Lai arī Veselības ministrija vairākām prioritātēm lūdza piešķirt vairāku simtu miljonu eiro papildu finansējumu, tostarp akūti svarīgu naudu onkoloģijas pacientu ārstēšanai nepieciešamajiem moderniem medikamentiem, valdība atbalstīja tikai daļu no prioritātēm.
Piemēram, lai realizētu veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu, bija nepieciešami vairāk nekā simt miljoni eiro, tostarp 64 miljoni medikamentiem, tomēr faktiski tika piešķirti vien 20 miljoni eiro. Diemžēl arī Saeimā, izskatot nākamā gada budžetu, šo zālēm novirzāmo finansējumu nespēja ne pārplānot, ne palielināt. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride gan norāda, ka veselības nozarē nākamā gada budžeta pieaugums ir viens no lielākajiem, ja salīdzina dažādas nozares. Tiesa, ar to ir par maz. Deputāts atzīst, ka vēlējās pārskatīt prioritātes veselības nozarē, tādā veidā sameklējot trūkstošo finansējumu vēža ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem, tomēr sapratis, ka slimnīcām miljonus vērtas diagnostikas iekārtas patiešām esot nepieciešamas.
Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem par to, cik un kam nepieciešama papildu nauda onkoloģijas jomā nākamgad, lielāko pieprasījumu patiešām veido vēža ārstēšanai vajadzīgie medikamenti.
2022. gadā tikai medikamentiem vien papildus nepieciešami 64 miljoni eiro, taču būs jāizlīdzas ar divreiz mazāku papildu naudu.
Nākamā finanšu ietilpīgākā sadaļa ir vēža diagnostika un ķirurģija, kur papildus vajadzīgi 20,7 miljoni eiro. Finansējuma onkoloģijā faktiski trūkst visās jomās - hematoloģijā, retajā onkoloģijā, tarifu palielināšanai, ārstu konsilijiem, pacientu dinamiskajai novērošanai, kā arī rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei.
Lai arī valdība pati apstiprināja plānu onkoloģijas jomā, kurā skaidri un gaiši ierakstītas vairākas apņemšanās, kā uzlabot vēža ārstēšanu, no papildus nepieciešamā finansējuma šī plāna īstenošanai tā nolēmusi piešķirt mazāk par trešo daļu. Apskatāmies skaitļus. Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.-2024. gadam īstenošanai papildus bija nepieciešami 102,6 miljoni eiro. Valdība šī plāna ieviešanai varēja atbalstīt vien daļu nepieciešamās naudas - 49,8 miljonus eiro. No šīs summas 20,18 miljoni eiro papildus nonāks kompensējamo zāļu budžetā, savukārt 19,8 miljoni tiks izlietoti veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijā uzlabojošām investīcijām un kapitālieguldījumiem trijās lielākajās universitāšu klīnikās - P. Stradiņa slimnīcā, Rīgas Austrumu slimnīcā un Bērnu slimnīcā. Jautājums, tieši kādi kapitālieguldījumi tiks veikti slimnīcās. Pašlaik pa pozīcijām vēl finansējums nav sadalīts, tiekot veikti precīzāki aprēķini, un šī informācija būšot pieejama vēlāk.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) pirms 2022. gada budžeta likuma izskatīšanas Saeimā sacīja, ka onkoloģijas pacientu ārstēšanai tiks piešķirts papildu finansējums, bet ar to nepietiek (tas ir saistīts ar vairākus gadus “ielaisto” situāciju medicīnas finansēšanā, kad kompensējamo zāļu budžetam netika piešķirts adekvāts un reālajam pacientu skaitam atbilstošs finansējums). A. Skride arī sacīja, ka vienlaikus onkoloģijas jomā finansējums paredzēts arī dārgu iekārtu iegādei (apmēram tikpat cik zālēm, tik arī šim mērķim), tāpēc deputāts pieļāva pārskatīt, cik no šīm iekārtām patiešām ir šobrīd nepieciešamas.
“Jāpaskatās šo iepirkumu lietderība, un, pārvērtējot to, mēs pārvirzīsim uz medikamentiem, jo tas ir ļoti svarīgi.
Uzklausīsim ekspertus,” deputāts sacīja arī Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma”.
Taču jau vēlāk citā raidījumā TV24 Andris Skride, stāstot, cik liels būs pieaugums onkoloģijas jomai nākamā gada budžetā, tomēr saka: onkoloģijā ir nepieciešamas šīs iekārtas, tās ir medicīnas tehnoloģijas, lai konstatētu audzēju vai vēža metastāzes. “Slimnīcām ir nepieciešamas šādas tehnoloģijas,” tagad secinājis Andris Skride. Deputāts turpina: tāds pieaugums inovatīvajiem medikamentiem vēža ārstēšanā, kāds tas plānots 2022. gadā, nav bijis pēdējos gados. “Bet, jā, visus medikamentus nevarēs iekļaut valsts apmaksājamo sarakstā, tas ir uzdevums nākamajiem budžetiem,” sacīja A. Skride. Pašus prioritārākos varēs iekļaut un apmaksāt, bet kāds paliks aiz svītras. Pagaidām neatbildēts ir jautājums, kāpēc izstrādāt nopietnu onkoloģijas plānu, ja tas jau pirmajā gadā netiek īstenots.
Kāpēc Saeimas atbildīgās komisijas deputāts mainījis domas un vairs neredz iespēju izvērtēt dārgo iekārtu nepieciešamību un lietderību apstākļos, kad pats atzīst, ka zāļu apmaksai pacientiem ar vēzi naudas nepietiek? Īsā komentārā Neatkarīgajai A. Skride skaidro, ka viņš patiešām pieķēries šim uzdevumam - izvērtēt šo iekārtu iepirkumu lietderību - un pieprasījis visu iekārtu sarakstu. Viņš konsultējies arī ar neatkarīgiem, ārpus lielajām slimnīcām strādājošiem radiologiem un secinājis, ka šoreiz šo iekārtu lietderība ir pamatota, jo universitāšu klīnikām šīs iekārtas vajadzīgas. “Šajā finansējuma daļā, manuprāt, ir arī viens no svarīgākajiem punktiem nākotnei - vēža reģistra un vēža centra izveide,” skaidro Andris Skride.
