vides saudzēšanu, par sabiedrības veselību un citiem jautājumiem, arī valstu valdības iesaistās cīņā, radot priekšnoteikumus, lai kopējais sabiedrības veselības stāvoklis uzlabotos. Diemžēl ne visi valdību centieni dod vēlamo rezultātu. Strādājot pie jaunā Tabakas likuma, Latvijas valdībai ir jāņem vērā citu valstu pieredze un jāizvairās no to pieļautajām kļūdām, bet jāpārņem pozitīvie piemēri.
Karsējamā tabaka jeb rūpnieciski apstrādāta tabaka, kas sagatavota, lai izdalītu nikotīnu saturošu tvaiku, neizmantojot degšanas procesu, ko pazīstam ar nosaukumu “Iqos”, visizplatītākā ir pieaugušu jaunu cilvēku vidū, kuri vēlas ilgāk saglabāt veselību un, sekojot sabiedrībā valdošajām tendencēm, ka smēķēšana nav mūsdienīga cilvēka pozitīvi vērtējama prakse, vēlas to darīt diskrēti. Karsējamās tabakas lietošanas laikā neizdalās dūmi, līdz ar to nav cigarešu degšanai raksturīgās smakas un veselībai kaitīgo vielu. To pašu varam teikt par elektroniskajām cigaretēm, tostarp “saltiem” un nikotīna spilventiņiem, kuri gan nav īpaši populāri.
Pirmā smēķēšanas pieredze parasti ir iegūta pusaudžu gados, pīpējot tradicionālās cigaretes. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka daudzi alternatīvie produkti ir parādījušies salīdzinoši nesen, kā arī tamdēļ, ka karsējamās tabakas ierīces un elektroniskās cigaretes iegāde prasa salīdzinoši lielas izmaksas. Pēdējā gada laikā arvien populārāki kļūst “salti” - vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes, kuru izmaksas ir nedaudz augstākas par tradicionālo cigarešu paciņas cenu.
Par bezdūmu produktu lietošanu, dažādu valstu pieredzi un iegūtajiem pētījumu datiem 15. septembrī industriju un nozares eksperti diskutēja Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā.
Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Sproga uzsver: “Socioloģija apliecina - smēķēt sāk ar cigaretēm, tomēr vairāki pēdējā gada laikā pieņemtie lēmumi liek domāt, ka tieši cigaretes diemžēl sargā Latvijas nodokļu politika un politiķi. Viņiem izdodas, jo jaunākie dati par mazumtirdzniecībā realizētajām akcīzes precēm liecina - pieaudzis parasto cigarešu patēriņš, bet samazinājusies mazāk kaitīgas bezdūmu alternatīvas - karsējamās tabakas - lietošana. Situācija ir absurda, jo viens no attīstīto pasaules valstu veselības politikas pamatprincipiem ir maksimāli ierobežot tradicionālo un veselībai ļoti kaitīgo cigarešu smēķēšanu. Aktīvi tiek meklēti risinājumi un alternatīvas, kas palīdz gan mazināt tradicionālo cigarešu smēķēšanu, gan stimulē cilvēkus atteikties no šī kaitīgā ieraduma pavisam.”
68% no visiem smēķējamo tabaku saturošo produktu (cigaretes, cigāri, cigarillas, uztinamās cigaretes, pīpju tabaka) lietotājiem vēlas atmest smēķēšanu, un 74% ir mēģinājuši atmest.
“Philip Morris International” zinātnes programmu vadītāja Felicetta Catanzaro seminārā norādīja uz to, ka daudzi pētījumi liecina, ka alternatīvie bezdūmu produkti ir ievērojami labāka izvēle nekā turpināt smēķēt tradicionālās cigaretes. Tādēļ šādu, mazāk kaitīgu alternatīvu regulējumam jābūt atbilstošam, tāpat pieaugušiem smēķētājiem jānodrošina pilna informācija par šiem produktiem.
Beztabakas nikotīna spilventiņu ražotāja “Swedish Match” komunikācijas direktors Norvēģijā un Baltijas valstīs Nils Erlimo uzsvēra, ka Zviedrijas un Norvēģijas piemērs liecina, ka attiecīgos apstākļos, tostarp ar pieejamu informāciju un pieejamām mazāk kaitīgām cigarešu alternatīvām, kā arī saprātīgu valsts politiku, sabiedrībā cigarešu smēķēšana ievērojami mazinās. Viņš norāda, ka Latvijā diemžēl ir ārkārtīgi augsts smēķētāju skaits un svarīgi ierobežot cigarešu smēķēšanu, nevis ierobežot mazāk kaitīgās alternatīvas.
Lai cilvēki izdarītu paradumu maiņu - atteiktos pilnīgi vai vismaz daļēji no tradicionālo cigarešu smēķēšanas, kas ir veselībai viskaitīgākais nikotīna un tabakas lietošanas veids, ir svarīgi divi priekšnoteikumi - plaša informācijas pieejamība par alternatīvajiem nikotīna lietošanas veidiem, kā arī nodokļu politikai ir jābūt par labu mazāk kaitīgu produktu lietošanai. Šobrīd Latvijā situācija ir pretēja - akcīzes nodoklis ik pa laikam būtiski tiek pacelts tieši alternatīvajiem bezdūmu produktiem, bet tradicionālajām cigaretēm akcīzes nodokļa pieaugums ir vairāk simbolisks. Tas nozīmē, ka veikalā mazāk kaitīgie produkti nu jau maksā vairāk nekā visparastākās cigaretes.
Attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm salīdzinoši vairāk slikti informēto ir vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem, kā arī Kurzemē un lauku teritorijās dzīvojošo vidū, kamēr salīdzinoši labāk informēti ir Rīgā dzīvojošie.
Augstāka informētība par karsējamo tabaku ir gados jaunākiem cilvēkiem (18-29 g. v.), Rīgas iedzīvotājiem, kā arī ļaudīm ar salīdzinoši augstākiem ģimenes (virs 700 €) un personīgajiem ienākumiem (virs 1000 €). Savukārt salīdzinoši sliktāk informēti par karsējamo tabaku ir iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem, kā arī lauku teritorijās dzīvojošie.
Par beztabakas nikotīna spilventiņiem salīdzinoši labāk informēti ir cilvēki ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (virs 1000 €).
Pētījumos iegūtie dati īpaši aktuāli ir laikā, kad Saeimā kārtējo reizi notiek aktīvas debates par jaunākajiem Tabakas likuma grozījumiem. Nozare atbalsta saprātīgu regulējuma nepieciešamību, tajā skaidri definējot nostāju, kas veicina cigarešu smēķētāju izvēli par labu bezdūmu alternatīvām, mazinot kaitējumu gan sev, gan sabiedrībai.
