Kūstošais Arktikas ledus pārvērš reģionu par jaunu ģeopolitiskās sāncensības arēnu, tostarp starp ASV un Krieviju. Par to, kāda ir konfrontācijas loģika un ko vēlas valstis, vēsta Vācijā bāzētās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) interneta portāls "dw.com".
ASV un Krievija apspriež kopīgus projektus Arktikā. To apgalvojuši mediju avoti, kas iepazinušies ar sarunām, un to apstiprinājis viens no dalībniekiem, Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs, kuru Vladimirs Putins iecēla par savu "īpašo pārstāvi investīciju un ekonomiskajā sadarbībā ar ārvalstīm".
Džo Baidena laikā publicētajā Amerikas Arktikas stratēģijā teikts, ka konflikts ar Rietumiem ir piespiedis Krieviju padziļināt sadarbību ar Ķīnu, tostarp Arktikā. Tajā pašā laikā Ķīna, kurai nav tiešas piekļuves Arktikai, šajā stratēģijā nosaukta par galveno ASV sāncensi šajā reģionā.
Ledus kušana Arktikā radikāli maina reģiona ekonomisko ainavu. Saskaņā ar dažām prognozēm, navigācija Ziemeļu Ledus okeānā visu gadu var kļūt iespējama līdz desmitgades beigām, kas paver jaunas iespējas tirdzniecības ceļu attīstībai un dabas resursu ieguvei.
Saskaņā ar ASV Ģeoloģijas dienesta datiem, vairāk nekā 30% no pasaules neatklātajām gāzes rezervēm (47 triljoni kubikmetru) un vairāk nekā 10% no neizpētītajām naftas rezervēm (90 miljardi barelu) var būt koncentrētas Arktikā. Tomēr jāpatur prātā, ka izpētes procesā šīs aplēses tiks precizētas.
"Klimata pārmaiņas maina situāciju, radot jaunus uzvarētājus un zaudētājus," intervijā DW sacīja bezpeļņas domnīcas "Arctic Institute" dibinātājs Malte Humperts. "Būs ekonomiskās iespējas. Bet problēmas būs arī pamatiedzīvotājiem, vietējiem iedzīvotājiem, kas dzīvo šajā reģionā," viņš piebilda.
Tā sauktais Arktikas piecnieks ietver Dāniju, Kanādu, Norvēģiju, Krieviju un ASV. Papildus tiem Islandei, Somijai un Zviedrijai ir teritorijas virs polārā loka, bet tām nav ievērojamu piekrastes līniju.
"Arktikas piecnieka" valstīm ir tiesības attīstīt dabas resursus savās ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās. Viņi ir arī Arktikas padomes locekļi, organizācijas, kas izveidota 1996. gadā, lai koordinētu sadarbību. Tomēr padomei nav reālu pilnvaru.
Turklāt Arktikas lielvaras pieprasa šelfa zonas ārpus savām ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām. Viņu piedāvājumi pārklājas, jo īpaši Ziemeļpola reģionā. ANO Kontinentālā šelfa robežu komisijai ir jāpieņem oficiāls lēmums.
Krievija un Kanāda sākotnēji katra pieprasīja 1,2 miljonus kvadrātkilometru no šelfa, bet pēc tam savas prasības paplašināja līdz diviem miljoniem kvadrātkilometru. Dānija Grenlandes vārdā pieprasa gandrīz 900 tūkstošus kvadrātkilometru. ASV pašas nav ratificējušas ANO Jūras tiesību konvenciju, kas regulē šo procesu, tāpēc tās nevar iesniegt oficiālu pieteikumu.
ASV Arktikas stratēģijā teikts, ka Krievija viena pati nespēs finansēt Arktikas projektus. Bez sadarbības ar Rietumiem, jo īpaši ar ASV, tai būs jāmeklē atbalsts no Ķīnas.
Vašingtona ir nobažījusies arī par Krievijas un Ķīnas militāro sadarbību Arktikā. Stratēģijā norādīts, ka 2022. un 2023. gadā Ķīnas Jūras spēku un Krievijas Jūras spēku kuģi veica kopīgas operācijas starptautiskajos ūdeņos pie Aļaskas krastiem. Turklāt Ķīnas krasta apsardze un Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) parakstīja saprašanās memorandu.
Tā rezultātā jaunajā stratēģijā Ķīnai tiek pievērsta vēl lielāka uzmanība nekā Krievijai. 2019. gada dokumentā tas tika pieminēts, bet ne uzmanības centrā, un iepriekšējās versijās tas vispār netika pieminēts.
Ķīna par savām interesēm Arktikā oficiāli paziņoja 2018. gadā, publicējot dokumentu ar nosaukumu "Baltā grāmata par Arktikas politiku". Tajā Pekina paziņoja, ka Arktikas resursi ir visas cilvēces īpašums. Attiecīgi, Ķīnai ir tiesības tos izmantot. Šajā kontekstā Ķīna sevi sauca par "pieArktikas valsti".
"Kopš tā laika Ķīna ir veikusi daudzus mēģinājumus izveidot sadarbību ar "Arktikas piecnieka" valstīm. Tomēr tie nedeva ievērojamus rezultātus," sacīja Zviedrijas Nacionālā ķīniešu centra analītiķis Patriks Andersons.
"Krievijas un Ķīnas sadarbību Arktikā sarežģī atšķirīgās pieejas," atzīmē Ķīnas ārpolitikas pētnieks Andrejs Dagajevs. Ķīna uzskata Arktiku par cilvēces kopīgo mantojumu, savukārt Krievija savos "Valsts politikas pamatos Arktikā laika posmam līdz 2035. gadam" koncentrējas uz "suverenitātes un teritoriālās integritātes nodrošināšanu".
"Teorētiski galvenā konkurence Arktikā nākotnē patiešām var izvērsties starp ASV un Ķīnu," norāda Amerikas pētniecības centra RAND eksperti. Ja Krievija pēc kara beigām pret Ukrainu paliks izolēta no Rietumiem, tā var būt spiesta piekāpties Ķīnai un galu galā "dot tai atslēgas" reģionam.
Tādējādi ASV tagad var rīkoties proaktīvi. Ko viņi var piedāvāt Krievijai? Vismaz veco kopīgo projektu atsākšanu. "ExxonMobil" un "Rosneft" iepriekš kopā ir izpētījuši vairākus Karas jūras apgabalus. Tā rezultātā 2014. gadā tika atklāts lauks "Pobeda" ar 130 miljonu tonnu naftas un 500 miljardu kubikmetru gāzes rezervēm. Lauka attīstību kavēja sankcijas, kas noteiktas Krievijai, reaģējot uz Krimas aneksiju.
Jebkurā gadījumā tas, ka ģeopolitiskā spriedze palielinās un sadarbību Arktikas padomē aizstāj atklāta sāncensība, ir skumjas ziņas šim reģionam. "Ģeopolitika ir svarīga, taču tā novērš uzmanību no ilgtermiņa un dažos gadījumos daudz nopietnākām klimata pārmaiņu sekām," sarunā ar DW rezumē Kanādas Viktorijas universitātes politologs Vils Grīvss.
