ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrakstu likvidēt septiņas federālās aģentūras, tostarp ASV Globālo mediju aģentūru (USAGM), kas pārrauga “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”, “Amerikas balsi” un vairākus citus medijus, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL).
Dokumentā teikts, ka septiņu dienu laikā katram aģentūras vadītājam jāiesniedz Prezidenta budžeta birojā ziņojums, kas apliecina Trampa rīkojuma izpildi, un jāpaskaidro, kuras aģentūras sastāvdaļas vai funkcijas ir "obligātas saskaņā ar likumu".
Dažas stundas pēc rīkojuma izdošanas žurnāliste Tara Palmeri, bijusī “ABC News” korespondente, publicēja USAGM vēstuli, kurā teikts, ka Kongresā apstiprinātais RFE/RL dotāciju finansējums ir pārtraukts. Vēstuli parakstīja Kari Leika, USAGM izpilddirektora pienākumu pildītāja ar vecākā padomnieka pilnvarām. Tramps iecēla Leiku par “Amerikas balss” vadītāju, lai gan viņas iecelšana vēl ir jāapstiprina Starptautiskajai apraides konsultatīvajai padomei.
Līdz šim RFE/RL savas pastāvēšanas vēsturē ir guvusi plašu atbalstu no abām lielākajām ASV politiskajām partijām. Žurnālistu aizsardzības komiteja ir aicinājusi ASV Kongresa līderus aizsargāt USAGM no Trampa pavēles.
"Ir nežēlīgi, kā Baltais nams mēģina iznīcināt Kongresa finansētu aģentūru, kas atbalsta neatkarīgu žurnālistiku, kas atspēko autoritāro režīmu propagandu visā pasaulē," sacīja komitejas programmu direktors Karloss Martiness de la Serna 15. marta paziņojumā.
USAGM ir neatkarīga ASV valdības aģentūra, kas katru nedēļu koordinē ziņu un informācijas pārraidi gandrīz 50 valodās aptuveni 361 miljonam cilvēku.
USAGM līdz 2025. gadam pieprasīja 950 miljonus ASV dolāru, lai finansētu tādus plašsaziņas līdzekļus kā “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”, “Amerikas balss”, “Radio Brīvā Āzija”, “Radio Marti” (Kuba), Tuvo Austrumu apraides tīkls (MBN) un Atvērto tehnoloģiju fonds, kas izstrādā interneta projektus.
Žurnālisti no “New York Times”, CNN un NPR ziņoja, ka “Amerikas balss” darbinieki dosies administratīvā atvaļinājumā.
Bez USAGM Trampa rīkojums skar arī Starpaģentūru padomi bezpajumtniecības jautājumos, Mazākumtautību biznesa attīstības aģentūru, Muzeju un bibliotēku pakalpojumu institūtu, Federālo starpniecības un samierināšanas dienestu, Smitsona institūta Vudro Vilsona Starptautisko zinātnieku centru un Kopienas attīstības finanšu iestāžu fondu.
Arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio savā X kontā paziņojis par 83% ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) programmu slēgšanu. Šāds lēmums pieņemts pēc sešas nedēļas ilgās līgumu pārbaudes. Viņš uzskata, ka 5200 programmas līgumu ietvaros, kuri tagad tiek atcelti, desmitiem miljardu dolāru tika iztērēti ASV nacionālajām interesēm neatbilstošiem mērķiem, ziņo radio “Brīvā Eiropa” un “Radio Brīvība”.
Pēc konsultācijām ar Kongresu Valsts departaments plāno efektīvāk pārvaldīt atlikušās aptuveni 1000 programmas, norādīja M. Rubio.
Jau februāra beigās Donalda Trampa administrācija paziņoja, ka par vairāk nekā 90% pārtrauks ārvalstīm sniedzamo palīdzību caur USAID. Kopumā ASV iestādes pārtrauca aptuveni 5800 dotāciju, savukārt vairāk nekā 500 USAID dotāciju tika apturētas.
Marta sākumā ASV Augstākā tiesa noraidīja valdības lūgumu iesaldēt aptuveni divus miljardus dolāru, kas ar USAID starpniecību tiktu izmaksāti ārvalstu organizācijām par jau pabeigtiem projektiem.
USAID ir neatkarīga ASV valdības aģentūra, ko ASV Kongress izveidoja 1961. gadā. Aģentūrā kopumā visā pasaulē strādā aptuveni 10 000 cilvēku. Tā ir ASV valdības galvenā starptautiskās palīdzības grupa, kas katru gadu no Kongresa saņem desmitiem miljardu dolāru, lai finansētu programmas pasaules nabadzīgākajās valstīs. Nesenajā Kongresa izpētes dienesta (CRS) ziņojumā konstatēts, ka USAID 2023. finanšu gadā pārvaldīti vairāk nekā 40 miljardi ASV dolāru atbalstīta projektiem 130 valstīs. Trīs lielākās palīdzības saņēmējas bija Ukraina, Etiopija un Jordānija.
Demokrāti ASV Kongresā ir iestājušies pret Donalda Trampa administrācijas mēģinājumu apvienot USAID ar ASV Valsts departamentu.
Attiecībā uz USAID attīstības sadarbības projektiem saistībā ar Latviju, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, ASV lēmums par programmu pagaidu apturēšanu ietekmē Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari”, Rīgas Juridiskās augstskolas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra īstenotos projektus. Kamēr Rīgas Juridiskās augstskolas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra īstenotajiem projektiem Ārlietu ministrijas piešķirtais attīstības sadarbības finansējums atbilstoši Attīstības sadarbības politikas plānam 2024.-2027. gadam ir pieejams arī 2025. gadā, Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Ārlietu ministrijas finansētais attīstības sadarbības granta projekts noslēdzās 2024. gada beigās. Tuvākajā laikā Ārlietu ministrija plāno izsludināt grantu projektu konkursu, kur būs pieejams finansējums arī konkrēti Ukrainas atbalsta projektiem un kurā uz atbalstu var pieteikties arī Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”.
