Latvija jauno HIV gadījumu skaita ziņā Eiropas Savienības valstu vidū joprojām ir līderu trijniekā. Pirmajā vietā pēc jaunatklātajiem inficēšanās gadījumiem uz iedzīvotāju skaitu ir Malta, Latvija ieņem otro vietu, bet trijnieku noslēdz Igaunija.
Abas Baltijas kaimiņvalstis - Latvija un Igaunija - pēdējos piecus gadus diemžēl atrodas šī saraksta galvgalī. “HIV infekcijas izplatības “stāžs” Latvijā ir 34 gadi, zināšanas par šo vīrusu diemžēl aizvien nav pietiekamas, un tieši tas kavē infekcijas ierobežošanu,” uzskata Andris Veiķenieks, HIV pacientu atbalsta biedrības “AGIHAS” vadītājs. Arī jaunākais pētījums šajā jomā apliecina, ka vairāk nekā septiņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju HIV uz sevi vispār neattiecina.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka augstākie HIV izplatības rādītāji ir Maltā (16,2 jauni HIV gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), Latvijā (15,4 gadījumi) un Igaunijā (13,4 gadījumi). Zemākie rādītāji ir Slovākijā un Slovēnijā (1,9 un 1,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Visā Eiropas Savienībā HIV biežāk tiek atklāts vīriešiem, kā arī gados jauniem cilvēkiem - 25 līdz 29 gadu vecumā. Latvijā visbiežākais HIV izplatības ceļš ir heteroseksuālie kontakti, bet otrajā vietā joprojām - intravenozo narkotiku lietošana, rāda Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigām Latvijā kopumā no HIV/AIDS ir miruši vairāk nekā 2000 cilvēku, tikai 2020. gadā vien - 140 cilvēku. Latvijā kopējais HIV reģistrēto gadījumu skaits kopš pirmā reģistrētā gadījuma 1987. gadā ir pārsniedzis astoņus tūkstošus, bet vidēji gadā Latvijā atklāj 335 jaunus HIV gadījumus.
Lai arī Latvijā HIV ik gadu tiek atklāts ap 300 cilvēku, joprojām lielākā daļa Latvijas sabiedrības - gandrīz 80 procenti iedzīvotāju - uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecas, par biedrības sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veikto aptauju stāsta Andris Veiķenieks. Sabiedrībā joprojām ir arī dzīvi ar HIV saistīti mīti un aizspriedumi - vīrusu pārnēsā kukaiņi, inficēties var, atrodoties ar HIV pozitīvu cilvēku vienā telpā, un citi.
Aptaujā 78 procenti cilvēku norādījuši, ka viņi nevarētu inficēties ar HIV vīrusu. “Zīmīgi, ka augstāko nolieguma procentu uzrāda tieši gados jauni cilvēki, kuri ir seksuāli aktīvi un tāpēc ietilpst augstākajā riska grupā,” stāsta A. Veiķenieks. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem HIV uz sevi neattiecina 83 procenti aptaujāto, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem - pat 86 procenti, tātad lielākā daļa.
“It kā pašsaprotami, ka skeptiski noskaņoti ir seniori, kuri varētu HIV risku neattiecināt uz sevi, tomēr realitātē HIV tiek konstatēts arī šīs vecuma grupas pārstāvjiem - proti, Latvijā HIV ir diagnosticēts arī cilvēkam 81 gada vecumā,” atklāj A. Veiķenieks.
Savas zināšanas par HIV gan cilvēki vērtē kā diezgan labas - 89 procenti aptaujāto atbild, ka labi zina vai kopumā zina par inficēšanos ar HIV vīrusu. Diemžēl atbildes uz konkrētiem jautājumiem liecina par pretējo. Piemēram, 38 procenti aptaujāto aizvien nezina, ka HIV nevar pārnest ar dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumiem un skrāpējumiem; trešdaļa nezina, ka ar HIV nevar inficēties ar kukaiņu (odu, blusu, dunduru) kodumiem. Tāpat daudzi nezina, ka nevar inficēties, ar HIV pozitīvu cilvēku kopā ejot baseinā vai dušā vai izmantojot kopīgas labierīcības; koplietojot ar HIV pozitīvu cilvēku sadzīves priekšmetus, piemēram, telefonu, pulti. Piektā daļa aptaujāto atbildes liecina, ka cilvēki nezina arī to, ka HIV neizplatās pa gaisu (atšķirībā no koronavīrusa). “Kopumā atbildēs redzama tieša sasaiste ar izglītības līmeni - izteikti zemākas zināšanas ir cilvēkiem ar zemāku izglītību, savukārt vecums, dzimums, ienākumi un dzīvesvieta nespēlē tik nozīmīgu lomu,” datus analizē Andris Veiķenieks.
Pat ja cilvēki atzinuši, ka labi saprot, kā izplatās HIV, atbildes uz konkrētākiem jautājumiem rāda pretējo, un tieši tāpēc nav arī pārsteiguma, lasot datus par cilvēku attieksmi pret HIV inficētajiem. Ja tu zini, ka HIV neizplatās pa gaisu, tad tu nebaidīsies strādāt vai atrasties ar HIV pozitīvo vienā telpā. Tomēr trešā daļa aptaujāto vienā darbavietā ar HIV pozitīvo strādāt nevēlētos, tāpat neēstu šī cilvēka gatavotu pārtiku un nepiedalītos viesībās, ja zinātu, ka kādam ir HIV. “Šie dati diemžēl rāda maz zinošu un aizspriedumainu sabiedrību. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēki aptaujās mēdz atbildēt “pareizi”, bet, kā viņi rīkotos dzīvē, mēs nezinām. Neizslēdzu, ka patiesā aina varētu būt vēl sliktāka,” skeptisks ir Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS vadītājs.
Andris Veiķenieks savukārt piebilst: “Lai arī HIV infekcijas izplatības “stāžs” Latvijā ir 34 gadi, zināšanas par šo vīrusu diemžēl aizvien nav pietiekamas, un to trūkums kavē infekcijas ierobežošanu. Ja iedzīvotāji skaidri zinātu, ka HIV vīrusa pārnese iespējama tikai nedroša seksa veidā un ar asinīm, iespējams, viņi censtos šos inficēšanās riskus maksimāli kontrolēt, kā arī mazinātu savas bailes un aizspriedumus saskarsmē ar cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV.”
Attieksme pret HIV un pret HIV pozitīviem cilvēkiem mazina arī pašu inficēto vēlmi un drosmi ārstēties. Gan sabiedrībā, gan HIV pozitīvu cilvēku vidū pastāv tā saucamā stigmatizācija, cilvēka vainošana pie visa, kas neveicina šo cilvēku vēršanos pēc palīdzības. “Diemžēl arī HIV pozitīvo cilvēku vidū nākas sastapties ar infekcijas neizpratni un pašstigmatizāciju: atteikšanos regulāri un pareizi lietot medikamentus labas pašsajūtas gadījumā, kā arī bailēm veidot pilnvērtīgu ģimeni un attiecības,” savā pieredzē dalās Iveta Jukšinska, Daugavpils reģionālās slimnīcas ārstes infektoloģe.
Puse aptaujāto atzinuši, ka nekad nav veikuši pārbaudi uz HIV/AIDS. “Cilvēki nepietiekami zina un rūpējas par savu veselību. Iespējams, pārbaudīto sieviešu īpatsvars ir lielāks, jo Latvijā HIV testu veic visām grūtniecēm. Taču mani uztrauc 12 procenti aptaujāto, kuri vispār nezina, vai ir kādreiz pārbaudīti uz HIV. Mēs, ārsti infektologi, nereti sastopamies ar nostāju - es taču veicu ikgadējās veselības pārbaudes, nododu pilnu asins ainu, tātad noteikti esmu pārbaudīts arī uz HIV.
Nē, HIV pārbaudes Latvijā nav ietvertas regulārajās veselības apskatēs, lai arī mēs uzskatām, ka cilvēkiem seksuāli aktīvajā vecumā HIV tests tiešām būtu jāveic reizi gadā, padarot to par regulāras veselības pārbaudes rutīnas sastāvdaļu,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa.
Ko darīt? Andris Veiķenieks saka: ir jāturpina stāstīt un skaidrot pamata lietas par HIV, lai vairotu izpratni un mazinātu bailes. “Protams, arī izglītības sistēmas ietvaros jauniešiem vajadzētu iegūt pamata zināšanas par seksuālo veselību, kas šobrīd diemžēl nenotiek. Ņemot vērā šo informētības trūkumu, mēs arī šogad tradicionāli rīkosim kampaņu “Vienu reizi gadā”, kas aicinās vismaz reizi gadā noskaidrot savu HIV statusu,” uzsver Andris Veiķenieks.
Novembra pēdējā nedēļa tradicionāli visā pasaulē ir HIV testēšanas nedēļa, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību HIV infekcijas profilaksei un testēšanai. Nedēļa noslēdzas ar Pasaules AIDS dienu 1. decembrī, kad pieminam cilvēkus, kuri miruši ar AIDS.
