Kamēr pasaules plašsaziņas līdzekļos daudz ziņu par ASV, Krieviju un Ukrainu, Baltkrievija maz tiek ievērota un analizēta. Bet tas nenozīmē, ka kopējā pašreizējā ģeopolitiskajā stāstā tai ir maza loma. Kas notiek Baltkrievijā, vai patiesi tur briest politiskais un ekonomiskais bankrots?
“Baltkrievijas budžeta deficīts Lukašenko valdīšanas laikā pieaug. Pieaug arī deficīts preču tirdzniecībā ar ārvalstīm,” intervijā Polijas biznesa portālam WNP.PL norāda Baltkrievijas emigrācijas struktūru aktīvists un baltkrievu opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas vietnieks Pavels Latuška.
“Ārvalstu kapitāls dod priekšroku neieguldīt naudu ātri bankrotējošajā Lukašenko režīmā,” atzīmē Pavels Latuška.
Saskaņā ar Baltkrievijas Statistikas komitejas datiem, Baltkrievijas vidējā alga 2024. gada novembrī nokritās līdz 3000 poļu zlotu līmenim (715 eiro). Visvairāk algas kritušās galvaspilsētā Minskā. To pavada hronisks valsts budžeta deficīts.
Kopš 2020. gada visi Baltkrievijas budžeti plānoti ar deficītu. Baltkrievijas Finanšu ministrijas nākotnes plāni liecina, ka šāds stāvoklis turpināsies.
“Svarīgs katras valsts budžeta elements ir ieņēmumi no starptautiskās tirdzniecības. Kā tas izskatās no Baltkrievijas perspektīvas? Vai Aleksandra Lukašenko braucieni uz Ķīnu, Mongoliju, Pakistānu, Omānu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Zimbabvi ir devuši praktiskus rezultātus?” vaicā poļu biznesa portāls.
Pavels Latuška atbild: “Lukašenko režīma ārlietu ministrs Maksims Riženkovs sacīja, ka pēc strīda ar Rietumiem "mēs tagad tuvojamies "globālā vairākuma" valstīm”, attīstot sadarbību ar Ķīnu un Irānu. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem paziņojumiem par "abpusēju sadarbību", faktiskais tirdzniecības apjoms ar Ķīnu joprojām nav samērojams ar ambīcijām. Galvenās piegādes no Baltkrievijas uz Ķīnu ir potaša mēslojums, kokmateriāli un agrorūpniecības produkti. Ķīna nav palielinājusi Baltkrievijas preču iepirkumus līdz līmenim, kas spētu kompensēt zaudējumus, kas radušies Krievijas izraisītā kara dēļ. Pasaulē cenas krītas arī Baltkrievijas galvenajām eksportprecēm, piemēram, potašam. Savukārt Ķīna palielina piegādes uz Baltkrieviju, izstumjot vietējos ražotājus no sava tirgus.
Runājot par Mongoliju, Pakistānu, Omānu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Zimbabvi, šīm valstīm, lai arī tās ir nozīmīgas no simboliskās diplomātijas viedokļa, nav pietiekama ekonomiskā potenciāla, lai būtiski palielinātu tirdzniecību ar Baltkrieviju. Piemēram, Āfrikas kontinenta daļa Baltkrievijas ārvalstu piegādēs ir mazāka par diviem procentiem. 2024. gada janvārī-novembrī Baltkrievijas eksports ārpus Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstīm samazinājās par 7,4%, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Tajā pašā periodā negatīvā ārējās tirdzniecības bilance ar valstīm, kas nav NVS valstis, sasniedza gandrīz septiņus miljardus ASV dolāru. 2023. gadā Baltkrievijas eksports uz Eiropas Savienību sasniedza 1,4 miljardus eiro, kas ir četras reizes mazāks nekā 2021. gadā. Kā redzat, sankcijas darbojas.
Kara dēļ pasliktinās arī valsts tranzīta pozīcijas. Valsts muitas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Eduards Daņilovičs paziņojis, ka kravu pārvadājumi caur Baltkrieviju gada laikā ir samazinājušies par 30 procentiem. Taču imports aug strauji, pat trīs reizes ātrāk nekā eksports. Tāpēc Baltkrievijas varas iestādes cenšas pagarināt turpmākus aizliegumus. Cita starpā Lukašenko valdība pagarināja aizliegumu vairāku patēriņa preču, tostarp alus, kosmētikas, apģērbu un apavu, importam no tā dēvētajām nedraudzīgajām valstīm līdz 2025. gada beigām. Baltkrievijas negatīvā ārējās tirdzniecības bilance sasniedza 4,2 miljardus dolāru. 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos Baltkrievijas tekošā konta deficīts bija 1,8 miljardi ASV dolāru, ziņo Baltkrievijas Nacionālā banka. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gada janvārī-septembrī. Tekošā konta deficīts nozīmē, ka kapitāls strauji bēg no Baltkrievijas.
Pat oficiālā statistika fiksē ievērojamu ārvalstu investīciju samazināšanos Baltkrievijā. Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 12,9%, savukārt portfeļieguldījumi saruka gandrīz 30 reizes. Ārvalstu tiešās investīcijas Baltkrievijā sistemātiski samazinās kopš 2021. gada. 2022. gadā to samazinājums sasniedza aptuveni sešus procentus, bet 2023. gadā šis process paātrinājās un kritums sasniedza 13 procentus. Tas nozīmē, ka ārvalstu kapitāls dod priekšroku nevis ieguldīt naudu Baltkrievijā, bet, gluži pretēji, samazināt investīcijas, pamazām izvelkot peļņu uz ārvalstīm. Pat pirms 2020. gada no Baltkrievijas nelikumīgi izplūda aptuveni 8,8 miljardi dolāru gadā. Tie ir dati no globālās finanšu integritātes pētījuma "Nelikumīgs kapitāla eksports no jaunattīstības valstīm". Tāpēc pieprasījums pēc kriptovalūtām Baltkrievijā vairākas reizes pārsniedz piedāvājumu.”
Pavels Latuška stāsta: “Baltkrievijas Republikas Ministru padome 2024. gada 13. martā izdeva 2024. gada 7. marta lēmumu Nr. 164, ar kuru tika paaugstināta nodokļa likme ārvalstu uzņēmumu ienākumiem, kuri Baltkrievijā neveic uzņēmējdarbību caur pastāvīgo pārstāvniecību, un apturēja atsevišķus starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu nosacījumus ar t.s. nedraudzīgām valstīm. Nākamajā mēnesī ar Ministru padomes 19. aprīļa lēmumu Nr. 299 "Par īpašu ierobežojošu pasākumu piemērošanu" tika noteikti ierobežojumi peļņas un dividenžu izmaksai investoriem no tā dēvētajām nedraudzīgajām valstīm. Taču šie drakoniskie pasākumi pret ārvalstu biznesu nav atrisinājuši kapitāla aizplūšanas problēmu no Baltkrievijas. Gluži pretēji, kapitāls ātri aizbēga, tostarp uz Lukašenko draudzīgām valstīm - Krieviju, Ķīnu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Piemēram, 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, investīciju apjoms no Lukašenko draudzīgās Irānas Baltkrievijā samazinājies vairāk nekā uz pusi. Tajā pašā 2023. gadā negatīvā tirdzniecības bilance starp Baltkrieviju un Ķīnu sasniedza 3,2 miljardus dolāru. Lielākā daļa juridisko personu, kas 2023. gadā likvidēja savas pārstāvniecības Minskā, pārstāvēja Lukašenko galveno sabiedroto - Krieviju.
Pat Lukašenko tuvākie vairs netic ekonomiskās izaugsmes izredzēm un masveidā slēdz vai pārdod savus uzņēmumus, viesnīcas, restorānus un citus uzņēmumus Baltkrievijā, izvedot savu kapitālu uz ārvalstīm. Krievu oligarhs Mihails Gucerjevs, kurš cēla jaunu potaša rūpnīcu Polijas vidienē, pabeidzis savus projektus Baltkrievijā. Likvidēts arī uzņēmums "Juwarahrad", kas piederēja Lukašenko draugam Anatolam Tarnavskim. Baltkrieviju pamet arī Rietumu kapitāls, tostarp Beļģijas alus darīšanas gigants “Anheuser - Bush InBev”, Zviedrijas kravas automašīnu un autobusu ražotājs “Volvo”, Dienvidkorejas pusvadītāju ražotājs “SK Hynix”, amerikāņu korporācija “Colgate - Palmolive” un Zviedrijas mazumtirgotājs “H&M”. 2024. gada septembrī Austrijas “Raiffeisen Bank International” pārdeva baltkrievu “Priorbank” kontrolpaketi. Pārstāvniecības Baltkrievijā slēguši tādi starptautiski giganti kā Vācijas “SAP” un amerikāņu korporācijas “Oracle” un “Cisco”. Un tie ir tikai lielākie uzņēmumi.”
Pavels Latuška atklāj, ka, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, Lukašenko boikotējis daudzas vienošanās par savstarpēju neaplikšanu ar nodokļiem un uzreiz saņēmis pretsitienu no Apvienotās Karalistes, Vācijas un citām valstīm, kuras apturēja vai anulēja sadarbības līgumus ar Baltkrieviju.
“Baltkrievija kļūst par pāriju, ar kuru neviens negrib taisīt biznesu, jo tas ir bīstami. Tajā pašā laikā Lukašenko izmisīgi mēģina aplaupīt Baltkrievijā vēl atlikušos ārvalstu uzņēmumus, nogriežot to aktīvus no ārpasaules un pārņemot tos pilnīgā kontrolē,” pastāsta Pavels Latuška.
Viņš norāda arī, ka Krievijas kara ekonomikai pietrūkst enerģijas kā Baltkrievijas industriālajam dzinējam.
“Krievijas agresija pret Ukrainu radīja zināmu ekonomisko izaugsmi, ko veicināja militārie pasūtījumi. Tas attiecās arī uz Baltkrievijas ekonomiku, taču šī ekonomiskā izaugsme ir palēninājusies kopš 2024. gada vidus. Tāpēc sagaidāms, ka 2025. gads Baltkrievijai būs grūtāks. Ja nākamais gads pieliks punktu karam, tas būs kārtējais šoks Baltkrievijas ekonomikai, šoreiz Krievijas demilitarizācijas dēļ. Ja konflikts turpināsies, tas, visticamāk, būs pamats Rietumiem ieviest jaunas sankcijas,” spriež Baltkrievijas opozicionārs.
“Vai Baltkrievijas ārējās tirdzniecības situāciju varētu uzlabot Rietumu sankciju atcelšana?” vaicā poļu medijs.
“Tās tika uzliktas Lukašenko noziedzīgo darbību dēļ. Tāpēc būtu jāpārtrauc represijas, jāatbrīvo politieslodzītie, jābeidz palīdzēt Krievijas agresoram karā ar Ukrainu un jāpārtrauc hibrīduzbrukums kaimiņiem, nosūtot uz robežu nelegālos migrantus. Taču Lukašenko to nedarīs, jo tas nozīmētu viņa diktatūras beigas.
Viņš nevēlas pamanīt problēmas. Viņš populistiski palielina pensijas, kuras pēc tam "noēd" inflācija. Tiek palielinātas arī policistu algas. Vienlaikus kopš 1. janvāra pieauga cigarešu cena, soda naudas un nodokļi privātpersonām, pensiju apdrošināšana. Dodot jebko, Lukašenko kaut ko citu atņem,” situāciju vērtē Pavels Latuška.
Nav pamata domāt, ka Baltkrievijas opozicionārs operētu ar nepareiziem skaitļiem un faktiem, intervija ir saturīga un interesanta, tomēr te jāņem vērā, ka viņš ir opozicionārs, kurš karsti vēlas pēc iespējas drīzāku Lukašenko varas sabrukumu. Taču vēlmes ne vienmēr nozīmē to drīzu īstenošanos.
Janvārī notika Baltkrievijas prezidenta pseidovēlēšanas, kurās 86,82% iedzīvotāju it kā nobalsoja par Aleksandru Lukašenko. Jebkāda reālā opozīcija valstī ir nospiesta, izmantojot visskarbākās represijas. Un diezin vai Baltkrievijas ekonomika tūdaļ rīt ap brokastlaiku pārstās funkcionēt.
Baltkrievijai palielinās negatīva importa un eksporta bilance, ko var tulkot kā kapitāla aizplūšanu no valsts, taču, piemēram, Latvijai tā ir hroniski negatīva visu laiku nepārtraukti. Viena pati importa - eksporta bilance nav izšķirošs rādītājs, pēc kā noteikt diagnozi valsts ekonomikai.
Arī budžeta deficīts viens pats nav mirstamais rādītājs. Latvijā tas nepārsniedz Eiropas Savienības atļautos 3% no budžeta, bet nav teikts, ka nākamgad tas būs lielāks Eiropas kopējās nepieciešamības dēļ vairāk naudas atvēlēt aizsardzībai.
Pasaules plašsaziņas līdzekļi kāri tver katru ASV prezidenta Donalda Trampa vārdu, klausās, kā reaģēs Vladimirs Putins, ko ir teicis Volodimirs Zelenskis, ko Eiropas valstu līderi. Pasaules biržas reaģē ar mežonīgiem indeksu lēcieniem, saklausot, pirmkārt, Donalda Trampa paustajā kaut ko optimistisku vai otrādi - draudīgu. Tikmēr Aleksandrs Lukašenko šajās trakajās peripetijās cenšas iesaistīties pēc iespējas minimāli, līdz ar to arī Baltkrievijas ekonomika neraustās tam visam līdzi tik lielā mērā.
Pirmajās plaša mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā dienās 2022. gada februārī Baltkrievija atļāva Krievijas armijai izmantot savu teritoriju, taču vēlāk Krievija uzbrūk tikai pāri savai robežai ar Ukrainu. Tāpēc Rietumu sankciju tvēriens pret Lukašenko ir salīdzinoši slābanāks nekā pret Putinu.
Protams, Baltkrievijas ekonomika ir stipri saistīta ar Krieviju, bet visi procesi Baltkrievijā notiek ar novēlošanos, ar lielu inerci vai dažkārt arī pavisam atšķirīgi.
Baltkrievijas ekonomika ir daudz vairāk valstiski regulēta - joprojām pastāv lauksaimnieku kolektīvās saimniecības, visu nozaru komersantiem jāpakļaujas valdības diktētiem tarifu un cenu regulējumiem. Tikmēr Krievijā ekonomika ir daudz vairāk integrējusies globālajos tirgus procesos un arī pašlaik izmisīgi cenšas jāt uz diviem zirgiem - saglabāt tirgus ekonomikas atribūtus un attīstīt kara ekonomiku, kurā militāri rūpnieciskais komplekss tiek pakļauts plānošanai.
Krievijai ir liela problēma ar to, ka jādrukā daudz, daudz rubļu, lai būtu ko maksāt kareivjiem, kuri dodas uz Ukrainu “denacificēt” un “demilitarizēt” kaimiņvalsti. Tas rada inflāciju, kuru ar izmisīgām finanšu manipulācijām cenšas mazināt Krievijas Centrālā banka (KCB). Tikmēr Baltkrievijas armija Ukrainā tieši nekaro un tai šādas vajadzības nav.
Donalda Trampa un Vladimira Putina tuvināšanās (tikai runāšana par iespējamu pamieru) pēdējo triju mēnešu laikā ir radījusi mežonīgas Krievijas rubļa kursa lēkāšanas - no 116 pret dolāru janvāra pirmajās dienās līdz 85 pašlaik, kas ir vissaldenākā medusmaize un atelpa Krievijas ekonomikai.
Taču, ja Tramps ar Putinu sastrīdēsies, rubļa vērtība atkal sāks samazināties.
Tikmēr uz Batlkrievijas rubeli šādas kaislības nav attiekušās - kā viens dolārs maksāja 3,27 rubeļus, tā šis kurss turas jau gadu, ja neskaita dažus īslaicīgus palēcienus par dažām kapeikām.
Tas, ka ārvalstu tirgi rēķina krievu rubļa kursu, ir, ja tā var teikt, sporta pēc, jo pēc 2024. gada jūnija, kad ASV ieviesa sankcijas, kas skar agresorvalsts finanses, Krievija vairs nav pasaules finanšu tirgus dalībniece un rublis nav brīvi konvertējama valūta. Tomēr rublis turpina būt nauda Krievijas iekšzemē un finanšu satiksmē ar valstīm, kuras ar krieviem tirgojas. Tas pats attiecas arī uz Baltkrieviju un tās rubeli.
Baltkrievijas rubeļa nelēkāšana ir paradoksāla, jo ekonomikas “dolarizācija” šajā valstī ir daudz lielāka nekā Krievijā.
Ja palasa Baltkrievijas oficiālo ziņu aģentūru vai paša prezidenta administrācijas sniegto informāciju par valsts ekonomiku, rodas iespaids, ka Baltkrievijā valda pārlaimīga augsme un plauksme visos virzienos. Jo īpaši lauksaimniecībā. Bet arī visi citi makroekonomiskie rādītāji ir brīnišķā stāvoklī. Tajā skaitā arī ārējā tirdzniecība, par kuru runāja Pavels Latuška, iet tikai uz augšu.
Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktors Deniss Muha 26. janvārī nekautrējās vēstīt: “Kopumā mūsu ekonomikas izaugsmes tempi ir augstāki nekā vidēji pasaulē. Tas liecina, ka mums klājas diezgan labi, neskatoties uz visiem izaicinājumiem un ierobežojumiem.”
Tik skaisti laikam vis nav. Tad jau Ziemeļkoreja tāpat ir pasaules čempione futbolā.
Taču arī līdz pilnīgam ekonomikas bankrotam Baltkrievijas opozīcijai vēl nāksies pagaidīt. Baltkrievija ir īpatnēja valsts ar diktatorisku politisko un stipri sociālistisku ekonomisko režīmu. Tā ir ļoti atkarīga no norisēm Krievijā, bet nav teikts, ka viss uzreiz notiks tieši tāpat kā Krievijā. Šāds režīms teorētiski var dvašot ilgi, kamēr nenāks kādi vareni satricinājumi.
Krievijas un Austrumeiropas zināšanu alianses (REKA) ietvaros, ko finansē Nīderlandes Ārlietu ministrija, janvārī notika augsta līmeņa ekspertu diskusijas un tika sagatavots ziņojums “Baltkrievija uz plāna ledus”. Tajā tika apkopotas atziņas par Aleksandra Lukašenko varas pastāvēšanas vai iespējamās krišanas politiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem faktoriem. Jautājumā par ekonomiku, balstoties uz ekspertes Tatjanas Ašurkevičas ziņoto, sacīts: “Patiešām, Lukašenko popularitāte viņa valdīšanas agrākajos posmos lielā mērā bija balstīta uz viņa spēju nodrošināt Baltkrievijas dzīves līmeņa stabilitāti. Standartiem vēlākajos gados bija liela nozīme neapmierinātības veicināšanā, kas izraisīja 2020. gada protestus. Pēc 2010. gada Baltkrievijas ekonomika stagnēja līdzās tās daudz lielākajai kaimiņvalstij Krievijai, kuras dāsnums subsidēt mazāko kaimiņu kopš 2000. gadiem bija ievērojami samazinājies. Vienkārši jautājums ir par to, cik lielā mērā viņi bagātina sevi un savus draugus un cik lielā mērā tie ļauj iedzīvotājiem kopumā gūt labumu no izaugsmes vai ciest no lejupslīdes.”
Tātad jādomā, kamēr Krievija turpinās stutēt Baltkrieviju, Lukašenko vara var neiespringt.
