Finansiālo ierobežojumu un politiskās tuvredzības dēļ vēža pacienti Latvijā joprojām tiek diskriminēti atkarībā no tā, ar kādu vēža veidu cilvēks saslimis.
Šāda diskriminācija notiek pat vienas onkoloģiskās slimības pacientu vidū, piemēram, melanomas pacientiem pieejamā ārstēšana atkarīga no melanomas veida. Melanomas pacientu atbalsta biedrības “Soli priekšā melanomai” dibinātāja Olga Valciņa Neatkarīgajai norāda, ka šāda situācija nav pieņemama un pacientu organizācijas turpinās cīnīties, lai visiem pacientiem būtu līdzvērtīgas iespējas ārstēties.
Pieejamība mūsdienīgai ārstēšanai ir viens no aktuālākajiem jautājumiem vēža pacientiem, tostarp cilvēkiem, kuriem diagnosticēta melanoma. Gan pacientu organizācijas, gan žurnālisti cēluši trauksmi par problēmām vēža ārstēšanā gadu no gada. Lai arī jaunais gads iesācies ar ziņu, ka onkoloģijas pacientiem nepieciešamo zāļu apmaksai ir atvēlēts papildu finansējums, ar to, visticamāk, nepietiek, lai atrisinātu ilgstoši uzkrātās problēmas. Melanomas pacientu biedrība un ārsti norāda, ka pēdējos gados ir panāktas izmaiņas, piemēram, melanomas diagnoze neizskan kā nāves spriedums, tomēr daļai pacientu joprojām nav pieejama mūsdienīga ārstēšana, proti, pacientiem neapmaksā tādu terapiju kā citiem tās pašas slimības pacientiem. “Līdzīgas stadijas un smaguma pacienti ar mutāciju var lietot valsts apmaksātu terapiju gada garumā un nozīmīgi samazināt iespēju, ka slimība atgriezīsies, bet pacienti ar šo BRAF mutāciju - nevar saņemt šo terapiju,” norāda “Veselības centra 4” dermatoloģe, Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģijas-ķīmijterapijas rezidente Lana Mieze.
Melanomas pacientu atbalsta biedrības “Soli priekšā melanomai” un apvienības “Onkoalianse” dibinātāja Olga Valciņa apstiprina ārstes teikto: “BRAF negatīvas melanomas gadījumā ir pieejama tikai imūnterapija, bet nav pieejama mērķterapija, un arī ārsti ir šīs situācijas ķīlnieki.
Pasaulē ir melanomas zāles gan pacientiem, kuriem audzēja šūnās atrasta BRAF mutācija, gan BRAF negatīviem, kuriem šīs mutācijas nav. Latvija izvēlējusies apmaksāt mērķterapiju pacientiem ar BRAF mutāciju, bet BRAF negatīviem pacientiem mērķterapija nav valsts apmaksāta. Šī ir liela diskriminācija.
Zāles pasaulē ir. Tās maksā tos pašus apmēram trīs līdz četrus tūkstošus par devu 21 dienai.”
Melanomas pacientu situāciju vislabāk raksturo pašu pacientu stāstītais. Pacients Kārlis (vārds mainīts) ar melanomu saskārās pirms diviem gadiem, kad dzimumzīmi uz viņa muguras pamanīja sieva, kura mudināja iet pie ārsta, lai veidojumu uz ādas pārbaudītu. Speciālists diagnosticēja melanomu. Pacienta stāsts atklāj, ka zaļais koridors vēža pacientiem patiešām darbojas, jo jau pēc nedēļas viņam bija nozīmēta operācija Latvijas Onkoloģijas centrā. Kārlim tika veiktas divas operācijas, no tām otra operācija bija biopsija, lai precizētu slimības stadiju. Tomēr, kā norāda pacients, pēc slimības stadijas precizēšanas nākotnes izredzes kļuva nevis skaidrākas un prognozējamākas, bet tieši otrādi, un pacients uzskata, ka tas ir nevis medicīnisko pārbaužu dēļ, bet drīzāk - par iedzīvotāju nodokļiem uzturētās valsts sistēmas dēļ.
Veicot dažādus izmeklējumus, speciālisti secināja, ka pacientam nav audzēja metastāžu, bet gēnu mutācijas melanomas biomarķieris (BRAF) ir negatīvs, un tas pēc Latvijā esošajām melanomas ārstēšanas vadlīnijām nozīmē to, ka nekāda medikamentoza ārstēšana viņam nav paredzēta. Citās valstīs, ieskaitot tuvākās kaimiņvalstis, neatkarīgi no pozitīviem vai negatīviem BRAF gēna rezultātiem pacientiem tiek nozīmēta adjuvantā jeb profilaktiskā terapija. Pacients uzskata, ka tas ir politisks, ar budžetu saistīts lēmums veselības nozarē, proti, tāds, kas nav pamatots nekādos medicīniskos pierādījumos, vienkārši naudas pietiek daļai melanomas pacientu.
Latvijā šādu terapiju pacients var izvēlēties apmaksāt pats, taču tas maksā tūkstošus, un lielākajai daļai pacientu nav šādas naudas. Pacients Kārlis (viņam ir 51 gads) pašlaik nekādus papildu medikamentus nelieto, bet drīzumā gatavojas doties uz klīniku, lai veiktu pārējo dzimumzīmju pārbaudi - vai nav parādījušies jauni veidojumi uz ādas. Kā pacients, kurš saskāries ne tikai ar absurdo situāciju zāļu apmaksā, Kārlis arī pauž neizpratni par analīžu veikšanu. Gēnu testu paraugi pašam pacientam no slimnīcas ir jānogādā laboratorijā, un pēc tam tos nogādā ārstam speciālistam. Ja cilvēks dzīvo attālākā Latvijas reģionā, viņam jābrauc ar sabiedrisko transportu vai jāmeklē kāds, kurš viņu izvadā turp un atpakaļ, un bieži ne vienu reizi vien. Pacientu biedrība gan piebilst, ka arī šajā jautājumā beidzot ir notikusi virzība un Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centrā pacientam uzreiz tiek veiktas analīzes.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts, stāstot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem par prioritātēm veselības nozarē, uzsvēra, ka onkoloģijai šogad tiks papildus atvēlēti 30 miljoni eiro. Viens no lielākajiem ieguvumiem būs “dzeltenais koridors” - prioritāra rinda pacientiem, kuriem jau ir bijusi onkoloģiska slimība. Tomēr par to, vai un kā varēs īstenot pasākumu plānu onkoloģijas jomā, kur vēža ārstēšanai bija plānoti vismaz 60 miljoni eiro, ministrs nerunāja.
