Ainārs Šlesers, kas pazīstams arī ar iesauku Buldozers, paziņojis, ka “ļoti nopietni” domā par atgriešanos politikā. Eksperti lēš, ka tas nemaz tik neiespējami nav. Taču tapt ievēlētam Saeimā un vēl iekļūt valdošajā koalīcijā esot divas atšķirīgas lietas, un pēdējo realizēt A. Šleseram esot mazas izredzes.
Ar šādu paziņojumu, vispirms uzskaitot nejēdzības, kas notiek valstī un lielā mērā, viņaprāt, iespējamas vien Jaunās konservatīvās partijas dēļ, A. Šlesers nāca klajā dienā, kad publiskajā telpā nonāca ziņa, ka viņam uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā par iespējamajām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā. Apsūdzība uzrādīta saskaņā ar krimināllikuma pantu, kas paredz sodu par krāpšanu lielā apmērā.
No A. Šlesera paziņojuma izriet: ja viņš patiešām atgriezīsies politikā, tad viņš aicinās uz sadarbību visus tos, kuri, cita starpā - “.. negrib būt par kalpiem savā zemē, kuri grib, lai Latvija būtu bagāta un attīstīta valsts, kuri grib, lai viņu bērni runā daudzās svešvalodās!”.
Šāda retorika daudzus vedināja domāt, ka A. Šlesers varētu pievienoties jaundibinātajai partijai “Likums un kārtība”, kuras līderis Aldis Gobzems ar sabiedrību komunicē līdzīgos saukļos.
Taču A. Gobzems noraida šādu scenārija attīstības iespēju. Viņš uzskata, ka A. Šlesera laiks ir pagājis, bet 14. Saeimas vēlēšanās, kas paredzētas nākamā gada rudenī, Saeimā neiekļūs neviens no līdzšinējiem politiķiem - aktīvajiem vai bijušajiem.
“Politikā ir laiks, kad ir lielākas zvaigznes par Šleseru, un šobrīd es esmu lielāka zvaigzne par Šleseru. Līdz ar to es mazākas zvaigznes negribu aprunāt vispār [..] Nākamajās vēlēšanās kā reiz būs tā reize, kad visus vecos aizslaucīs prom,”
TV24 raidījumā “Kārtības rullis” paziņoja pie Saeimas frakcijām nepiederošais A. Gobzems.
Taču Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra pieļauj, ka Šleseram nav obligāti jāatgriežas politikā, lai tajā darbotos konvencionālā stilā, proti, darbojoties kā Saeimas deputāts vai pat ministrs.
O. Skudra uzskata, ka tikpat labi A. Šlesers, būdams turīgs cilvēks, varētu kādai sev tīkamai partijai sniegt finanšu atbalstu, lai veiksmes gadījumā savas intereses realizētu caur to. Un A. Šleseram potenciāli simpatizējošu politisko spēku sarakstā asociētais profesors saskata partijas “Likums un kārtība”, “Par cilvēcīgu Latviju” un kādu no Zaļo un zemnieku savienību veidojošajiem politiskajiem spēkiem.
Vērtējot A. Šlesera izredzes atgriezties aktīvajā politikā, politologs Filips Rajevskis šādu iespēju vērtē kā “diezgan lielu utopiju”.
“Sabiedrība kopš tiem laikiem, kad viņš spēja savākt kaut kādas balsis, ir diezgan stipri mainījusies. Turklāt nevar teikt, ka viņš bija liela, populāra spēka līderis, viņam vienmēr bija dārgākie mandāti no kampaņu izmaksu aspekta,” saka eksperts.
F. Rajevskis arī atgādina, ka atšķirībā no A. Šlesera aktīvās dalības laikiem politikā viņš vairs nav vienīgais, kas aktīvi kritizē koalīciju. Tagad to savstarpēji dara pat paši koalīcijas partneri.
“Viņš vairs nav vienīgais. Kad viņš ar to nāca, viņš bija pirmais no populistiem. Tagad tādu ir pilns parlaments ievēlēts. Viņam būtu liela konkurence, un nedomāju, ka viņš ir daiļrunīgākais un simpātiskākais no tāda veida politiķiem,”
prāto F. Rajevskis. Viņš gan atzīst, ka ar dažādiem polittehnoloģijas instrumentiem būtu iespējams panākt A. Šlesera ievēlēšanu parlamentā, bet pie tā viņa atgriešanās politikā arī apstātos. “Mandātu viņš varētu dabūt, bet viņš jau grib būt līderis un lielais spēlētājs. Man bail, ka tam viņa politiskais resurss ir par mazu,” rezumē F. Rajevskis.
Uz to, ka pat savas aktīvās dalības laikos politikā A. Šlesers nebija tas vēlētāju mīlētākais politiķis, norāda socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. “Tagad pagājis diezgan daudz laika, daudz ūdeņu aiztecējis, un tie ūdeņi nav tecējuši viņam labvēlīgā virzienā,” atgādinot, ka diskurss par oligarhiem, pie kuriem pieskaitīts arī A. Šlesers, visu laiku uzturēts aktuāls, saka A. Kaktiņš.
Sabiedriskās domas pārzinātājs gan atgādina, ka kritiķu skaits nenozīmē, ka tautā statistiski nemīlēts politiķis nevarētu tikt ievēlēts Saeimā. Jo vairāk tādēļ, ka, ik vēlēšanās samazinoties vēlētāju aktivitātei, tam, lai iekļūtu Saeimā vajag aizvien mazāk balsu. Tādēļ A. Šlesera iekļūšana parlamentā, ja viņš maz mēģinās tajā iekļūt, ir “pilnībā iespējama”.
“Liela daļa esošo partiju ir stipri sevi sakompromitējušas. Vēlme pēc kaut kā svaiga un jauna varētu būt lielāka nekā pirms iepriekšējām vēlēšanām. Tie ir tādi vēji, kas drīzāk pūstu Šleseram labvēlīgā virzienā,” prāto A. Kaktiņš.
