Lielākā daļa jeb vairāk nekā 70 procenti Latvijas iedzīvotāju ar uzturu uzņem pārāk daudz sāls un nepietiekamu daudzumu joda, secināts valsts zinātniskā institūta BIOR pētījumā par Latvijas iedzīvotāju sāls un joda patēriņu pārtikā.
Lai arī iedzīvotāju zināšanas par sāls ietekmi uz veselību ir labas, tomēr, neskatoties uz iedzīvotāju informētību, sāls patēriņš pārsniedz vairāk nekā divas reizes Pasaules Veselības organizācijas rekomendētos piecus gramus sāls dienā.
Pētnieki secinājuši, ka Latvijā sievietes uzņem vidēji 8,9 gramus sāls dienā, bet vīrieši - 12,8 gramus sāls dienā. Lielākā daļa iedzīvotāju nepievērš uzmanību sāls daudzumam produkta marķējumā.
Galvenie sāls avoti Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē ir dažādas garšvielas, piedevas un mērces, kā arī graudaugu produkti (maize) un gaļas produkti (desas, cīsiņi un kūpināti gaļas produkti).
Ēdiena gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku, un bieži tiek lietoti arī gatavie garšvielu maisījumi, kuru sastāvā jau ir pievienots sāls.
Pētījumā arī secināts, ka uzņemtā sāls daudzums ir mazāks cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni un augstākiem ienākumiem. Sāls daudzuma uzņemšana dažādās sezonās ir atšķirīga - pavasarī un rudenī tiek uzņemts vairāk sāls. Rīgā dzīvojoši pētījuma dalībnieki uzņem mazāk sāls nekā citos Latvijas reģionos dzīvojošie, tomēr, kā norāda pētnieki, šie dati jāvērtē piesardzīgi, jo papildus būtu jāskata arī izglītības un ienākumu līmenis, kas arī ietekmē ēšanas paradumus. Iedzīvotāji ar lieko svaru vai aptaukošanos uzņem vairāk sāls nekā dalībnieki ar normālu vai pazeminātu svaru.
Lielākā daļa (67,1 procents) pētījuma dalībnieku lieto parasto rupjo sāli, bet daļa dalībnieku iecienījuši arī jūras sāli (14,9 procenti) un smalko galda sāli (13,3 procenti). Citi sāls veidi tiek lietoti daudz mazāk. Jodēto sāli ikdienā lieto vien neliela daļa (3,7 procenti) aptaujāto.
Ēdiena gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku (53,3 procenti), kā arī daudz tiek izmantoti garšvielu maisījumi ar jau pievienotu sāli. Lielāks vīriešu īpatsvars pievieno sāli gatavam ēdienam gan pēc ēdiena pagaršošanas (63,4 procenti), gan pirms ēdiens pagaršots (5,4 procenti). Lielākā daļa sieviešu (51,2 procenti) pievieno sāli pēc ēdiena pagaršošanas, bet 1,5 procenti - pirms pagaršošanas.
Izrādījās, ka lielākā daļa pētījuma dalībnieku, kuri uzskata, ka sāli uzņem atbilstošā daudzumā, uzņem pārāk daudz sāls. Taču tie pētījuma dalībnieki, kuri atzīmējuši, ka uzņem pārāk maz sāls, faktiski uzņem optimālu sāls daudzumu.
No uztura dienasgrāmatām iegūtie dati liecina, ka galvenie joda avoti Latvijas iedzīvotāju uzturā ir piena produkti, ūdens, zivis un jūras produkti. Gandrīz trešdaļa pētījuma dalībnieku atzīst, ka zina par joda nepieciešamību cilvēka organismā, taču nezina tā nozīmi. Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji labprāt saņemtu izglītojošu informāciju par jodu.
Trešā daļa pētījuma dalībnieku cenšas ierobežot sāls patēriņu savā ēdienkartē, vairumā gadījumu izvairoties no pusfabrikātu iekļaušanas uzturā un cenšoties nepievienot sāli jau gatavam ēdienam.
Pētījuma dalībnieku uzturā trūkst kalcija, joda, kālija. Sievietes ar uzturu uzņem tikai nedaudz mazāk dzelzs nekā vīrieši, taču dienā rekomendējamais dzelzs daudzums sievietēm ir lielāks, tādēļ arī nodrošinājums - nepietiekams. Pētnieki secinājuši, ka C un E vitamīna daudzums uzturā ir pietiekams, bet D vitamīna un folskābes daudzums nepietiekams.
Pētījuma rezultāti arī ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ar uzturu uzņem vairāk tauku un mazāk ogļhidrātu, nekā noteikts veselīga uztura ieteikumos, kā arī nepietiekamu daudzumu augļu, dārzeņu, graudaugu un piena produktu, kas izskaidro nepietiekamo uzturvielu un vitamīnu nodrošinājumu. Gandrīz puse iedzīvotāju neuzņem pietiekamu daudzumu kālija, kas atrodams galvenokārt dārzeņos un augļos. Kālija nepietiekama uzņemšana papildus pārmērīgam sāls daudzumam uzturā rada risku sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.
Pētnieki, izanalizējot rezultātus, izstrādājuši vairākus ieteikumus. Piemēram, viens no tiem ir izstrādāt atsevišķu sāls samazināšanas stratēģiju, kurā būtu noteiktas konkrētas rīcības visiem iesaistītajiem sektoriem, lai veicinātu sāls patēriņa samazināšanu Latvijas iedzīvotājiem.
“Veselīgu uztura paradumu veicināšana jau ilgstoši ir prioritāra Latvijā, tomēr atsevišķas produktu grupas joprojām netiek uzņemtas pietiekamā apjomā,” secināts pētījumā.
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš svaigu dārzeņu patēriņa palielināšanai, kā arī pietiekamai graudaugu uzņemšanai uzturā.
Pēc pētnieku domām, būtu nepieciešams ilgtermiņā izvērtēt samazinātās PVN likmes augļiem un dārzeņiem ietekmi uz iedzīvotāju dārzeņu patēriņu, apsverot arī citu pamata pārtikas produktu grupu PVN likmes samazināšanas iespējas.
Tā kā pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa (70 procenti) Latvijas iedzīvotāju ar uzturu neuzņem pietiekamu joda daudzumu, būtu rekomendējams izvērtēt iespēju veikt noteiktu pārtikas produktu bagātināšanu ar jodu (piemēram, sāls vai milti), kā arī jodu saturošu produktu izmantošanu pārtikas ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā.
