Vēl pagājušā gada nogalē ar Covid-19 inficējās pārsvarā nevakcinēti cilvēki, bet šis gads sācies ar būtisku saslimstības pieaugumu vakcinēto iedzīvotāju vidū, liecina Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu ziņojums.
Vismazāk Covid-19 saslimšanas riskam ir pakļauti cilvēki, kuri saņēmuši balstvakcināciju. Decembrī Latvijā cilvēkiem ar primāro vakcināciju Covid-19 infekcija konstatēta 1,7 reizes retāk nekā nevakcinētajiem vai daļēji vakcinētajiem, bet tiem, kuri saņēmuši arī balstvakcināciju, saslimstība tika reģistrēta 5,5 reizes retāk. Janvāra pirmā nedēļa savukārt parādīja, ka gan vakcinētie, gan nevakcinētie saslimst vienlīdz bieži, taču risks nonākt slimnīcā un nomirt vakcinētai personai joprojām ir vairākkārt zemāks nekā nevakcinētajiem.
Analizējot pieejamos datus par saslimstību, stacionēšanu un mirstību ar Covid-19 decembrī saistībā ar vakcinācijas statusu, epidemiologi norāda, ka ļoti būtiski ir cilvēkiem saņemt balstvakcīnu. “Tomēr datos par stacionēšanas gadījumiem un mirstību redzam, ka primārā vakcinācija joprojām nodrošina labu efektu pret smagu slimības gaitu, nepieciešamību Covid-19 ārstēt slimnīcā un nāvi,” skaidro Slimību profilakses un kontroles speciālisti. Decembrī Latvijā cilvēkiem ar primāro vakcināciju Covid-19 infekcija konstatēta 1,7 reizes retāk nekā nevakcinētajiem, bet tiem, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju, saslimstība tika reģistrēta 5,5 reizes retāk.
Decembrī stacionāros vakcinētie nonāca 3,1 reizi retāk nekā nevakcinētie vai daļēji vakcinētie pacienti, bet tie, kuriem bija arī balstvakcinācija, 7,5 reizes retāk.
Nāves gadījumu biežuma salīdzinājums parāda, ka cilvēku, kuriem bija primārā vakcinācija, nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā bija 5,5 reizes zemāks nekā nevakcinētajiem, bet tiem, kuri bija saņēmuši balstvakcināciju, nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā bija 24 reizes zemāks.
Pagājušajā nedēļā Latvijā Covid-19 jaunatklāto gadījumu skaits pieaudzis par 93,7 procentiem. Pēdējās septiņās dienās par 50 procentiem pieaudzis arī stacionēto pacientu skaits, vidēji dienā slimnīcās nonāk 71 cilvēks, saglabājas arī ievērojams pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Epidemiologi atgādina, ka ne visiem cilvēkiem vakcīnas izraisa vienādi augstu aizsardzību. Jāņem vērā, ka augstas Covid-19 izplatības gadījumā infekcija biežāk skar arī vakcinētos cilvēkus. Pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, kopējā saslimstībā matemātiski pieaug arī infekcijas gadījumu īpatsvars vakcinētajiem cilvēkiem. Taču vakcinētajiem cilvēkiem slimība visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību.
Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas vidējais rādītājs nedēļas laikā samazinājies līdz 785,4, bet Latvijā pieaug - Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā šobrīd ir 518,0 (pirms nedēļas - 497,3). Igaunijā rādītājs palielinājies un aizvadītās nedēļas laikā sasniedzis 807,8. Lietuvas rādītājs pieaudzis līdz 774,1. Latvijā nedēļas laikā konstatē arī apmēram tūkstoš ievestu gadījumu, visbiežāk no Lielbritānijas, Itālijas, Francijas.
Pēc neliela pacientu skaita krituma pērn decembra vidū pašlaik Covid-19 pacientu skaits stacionāros atkal pieaug. Slimnīcas, gatavojoties lielākam šo pacientu skaitam, Covid-19 gultu skaitu palielinājušas par desmit procentiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati rāda, ka vidējā šo gultu noslodze ir 57 procenti, bet vairākās slimnīcās Covid-19 gultas vietu noslodze tuvojas maksimālai robežai - tāda situācija ir Stradiņa slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Jelgavas pilsētas slimnīcā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, Tukuma slimnīcā, un pašlaik slimnīca, kurā aizpildītas visas Covid-19 pacientiem paredzētās vietas, ir slimnīca “Ģintermuiža”. Arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits janvārī ir pieaudzis.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs uzskata, ka saistībā ar Covid-19 omikrona paveida izplatīšanos pastāv divi riski - nevakcinētu senioru izraisīta slimnīcu pārslodze un sabiedrības plašās slimošanas radīta ikdienas dzīves paralizēšana. Nevakcinētajiem vai daļēji vakcinētajiem senioriem, inficējoties ar Covid-19, ir augsts risks nonākt stacionārā, un tas ir bīstami gan pašam senioram, gan liels slogs veselības aprūpes sistēmai. Tomēr epidemiologs runā par vēl vienu risku, kas var ietekmēt pilnīgi visu sabiedrību - neatkarīgi no vecuma vai vakcinācijas statusa. Ņemot vērā, ka Covid-19 omikrona variants izplatās daudz straujāk nekā citi līdz šim zināmie vīrusa paveidi, tas skar vairāk cilvēku, un, pat ja infekcija nenorit smagā formā, šiem cilvēkiem jāatrodas karantīnā, tas jādara arī kontaktpersonām, lai neizplatītu infekciju. Pēc J. Perevoščikova teiktā, citiem darbiniekiem būs lielāka slodze un atsevišķās nozarēs varētu būt izraisīta dzīves paralīze.
Veselības ministrija, atskaitoties valdībai par paveikto gatavībā stāties pretim omikrona variantam, norāda, ka Covid-19 delta varianta pacienti slimnīcā nonāk 20 procentos gadījumu, savukārt omikrona variantā - ap trim procentiem. 80 procenti delta varianta pacientu slimnīcā ir skābekļa atkarīgi, un piektdaļai nepieciešama intensīvā terapija. Savukārt omikrona gadījumā pašreiz situācija rāda, ka slimība norit līdzīgi kā gripai, retāk nepieciešama skābekļa un intensīvā terapija.
