Uzvarošie paziņojumi par pārslēgšanos no Krievijas maiņstrāvas frekvences uz Polijas maiņstrāvas frekvenci pienāca reizē ar elektrības cenas pārrēķinu no 17,68 eiro mēnesi uz 22,06 eiro mēnesī vienai konkrētai mājsaimniecībai, kas nozīmē kāpumu par 24,8%.
Politiskās cīņas karstumā migrācijas jautājums Vācijā kļuvis par svarīgāko vēlēšanu kampaņas tēmu. Ir partijas, kas vēlas apgrūtināt ārzemnieku iekļūšanu Vācijā. Tomēr, ja viņi tur nokļūst, jau šobrīd tiek domāts, kā no viņiem vieglāk atbrīvoties. Ir pieci iemesli, kāpēc Vācijas migrācijas un patvēruma politika ir svarīga Vācijas kaimiņvalstīm, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Sanktpēterburgas pilsētas tiesa Krievijā paziņojusi spriedumu 29 gadus vecajam Ukrainas pilsonim Ivanam Zabavskim. 2022. gadā viņš no Harkivas devās uz okupētu ciematu, lai izvestu māti no apšaudes. Tur viņu aizturēja Krievijas militāristi, un viņš tika apsūdzēts spiegošanā. 30. janvārī Ivanam tika piespriests 11 gadu cietumsods stingrā režīma cietumā, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv", atsaucoties uz "Sever.Realii".
“Norma ir strādāt, būt darba vietā, un tā ir norma,” pauda premjere Evika Siliņa, un nebija ilgi jāgaida, kad Valsts prezidents un Valsts kancelejas direktors paziņoja, ka darbs attālināti valsts pārvaldē ir beidzies. Piedevām premjere vēl bikli nosvārstījās – taisīt vai netaisīt Latvijas Īlona Maska birokrātijas likvidācijas filiāli.
Krievijas diktatoram Putinam karš ar Ukrainu bija vajadzīgs tāpēc, lai pie viņa ierastos Ķīnas diktators un ASV prezidents kopīgi pārzīmēt pasaules karti apmēram tāpat, kā Putina priekšteča Staļina laikā tas tika darīts pirms 80 gadiem, 1945. gada 4.-11. februārī Jaltā.
Saeimas komisijā deputāti lēmuši paaugstināt jaunieša vecuma slieksni līdz 30 gadiem. Atrisinātos galvenā problēma: ja trīsdesmitgadīgs cilvēks dzīvo vecāku dzīvoklī, nemācās un nestrādā, viņam nav ne sievas, ne bērnu, vienkārši vajag viņu nosaukt par jaunieti, un – nebūs nekādu pārmetumu. Ja nopietni: problēma ir dziļāka, un to aplūko politologs Filips Rajevskis, psihoterapeits Nils Konstantinovs un Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS).
Somijā būs arvien vairāk simtgadnieku. Problēma ir tā, ka Somijas sabiedrība nav paredzēta tik ilgmūžīgiem pilsoņiem. Pēc Tamperes Universitātes gerontoloģijas profesores Anu Sirēnas domām, Somijas sabiedrībai ir jāpielāgojas tam, ka cilvēki dzīvos arvien ilgāk. Dēļ pieaugošās ilgmūzības ir jāpārveido izglītības sistēmu, sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, un pensiju sistēmu, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Jaunais Lietuvas kultūras ministrs Šarūns Birutis mudina neidentificēt krievu tautu ar Putinu un "nelikt Kremļa zīmogu visai krievu kultūrai". Viņš nepiekrīt, ka krievu kultūrai, galvenokārt klasiskajai, ir jāizsludina tā sauktais garīgais boikots vai karantīna uz kara laiku Ukrainā. Lietuvā par šiem jautājumiem vēršas plašumā publiska diskusija, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
Nepieciešamība strauji kāpināt tēriņus militārām vajadzībām nepaliks bez sekām. Tā vai nu sagraus valsts ekonomiku, vai, gluži otrādi, dos iespēju izrauties no ekonomiskās atpalicības. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sarunā ar “nra.lv” atzīst nepieciešamību aktīvāk iesaistīt vietējos ražotājus militārā industrijā. Tomēr bez radikāliem politiskiem lēmumiem, kuri nodrošinātu bruņošanās vajadzībām nodalīto naudu paturēt mūsu ekonomikā, neiztikt.
Ceturtdien politiski aktīvo sabiedrības daļu satracināja ziņa, ka premjerministre Evika Siliņa esot piedāvājusi kādam Armandam Brokam kļūt par Latvijas Īlonu Masku, kurš vadītu mūsu vietējo birokrātijas likvidācijas (valdības efektivitātes uzlabošanas) departamentu. Latvijas analogu Trampa/Maska DOGE (Department of Government Efficiency).
Mūžībā 7. februārī aizgājis Bruno Javoišs, Latvijas pretošanās kustības varonis. Divdesmit divus gadus jaunais Rīgas aviācijas institūta students Bruno 1963. gada 5. decembra naktī uzkāpa 76 metrus augstajā Rīgas radiotornī, kas atradās blakus galvenajai milicijas pārvaldei, un pacēla paša šūto sarkanbaltsarkano karogu. Tas plīvoja visu dienu, jo miliči nespēja uzkāpt tornī, kas bija apledojis. Bet 5. decembris bija PSRS konstitūcijas diena, un plīvojošais “buržuāziskās” Latvijas karogs izskatījās kā negants, latviski izaicinošs pliķis krieviski pārveidotās Rīgas sejā.
Līdz ar mencu iznīkšanu Baltijas jūrā reņģu un brētliņu nozvejas samazinājumu sezonalitātes problēmām zvejniecības uzņēmumos, problēmām ar finansēm darbinieku algām un beidzot ar nejēdzīgi svārstīgām gatavās produkcijas cenām zvejnieka profesija Latvijā pamazām iznīkst. Par to, kādēļ tā notiek, “nra.lv” intervijas turpinājumā ar ilggadējo Ventspils zvejniecības uzņēmuma vadītāju Juri Pētersonu.
Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir sācies jauns bruņošanās sacensības posms. Pat vienmēr tik miermīlīgais Francijas prezidents Emanuels Makrons jau paziņojis, ka Francijai jādubulto izdevumi aizsardzībai. Vēl nesen lielākajai daļai NATO valstu 2% no IKP šķita nesasniedzami griesti, bet tagad jau atsevišķas ES valstis, tajā skaitā Latvija, runā par 5% no IKP.
Eiropas Savienības (ES) vadības līmenī ir izskanējis priekšlikums atvieglot ES budžeta deficīta ierobežojumus aizsardzības ieguldījumiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieļauj izņēmumus valstu tēriņiem aizsardzībai. “Tas var sniegt būtisku labumu Latvijai un visai Eiropai. Šī iniciatīva ļaus straujāk attīstīt aizsardzības spējas, palielinot fiskālo elastību, kas ir īpaši svarīgi izaugsmei,” interneta vietnē “X” raksta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Bet, kas tieši jādara, kādus pasākumus veiks Ekonomikas ministrija, kas jādara valdībai – par to “nra.lv” saruna ar Viktoru Valaini.
Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei”) vairs neslēpjas aiz pareizām Latvijas aizstāvības frāzēm, tagad viņš nodarbojas ar nacionālā naida kurināšanu un sāk draudēt tiem, kuri iestājas par latviešu valodu. Rosļikova darbība ir pelnījusi ne tikai formālu nosodījumu, bet arī Valsts drošības dienesta uzmanību. Mūsu aptaujātie Saeimas atbildīgo komisiju deputāti uzskata, ka nacionālo naidu kurinošie ieraksti Rosļikova sociālo tīklu kontos ir nacionālās drošības jautājums.
Ekonomikas ministrija pašlaik nodarbojas ar birokrātijas mazināšanu būvniecībā, intervijā nra.lv sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). “Panācām, ka privātmājām vairs nevajag veikt uzmērīšanu. Drīz to nevajadzēs veikt arī biznesa sektorā. No šīm lietām atskoties, no Valsts Zemes dienesta vispār var atteikties, to likvidējot. Neredzu jēgu šādai institūcijai.”
Par krievu valodu sabiedriskajos medijos, par Krievijas propagandas kanālu bloķēšanu, par cenzūru un žurnālistu iebiedēšanu “nra.lv” saruna ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.
Polijas pilsētas Gdiņas Jūras tehnoloģiju centra Pētniecības un attīstības centrs ir viens no inovatīvākajiem un attīstošākajiem Polijas bruņojuma grupas uzņēmumiem. Gdiņā bāzētā uzņēmuma "OBR CTM" zinātnieki prezentēja savu koncepciju par risinājumiem Baltijas jūras kritiskās infrastruktūras un Baltijas valstu drošības paaugstināšanai, kas paredz intensīvu informācijas apmaiņu par potenciālajiem draudiem. Projekts "Digital Baltic" tapis kā starptautiskās sadarbības priekšlikums Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Piketa greznotā triju Saeimas apakškomisiju kopsēdē notika strīdi par to, vai Latvijas pienākumu samazināt atkritumu bēršanu Getliņu kalnā izpildīt ar atkritumu sadedzināšanu, jeb darīt kaut ko gudrāku un daudz dārgāku.
Jautājumi par žurnālista Lato Lapsas aizturēšanu, vārda brīvību un demokrātiju nebūt nav izgaisuši. Kādēļ varas apcirkņos tāds mulsums par notikušo – to lūdzām skaidrot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedram Augustam Brigmanim (ZZS), komisijas sekretāram Didzim Šmitam (AS) un deputātam Aleksandram Kiršteinam (pie frakcijām nepiederošs).
2025. gada politiskā kalendāra galvenais plānotais notikums būs pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā. Var jau teikt, ka visas pašvaldības ir svarīgas, bet nevar noliegt, ka galvaspilsēta ir pati svarīgākā. Tāpēc publiskotie SKDS aptaujas rezultāti par partiju reitingiem Rīgā ir ārkārtīgi nozīmīga atskaites platforma, uz kuras varam balstīties, analizējot politisko spēku izredzes šajā sacensībā.
