Vai zinājāt, ka, sadegot tabakai un cigarešu papīram, gaisā nonāk vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku vielu? Vairāki simti no tām ir toksiskas, tostarp aptuveni 70 izraisa vēzi. Kaitīguma ziņā ar to nevar mēroties neviena E viela, par ko daudzi uztraucas, pētot pārtikas produktu sastāvu. Diez vai atradīsies kāds, kurš nebūtu dzirdējis par smēķēšanas nodarīto postu. Taču, ja pīpmanim uz to norāda, viņš mēdz atbildēt: mana veselība – kā gribu, tā bojāju, kas citiem par daļu. Bet ir gan daļa, jo cigarešu radītie dūmi apdraud arī apkārtējo cilvēku veselību un pat dzīvību.
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Atkarību rada nikotīns, bet tabakas degšanas blakusproduktu ieelpošana ir galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību un priekšlaicīgas nāves izraisītājs. Ķīmiskās vielas, ko satur tabakas dūmi, vispirms nokļūst plaušās un pēc tam asinīs, ar kurām tās izplatās tālāk pa visu ķermeni. Katrā smēķēšanas reizē šīs vielas izraisa tūlītēju asinsspiediena paaugstināšanos un asinsvadu sašaurināšanos, savukārt tvana gāze samazina skābekļa daudzumu asinīs. Parādās aizdusa, biežs klepus, samazinās fiziskais spēks, ir darbaspēju kritums. Ilgstoša smēķēšana būtiski grauj imūnsistēmas aizsardzības potenciālu, izraisa smagas un hroniskas slimības, apgrūtina izārstēšanos un pagarina atlabšanas periodu. Indes, tostarp kancerogēnās vielas, nonāk dziļāk ķermeņa audos, izraisot nopietnus bojājumus, kuru ārstēšanai ķermenim ir jāmobilizē iekšējie resursi. Sākumā tas varbūt izdodas, tomēr laika gaitā organisms novājinās un šo ķīmisko vielu nodarītie bojājumi sāk izraisīt slimības, piemēram, plaušu vēzi, tuberkulozi, astmu un hroniskas plaušu slimības. Apmēram 85% plaušu emfizēmas slimnieku ir smēķētāji. Plaušu emfizēma ir stāvoklis, kad sašaurinās elpceļi, mazinās plaušu un elpceļu sieniņu elastība, ir apgrūtināta izelpa un neizelpotais gaiss uzkrājas alveolās, samazinot elpošanas virsmu un plaušu tilpumu, ar laiku sākas elpas trūkums. Risks saslimt ar plaušu vēzi smēķētājiem ir 9-10 reizes lielāks nekā nesmēķētājiem, bet mirstība no plaušu vēža smēķētājiem ir 10-12 reižu lielāka nekā nesmēķētājiem.
Fakti par vielām cigarešu dūmos:
* Cigaretes degšanas laikā temperatūra var pārsniegt pat 800 grādu pēc Celsija, ar dūmiem izdalot darvu, sveķus, oglekļa monoksīdu, amonjaku un daudzas citas organismam nedraudzīgas vielas.
* Starp veselībai bīstamajām vielām cigarešu dūmos ir svins, kas bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas.
* Kadmijs bojā aknas, nieres, smadzenes un cilvēka organismā saglabājas gadiem ilgi.
* Acetons izraisa nervu, nieru un aknu bojājumus.
* Darva rada elpceļu bojājumus, bet toluols izraisa nogurumu, nespēku un apetītes zudumu.
* Cigarešu dūmi satur arī arsēnu un ūdeņraža cianīdu. Šīs indes parasti izmanto žurku nogalināšanai, bet, smēķējot cigaretes, tās pakāpeniski nogalina cilvēkus.
* Cita starpā cigarešu dūmi satur arī tādas vēzi izraisošas vielas kā benzopirēns un vinila hlorīds, kā arī radioaktīvo poloniju 210.
Cigarešu dūmi lēnām saindē ne vien pašu smēķētāju, bet arī viņa ģimenes locekļus un citus apkārtējos cilvēkus, kuri nevar no tiem izvairīties, tātad ir pakļauti pasīvās smēķēšanas radītajam riskam. Pasaules veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka ik gadu no pasīvajā smēķēšanā ieelpotajiem dūmiem mirst vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku, tostarp aptuveni trešdaļa ir bērni. Tiek runāts arī par terciāro smēķēšanu - tabakas degšanas blakusproduktu nonākšanu organismā, atrodoties vidē, kur ticis smēķēts, pat ja tobrīd neviens klātesošais nesmēķē. Nikotīns un citas kaitīgās vielas nosēžas uz mēbelēm, aizkariem, grīdas seguma un interjera priekšmetiem, kur saglabājas ilgstoši. Organismā tās nonāk gan ieelpojot, gan pieskaroties dažādām virsmām. Sevišķi pakļauti riskam ir mazi bērni, kuri mēdz visu bāzt mutē. Diemžēl kaitīgo efektu nespēj mazināt ne telpu vēdināšana, ne ventilators, ne gaisa kondicionēšana. Visas virsmas ir regulāri jātīra un tekstilizstrādājumi jāmazgā, bet vislabāk būtu telpās nesmēķēt. Tiem, kuri cieš no astmas un alerģijas, eksperti neiesaka izvēlēties mājokli, kur pirms tam mitis smēķētājs, vai arī pilnībā nomainīt grīdas segumu, sienu apdares materiālus un mēbeles.
Pēdējos gados, lai izvairītos no tabakas degšanas izraisītā kaitējuma veselībai, parādījušies tādi produkti kā elektroniskās cigaretes un tabakas karsēšanas ierīces. To ilgtermiņa ietekme gan vēl jāpēta, bet pašlaik var teikt, ka apkārtējie netiek pakļauti tādai degšanas produktu ietekmei kā parasto cigarešu gadījumā, tādēļ potenciālais risks viņiem ir mazāks, arī tipiskā cigarešu dūmu smaka gandrīz nav jūtama, tomēr joprojām paliek izelpotais nikotīns, kas nosēžas uz virsmām un sašķeļas nitrozamīnos, kas ir kancerogēnas vielas.
Mediķi un sabiedrības veselības speciālisti cenšas mūs brīdināt, ka smēķēšana izraisa atkarību, tāpēc labāk to nemaz nesākt. Bet cilvēki joprojām sāk. Viens dara to kompānijas pēc, citam tā ir tīņu vecuma dumpīguma izpausme, vēl cits, uzvelkot dūmu, cer mazināt stresu. Statistika liecina, ka smēķētāji ir biežāk pakļauti nabadzības riskam nekā nesmēķētāji, un tas nav saistīts tikai ar tabakas produktu cenām, bet arī ar izdevumiem smēķēšanas radīto slimību ārstēšanai. Aptuveni divas trešdaļas smēķētāju agrāk vai vēlāk mēģina atmest šo kaitīgo ieradumu, taču tas izdodas labi ja desmitajai daļai, jo nikotīna atkarība ir ļoti spēcīga. Dažkārt ārsti nespēj atrunāt no smēķēšanas pat plaušu vēža slimniekus, kuru veselības stāvoklis jau ir kritisks, bet izārstēšanās izredzes lielā mērā atkarīgas tieši no spējas atmest smēķēšanu. Mediķi smēķēšanu raksturo kā nopietnu slimību, un, lai no tās atbrīvotos, bieži nepieciešama profesionāla palīdzība. Pēc tās var vērsties pie ģimenes ārsta vai pie narkologa. Nevajag kautrēties meklēt palīdzību pat tad, ja piedzīvoti jau vairāki neveiksmīgi atkarības pārvarēšanas mēģinājumi. Vienmēr ir vērts papūlēties vēlreiz. Ieguvums būs ne tikai veselībai, bet arī maciņam, jo smēķēšana tomēr ir dārgs prieks.
