Tuvojoties svētkiem, kuros atceramies 1990. gada 4. maija Latvijas PSR Augstākās padomes balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Saeimas deputāti reizēm nāk klajā ar iniciatīvām, kas tā vai citādi godina tos Augstākās padomes deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu. Šādos apstākļos pieņemts likums par šiem deputātiem pienākošos speciālo valsts pensiju un piedāvāts mūžībā aizgājušos deputātus izvadīt ar militāru godu. Tagad Saeima steidz izlabot likumdevēja kļūdu, kas neatkarību atjaunojušo deputātu tuviniekiem pensiju jautājumā liedz tiesības, kuras bauda pārējie valsts iedzīvotāji.
Likumu par speciālo valsts pensiju Augstākās padomes deputātiem, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu 1990. gadā un konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas konstitucionālo statusu 1991. gada augustā, Saeima uzdāvināja 1999. gada 4. maijā.
Likums noteica, ka pateicībā par deputātu ieguldījumu, tiem pienākas pensija 80% apmērā no Saeimas deputāta algas. Ja Augstākās padomes deputāts nomirs, likums personai, kas uzņemas apbedīšanu, paredz izmaksāt pabalstu divu mēnešu pensiju apmērā.
Pensijas izmaksa gan tiek apturēta, ja attiecīgais Augstākās padomes deputāts kļūst par Saeimas deputātu, Ministru prezidentu, Ministru prezidenta biedru, ministru vai parlamentāro sekretāru. Kopš Saeimas darbības atjaunošanas tajā strādājis ne viens vien Augstākās padomes deputāts.
Līdz 2018. gada nogalei šāda kārtība tika attiecināta uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Taču tad stājās spējā grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas noteica, ka pensijas saņēmēju pārdzīvojušais laulātais 12 mēnešus saņem arī 50% no aizgājēja pensijas.
Parūpējoties par lielo vairumu pensionāru dzīvesbiedru, likumdevējs 2018. gadā aizmirsa par speciālo likumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām. Rezultātā Latvijas neatkarību atjaunojušo un nostiprinājušo deputātu tuvinieki saņēma tikai apbedīšanas pabalstu divi pensiju apmērā, bet atšķirībā no visiem pārējiem iedzīvotājiem 12 mēnešus aizgājēja pensijas pusi nesaņēma.
Šo netaisnību pamanīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kas otrdien iesnieguši attiecīgus grozījumus likumā un jau sākuši likumprojektu gatavot otrajam lasījumam. Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) sola, ka Saeima galīgajā lasījumā likumprojektu atbalstīs un atjaunos godīgumu līdz šī gada 4. maijam.
Pašlaik Saeimā, pārstāvot Nacionālo apvienību, strādā neatkarības atjaunošanu Augstākajā padomē atbalstījušais Aleksandrs Kiršteins. Viņš saskaņā ar likumu speciālo valsts pensiju nesaņem, taču A. Kiršteins uzskata, ka ļoti daudziem Augstākās padomes deputātiem un viņu tuviniekiem šī pensija ir ievērojams atbalsts.
“Mani tas varbūt neskar, bet ir cilvēki, kas dzīvojuši grūtos apstākļos, veltījuši sevi politikai, kamēr dzīvesbiedri dzīvojuši mājās un audzinājuši bērnus. Tur bija arī cilvēki, kas bijuši represēti,” vērtējot šādas speciālās pensijas nepieciešamību saka A. Kiršteins.
4.maija svētku kontekstā neiztikt arī bez kurioziem. 2010. gada svētku noskaņā daži Augstākās padomes deputāti rosināja un arī par neatkarības atjaunošanu balsojušais Linards Muciņš izstrādāja likumprojektu, kas paredzēja, ka deputātiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, bēres notiktu ar militāru godu un uz valsts rēķina.
Likumprojektu Saeimā iesniedza tā laika Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, viņa biedre Solvita Āboltiņa, Kārina Pētersone, Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs un sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs.
Ierosinājuma mūžs gan bija īss. S. Āboltiņai atsaucot savu parakstu no likumprojekta, tas tālāk netika virzīts. Par bijušo kolēģu ieceri nebija sajūsmā citi viņu kolēģi.
Tā tolaik Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Augstākās padomes laikā Ilma Briņķe) pauda, ka norma esot nepieņemama, viņa negribot, lai viņu “uzšauj gaisā”. “Es labāk gribētu, lai bērēs skan stīgu orķestris,” neslēpa deputāte.
Pašlaik no 138 Augstākās padomes deputātiem, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, mūžībā aizgājuši 16.
Šo sauli pametušie deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, ir Imants Daudišs, Kārlis Liepiņš, Mavriks Vulfsons, Vilnis Eglājs, Ita Kozakēviča, Atis Kramiņš, Andris Līgotnis, Andrejs Krastiņš un citi. Šogad aizgājēju pulkam pievienojušies arī Kazimirs Špoģis un Ivars Caune.
