Politika

Kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs ļoti interesantā intervijā (“LV portāls”, 16.10.2020., “Sapnis, kas pārvērties murgā”) skaidro, kāpēc pasaulē valda informatīvais jūklis, kurā nevar saprast, kas patiesība, kas dezinformācija. Viņa skaidrojums ir samērā tradicionāls: “Dezinformācijai, bailēm un sazvērestības teorijām ir ļoti liela spēja piesaistīt cilvēku prātus. Domāju, būs daudz saistošu piedāvājumu ātri izskaidrot pasauli un norādīt, “kurš ir vainīgs”. Kā parasti, izrādīsies, ka vainīgi esam nevis mēs, bet gan kādi citi.”

Ministrijas kabinetos radusies ideja uzspiest pašvaldībām rīkot konkursus uz izpilddirektora amatu un ierobežot izpilddirektoru amata ieņemšanas laiku līdz 10 gadiem.

Strādājot pie likumprojekta, kas iedzīvotājiem ļaus atbrīvoties no noteikta lieluma parādiem, Saeima iecerējusi paplašināt to cilvēku loku, kas varēs pretendēt uz šo procedūru. Pašlaik likumprojektā paredzēts, ka uz parādu atlaišanu varēs pretendēt, ja parāds ir divas minimālās algas jeb no nākamā gada 1000 eiro – šo slieksni paredzēts samazināt uz pusi.

Sestdien notikušajā partijas “Latvijas attīstībai” (manuprāt, precīzāks nosaukums būtu – “Latvijas miljonāriem”) kongresā viens no šī politiskā spēka redzamākajiem biedriem – Edgars Jaunups – aicināja “sākt domāt par premjera amata latiņas sasniegšanu”. Tiesa, viņš par šo mērķi runāja it kā 2022. gada Saeimas vēlēšanu sakarā, taču šai piebildei nevajadzētu nevienu maldināt.

Aizvadītājā sestdienā atkārtoti partijas priekšsēdētāja amatā pārvēlot Juri Pūci, politiskā organizācija “Latvijas attīstībai” nosprauda arī jaunu, ambiciozu mērķi – 2022. gada Saeimas vēlēšanās startēt tik veiksmīgi, lai iegūtu Ministra prezidenta amatu.

Īstenojot Finanšu ministrijas iecerēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma reorganizāciju, tajā turpinātu darboties vien aptuveni 16 tūkstoši jeb 21 procents no MUN režīmā reģistrētajiem 80 tūkstošiem strādājošo. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no tiem jeb 32 tūkstoši pāries algotā darbā. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kas drīkstēs turpināt darbu MUN režīmā, dzīve nebūs nekāda saldā. Nodokļu nasta viņiem palielināsies par 67 līdz 100 procentiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma.

Saskaņā ar šībrīža valdošajām prasībām paskaidroju: Atzīstu koronavīrusa “SARS-CoV-2” eksistenci, tā lipīgumu un šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19 bīstamību.

„Daudziem radošiem cilvēkiem draud morāls, emocionāls un fizisks bankrots,” raksta mūziķis Edgars Rakovskis, reaģējot uz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās valsts pētījumu programmas „Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai 2020. – 2022. gadam” palaišanu vairāk nekā vienu miljonu eiro vērtajā lidojumā. Izskatās, ka naudas šķērdēšana šobrīd nevajadzīgiem projektiem turpinās ar jaunu sparu.

Latvijas Zaļā partija ir gatava pārskatīt savas attiecības ar pašlaik otru populārāko politisko spēku ‒ Latvijas Zemnieku savienību un pat pārtraukt partiju apvienību veidojošo sadarbību. Politiskās organizācijas radīšanas idejas autori un realizētāji gan uzskata, ka tā ir nepārdomāta ideja, kas nenesīs labu ne zaļajiem, ne zemniekiem.

Rīgas domes jaunā valdošā koalīcija savas darbības pirmajā laikā ir izcēlusies ar spožiem darbiem rīdzinieku labā. Ir izveidoti divi vicemēru posteņi, Rīgas mēram un vicemēriem kopā būs 11 padomnieki. Tātad tiek radītas darbavietas!

Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vakar prezentēja jaunākos dokumentu izstrādājumus, kas attiecas uz nākotnes transporta politiku. Covid apstākļos ierēdniecību apsēdis neizskaidrojams ekooptimisms – līdz 2027. gadam iedzīvotāji masveidā atteiksies no iekšdedzes dzinējiem un pārsēdīsies uz veselīgiem velosipēdiem vai brīnišķīgu sabiedrisko transportu, kas kursēs pa jauniem un klusiem ceļiem. Ja nu kāds tomēr vēlēsies palikt uz četriem riteņiem, viņš drīkstēs vērsties bankā pēc aizņēmuma elektroauto iegādei.

Ceturtdien ES publicēja to personu sarakstu, kuras pakļautas sankcijām par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija indēšanu ar ķīmisko kaujas ieroci “Novičok” šā gada 20. augustā. Šajā sarakstā iekļauti trīs augsta ranga Krievijas prezidenta administrācijas darbinieki – Kirijenko, Jarins un Meņailo, Federālā drošības dienesta direktors Bortņikovs un divi aizsardzības ministra vietnieki – Popovs un Krivoručko.

Šonedēļ Saeimas komisijas sāks strādāt pie nākamā gada budžeta pieņemšanas, kuru parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nodēvējusi par “solījumu pildīšanas budžetu”.

Linda Liepiņa Saeimā tika ievēlēta no KPV LV saraksta, taču pēc nepilniem septiņiem mēnešiem viņa izstājās no partijas un tās Saeimas frakcijas. Viens no galvenajiem iemesliem šādam solim – nespēja samierināties ar to, ka KPV LV atbalstīja Krišjāņa Kariņa valdību. Piektdien, 16. oktobrī, viņa nolēma nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

„Kāds, iespējams, cerēja, ka mākslas zibakcijas ķieģeļi ielidos Saeimas logos, un tagad ir vīlies, ka tā nenotika. Mūsu mērķis tomēr ir sakārtot radošo vidi, nevis bruģēt ceļu uz politiku kārtējiem ambiciozajiem nemākuļiem,” teic rakstnieks un žurnālists, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, ar kuru šodienas saruna.

Ir virkne institūciju, kas ir radījušas problēmas pašreizējai valdību veidojošajai koalīcijai – piemēram, Satversmes tiesa, Tiesībsarga birojs. Tiesībsargs Juris Jansons varētu arī mierīgi sēdēt savā birojā, saņemt algu un neko nedarīt. Taču tiesībsargs Juris Jansons nesēž mierīgi birojā, bet ir aktīvs.

Latvijas ietekmīgāko un bagātāko nevaldības organizāciju apzeltīšana ar 8,5 miljoniem eiro notiek bez jebkādas uzraudzības no valsts puses. Tādējādi sabiedriskās domas un procesu ietekme pašlaik tiek formēta atbilstoši ārvalstu priekšstatiem par Latvijas nevaldības sektora vajadzībām.

Pretēji pēdējo četru gadu ierastajai praksei, Valsts prezidentam nākamgad nav paredzēts algas pielikums, liecina valdības apstiprinātais nākamā gada valsts budžeta projekts, ko Saeimā iesniedza finanšu ministrs Jānis Reirs. Ministri, kuri balsoja par šo likumprojektu, gan paši nākamgad saņems lielāku algu nekā šogad. Arī citām valsts amatpersonām nākamgad ir paredzēts algas pielikums, pat neskatoties uz krīzi. Tiesa, galavārdu par nākamā gada valsts budžeta izdevumiem, arī par prezidenta algas un reprezentācijas izdevumu lielumu, teiks Saeima.

Karaļi, cari, imperatori un hani, kad valsts kasē sāk aptrūkties nauda, visos laikos ir ķērušies pie nodokļu pacelšanas un jaunu nodokļu izdomāšanas. Tā arī mūsu iznesīgā premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir cītīgi un mērķtiecīgi nīcinājusi ārā tranzīta un komercbanku nozares, tamdēļ valstī naudas kļūst aizvien mazāk.

Jāatzīst, ka vēl jau Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere neko nav zaudējusi. Viņa vēl var, kā bija cerējusi, kļūt par Satversmes tiesas (ST) tiesnesi, bet jebkurā gadījumā rūgtumiņš paliks. Ceļš uz šo amatu, kurš vēl nesen šķita viegls un bez būtiskiem šķēršļiem, izrādījās visai grumbuļains. Turklāt šos šķēršļus ceļā saliek nevis kādi ļauni nelieši no pretinieku nometnes, bet gan nosacīti savējie. Kā risinājās notikumi?

Viesnīcu īpašnieki var cerēt vismaz uz dialogu ar Rīgas domes jauno vadību, kas apsver iespēju krīzes māktajai nozarei palīdzēt ar atlaidēm nekustamā īpašuma nodoklim. Ir piedāvājums arī turpināt pelnīt. Nedaudz, bet tomēr.