Silta un bezsniega ziema var izklausīties patīkama cilvēkiem, taču dabā šādi laikapstākļi rada daudz jautājumu par to, kā tas ietekmēs dažādu kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku populācijas. Vai šī ziema ir devusi priekšrocības ērču, odu un citu kaitēkļu izdzīvošanai un vai pavasarī gaidāma to straujāka aktivizēšanās? Konsultējoties ar ekspertiem, skaidrojām, kā šī gada laikapstākļi ietekmējuši dažādu sugu pārziemošanu un ko sagaidīt dabā turpmākajos mēnešos.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis norāda, ka satraukumam nav pamata un sagaidāms tikai neliels ērču skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt Daugavpils universitātes profesors, biologs un entomologs Arvīds Barševskis uzskata, ka šogad ērču būs vairāk. Lai gan dažviet valstī, īpaši austrumu reģionos, īslaicīgi novērots kailsals, kas varēja negatīvi ietekmēt daļu ērču populācijas, kopumā šī ziema ērcēm bijusi labvēlīgāka nekā citos gados. Abi eksperti piekrīt - pavasara temperatūra un mitruma apstākļi spēlēs būtisku lomu un silts, mitrs pavasaris var vēl vairāk stimulēt ērču aktivitāti dabā.
Ērces pārziemo miera stāvoklī, meklējot patvērumu zemē, zem lapām vai zem mizas. Tās neaktivizējas īslaicīgu siltuma periodu dēļ, jo to dzīvotspēja un aktivitāte ir atkarīga no ilgstošāka siltuma un mitruma. Īslaicīgi siltuma periodi var palīdzēt ērču kāpuriem izdzīvot, bet neizraisa to ātru aktivizēšanos. Tāpēc ērces paliks pasīvas, līdz iestāsies stabilāki pavasara apstākļi, kad temperatūra būs pietiekami augsta, lai tās varētu meklēt saimniekus un kļūt aktīvas. Tāpat būtiskākie faktori, kas ietekmēs ērču skaitu un aktivitāti, ir pavasara temperatūra un mitrums. Profesors Arvīds Barševskis skaidro, ka “nelabvēlīga” situācija gan ērcēm, gan principā ikvienai dzīvībai esot ilgstošs sals un jo īpaši kailsals. Dažkārt lielā salā ērces tik un tā veiksmīgi pārdzīvo, ja esot bieza sniega sega, kas pasargā no aukstuma.
SPKC informē, ka Latvijā sastopamas trīs epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas - ganību ērce (Ixodes ricinus) sastopama visā Latvijas teritorijā, mazāk austrumdaļā - aktīva no marta beigām līdz novembrim, ar masveida aktivitātes pacēlumiem aptuveni maijā, jūnijā un septembrī, taigas ērce (Ixodes persulcatus), kas sastopama Latvijas austrumdaļā - aktīva no marta beigām līdz jūlija sākumam, ar masveida aktivitātes pacēlumu aprīlī un maijā, un pēdējos gados arvien biežāk sastopamā ornamentētā pļavu ērce (Dermacentor reticulatus) Latvijas dienvidu un rietumdaļā, arī Rīgas reģionā. Ornamentētajām pļavu ērcēm masveida aktivitāte tiek reģistrēta galvenokārt agri pavasarī un vēlu rudenī, bet retāk tās sastopamas pārējā sezonas laikā.
Entomologs Jānis Dreimanis norāda, ka siltas ziemas ir labvēlīgākas ērču sugām, kas pie mums ienāk no dienvidiem. Viens no tādiem piemēriem ir minētā ornamentētā pļavu ērce, kas Latvijā esot ienākusi un sākusi izplatīties pirms aptuveni desmit gadiem. Visticamāk, savu izplatības areālu ziemeļu virzienā suga paplašina saistībā ar klimata pasiltināšanos. Dreimanis neizslēdz arī jaunu ērču sugu parādīšanos Latvijā tieši siltāku klimatisku apstākļu dēļ, kas ļauj vieglāk piemēroties. Ornamentētā pļavērce ir trešā Latvijā sastopamā ērču suga, kas cilvēkus varot inficēt ar encefalītu, stāsta Dreimanis. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +3 līdz +5 °C.
Odu daudzumam siltā ziema nav noteicoša. Jānis Dreimanis stāsta, ka odu izplatību vistiešāk ietekmē pavasaris. Odu kāpuri attīstās mitros apgabalos, piemēram, purvos, dīķos vai peļķēs. Ziemas laikā īslaicīgi siltuma periodi neko būtiski nemaina, jo odi nenāk aktīvi ārā, līdz sākas pavasaris. Silts un lietains pavasaris var radīt ideālus apstākļus, jo mitrās vietas kļūst par piemērotām kāpuru attīstībai. Ja pavasaris ir silts un lietains, tas veicina lielāku odu skaitu, jo vairāk būs piemērotu ūdenstilpju, kur odi varēs vairoties. Tāpēc pavasara mitrums un temperatūra ir galvenie faktori, kas nosaka, cik daudz odu būs gaidāmajā vasarā.
Lapseņu un sirseņu, kas ir lielākais lapseņu dzimtas pārstāvis Latvijā, pārziemošanas stratēģija atšķiras no daudzām citām sugām. No tiem ziemu pārdzīvo jaunās mātītes, kas pirms sala meklē patvērumu sausos un aizsargātos apgabalos, piemēram, koku dobumos, zem sēnēm vai cilvēku būvētos slēptuvēs. Ja ziemas ir pārāk aukstas, mātītes var nenoturēt dzīvotspēju, un tas var samazināt to skaitu pavasarī. Tomēr normālas ziemas laikā mātītes var pārziemot veiksmīgi un pavasarī pamosties, lai izveidotu jaunas kolonijas. Siltāka ziema var veicināt labvēlīgākus apstākļus viņu izdzīvošanai un aktivitātei pavasarī. Ziemas temperatūras straujas svārstības var ietekmēt viņu spēju izdzīvot, jo aukstākas dienas var nogalināt mātītes, bet siltāki periodi var paātrināt koloniju veidošanās procesu.
Kartupeļu lapgrauži jeb tā dēvētās Kolorādo vaboles šogad varētu būt pārziemojušas sekmīgāk vietās, kur tās ir ievazājušās, uzskata Jānis Dreimanis. Kartupeļu lapgrauzis ir viena no lauksaimniecības kaitēkļu sugām, kas galvenokārt bojā kartupeļus. Šo vaboļu pārziemošana notiek kāpuru stadijā, tie slēpjas zemē vai zem augu atliekām, lai izdzīvotu aukstajos mēnešos. Silta ziema var pozitīvi ietekmēt Kolorādo vaboļu izdzīvošanu, jo zemāka sala intensitāte nozīmē mazāku kaitējumu kāpuriem un vaboļu olām, kas ziemo augsnē. Tā kā Kolorādo vabolēm patīk siltāki apstākļi, siltā ziema var veicināt to agrāku izplatību un bojājumu nodarīšanu kartupeļiem jau agrākā stadijā. Tomēr jāatzīmē, ka galvenie faktori, kas nosaka to izplatību un kaitēkļu aktivitāti, ir pavasara temperatūra un mitrums, jo siltāks un mitrāks pavasaris veicina labvēlīgus apstākļus vaboļu kāpuru attīstībai. Liela iespējamība, ka arī citi lauksaimniecībā zināmi kaitēkļi šogad varētu būt biežāk sastopami. Ir arī tādas ērces, kas var kaitēt augiem, nevis cilvēkiem. Profesors Arvīds Barševskis kā piemēru min tīklērces, kas var nodarīt kaitējumu augiem. Tās ir biežāk sastopamas vasaras vidū un beigās, īpaši karstos un sausos periodos, un var apdraudēt augļu kokus, ogulājus, dārzeņus (piemēram, gurķus, tomātus) un dekoratīvos augus.
Lai gan siltā ziema var būt radījusi labvēlīgākus apstākļus daļai kaitēkļu, eksperti atzīst - izšķirošs faktors joprojām būs pavasara un vasaras laikapstākļi. Mitrums, siltums un stabils klimats ir galvenie nosacījumi, kas noteiks, cik intensīva būs kukaiņu un ērcēm līdzīgo organismu sezona šogad. Tikmēr dabas draugiem un lauksaimniekiem nāksies rūpīgi vērot situāciju, lai savlaicīgi sagatavotos iespējamajiem izaicinājumiem.
