Cik vienkārši būtu nodrošināt organismam visas vajadzīgās uzturvielas, ja katra no tām kalpotu tikai vienam konkrētam mērķim. Tad mēs zinātu – šis ir sirdij, tas – acīm, tas – gremošanai un tā joprojām. Taču vitamīni un minerālvielas ir “komandas spēlētāji”. Ja kāda izrādās par maz vai par daudz, tas var jūtami ietekmēt kopējo sniegumu. Viena no organismam nepieciešamajām vielām ir mikroelements selēns, kurš piedalās vairāk nekā 100 dažādās norisēs mūsu organismā.
Lai gan zviedru ķīmiķis J. J. Brecēliuss atklāja selēnu jau 1817. gadā, tā nozīme praktiski ir apzināta tikai pēdējo 30-40 gadu laikā, kas nav ilgs periods, salīdzinot ar tiem, kas bijuši atvēlēti, piemēram, kalcija vai dzelzs izpētei. Taču, pieaugot izpratnei par to, kādēļ selēns mums ir vajadzīgs, Pasaules veselības organizācija ir oficiāli atzinusi selēnu par vienu no svarīgākajām cilvēka uztura sastāvdaļām.
Selēna saturs eiropiešu uzturā ir zems, salīdzinot ar uzturu citos pasaules reģionos, kas ir bagātāki ar selēnu, piemēram, ASV. Visparastākais selēna avots ir graudaugi, galvenokārt kvieši, bet, ja selēna ir par maz augsnē, tad arī labībā un citos lauksaimniecības produktos tā nepietiek. Lai to uzņemtu, var lietot svaigas zivis, svaigas jūras veltes un riekstus, īpaši Brazīlijas riekstus, bet šie produkti mūsu ēdienkartē parasti nav katru dienu. Pēc ekspertu vērtējuma Latvija ir tā saucamajā robežjoslā - augsnē selēna līmenis ir zemāks par vēlamo, tomēr nosacīti veseli cilvēki šo zemo līmeni nejūt, kamēr hroniski slimos selēna deficīta dēļ var piemeklēt oksidatīvais stress. Jāņem arī vērā, ka Latvijā ir samērā ilgs ziemas periods, tas sākas novembrī un ilgst līdz pat martam vai aprīlim, kad mums trūkst dabisko antioksidantu. Šajā laikā vēlama diētas korekcija ar selēna produktiem.
Selēns ir vajadzīgs, lai strādātu selēnatkarīgais ferments glutationperoksidāze, kas nepieciešams, lai novērstu oksidatīvo stresu. Oksidatīvais stress ir patoloģisks stāvoklis, kura cēlonis varētu būt, piemēram, hroniska slimība. Selēnatkarīgā glutationperoksidāze ir viens no fermentiem, kas pārstrādā brīvos radikāļus, neražojot toksiskus produktus. Brīvie radikāļi ir daļa no organisma normālās aizsardzības sistēmas, kura darbojas, lai pasargātu mūs no baktērijām, vīrusiem u.c. Bet, kad brīvo radikāļu ir pārāk daudz, tie vēršas pret organismu un izraisa oksidatīvo stresu. Glutationperoksidāze nav aizvietojama, tā pārstrādā ļoti kaitīgu brīvo radikāli, kuru sauc par hidroksīdu jonu. Zināms, ka selēns palīdz izvadīt no organisma smagos metālus, pildot tādu kā atkritumu savācēja lomu. Tas nepieciešams arī sirds un asinsvadu darbībai. Austrumāzijas valstīs, kur dabā pastāv izteikts selēna deficīts, cilvēki cieš no smagas sirds muskuļa slimības - kardiomiopātijas. Ja vīrieša organismā ir selēna deficīts, tad sekas tam var būt nepilnvērtīgs spermas šķidrums.
Vairogdziedzeris regulē gandrīz visu cilvēka orgānu sistēmu funkcijas, ražojot un izdalot asinsritē hormonus. Ja vairogdziedzera hormonu trūkst, vielmaiņa palēninās, kas izraisa aptaukošanos un ātru nogurdināmību. Ja šo hormonu ir par daudz, iespējams svara zudums, pastiprināta svīšana un paātrināta sirdsdarbība. Pamanot šādas pazīmes, noteikti jādodas pārbaudīties pie ģimenes ārsta vai endokrinologa. Arī tad, ja nekādu sūdzību nav, vismaz reizi mūžā mediķi iesaka profilaktiski pārbaudīt vairogdziedzera veselību.
Daudzi būs dzirdējuši, ka vairogdziedzera slimības provocē joda deficīts. Taču ne visi zina, ka šī svarīgā orgāna pilnvērtīgai funkcionēšanai ir nepieciešams arī selēns. Šis mikroelements veicina fermenta darbību, kas atbild par galvenā vairogdziedzera hormona tiroksīna pārstrādi bioloģiski aktīvā formā - tā savukārt ietekmē vielmaiņu un visu orgānu funkcijas. Papildus tam selēns uzlabo joda asimilāciju.
Selēna papildu lietošana cita starpā var uzlabot matu un nagu stāvokli, novērst matu izkrišanu un, iespējams, pat palīdzēt atbrīvoties no liekā svara. Tas tāpēc, ka šīs un daudzas citas problēmas var būt saistītas ar vielmaiņu un nepareizu vairogdziedzera darbību. Selēnatkarīgās olbaltumvielas vispirms tiek nodrošinātas vitāli svarīgākajām organisma vajadzībām, tāpēc selēna trūkums vispirms izpaužas kā problēmas ar matiem un nagiem vai lieko svaru. Ja problēmas nenovērš, ar laiku cieš imūnsistēma un citas organisma sistēmas.
Ja selēna pietiek, vairogdziedzeris strādā pareizi un rada pareizi funkcionējošas selēna olbaltumvielas. Tas palīdz organismam uzturēt normālu vielmaiņas ātrumu un ražot enerģiju, lai nodrošinātu katras šūnas svarīgākās funkcijas. Rezultātā nagi aug normālā ātrumā, tiem ir pareizs biezums un stiprums, matu augšanas ātrums arī normalizējas, mazinās galiņu šķelšanās. Pateicoties normālam vielmaiņas ātrumam, organisms pārstrādā uzturvielas, ieskaitot olbaltumvielas, taukus un ogļhidrātus, lai tās viegli pārvērstos enerģijā, nevis uzkrātos.
Selēns veicina normālu imūnsistēmas darbību. Lai panāktu imūnstimulējošās īpašības un pasargātos no dažādām infekcijām, kas izplatās gaisa pilienu ceļā, uztura bagātinātājus, kuros ir gan cinks, gan arī selēns un D vitamīns, ieteicams lietot ilgtermiņā. Selēns darbojas ļoti efektīvi kombinācijā ar cinku - vēl vienu svarīgu mikroelementu, kas vajadzīgs imūnsistēmas darbībai un nodrošina veselīgu ādas stāvokli. Līdztekus vakcinācijai un higiēnas prasību ievērošanai tas ir atbalsts organismam elpceļu vīrusu sezonā.
Iegādājoties kādu selēna produktu, priekšroka vienmēr dodama organiskam produktam uz selēna rauga bāzes, kurš nodrošina labāku biopieejamību nekā citi. Jāpārliecinās arī, ka izvēlētā produkta efektivitāti apstiprina zinātniska dokumentācija.
Piemēram, vienā no KiSel-10 pētījumiem, kas savulaik publicēts Starptautiskajā kardioloģijas žurnālā, tika analizēta selēna rauga loma sirds veselības un dzīves kvalitātes uzturēšanā. Šim organisko selēnu saturošajam raugam piemīt izcila biopieejamība. Pierādīts, ka organismā tiek uzņemti gandrīz 89 procenti no tajā esošā selēna un tas spēj iekļauties organisma selēnatkarīgajās olbaltumvielās - ar to tiek skaidroti ļoti labie rezultāti minētā pētījuma dalībniekiem.
