Politika

Aizvadītajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Koalīcijas pārstāvji, 2021. gada budžeta projektu slavinot, to dēvē gan par “taisnīguma budžetu”, gan “cilvēcīgu lēmumu budžetu”, taču dokumentā joprojām ir daudzas neskaidrības, piemēram, ko nākamajā gadā sagaidīt autoratlīdzību saņēmējiem.

ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa jau iegājusi finiša taisnē. Kā pēc likuma noteikts, novembra pirmajā otrdienā pēc 1. novembra notiek prezidenta vēlēšanas. Šoreiz gan ļoti liela daļa (uz 28. oktobri vairāk nekā 65 miljoni amerikāņu) nobalsojuši savos iecirkņos iepriekš vai pa pastu. Tieši balsošanas pa pastu dēļ naktī pēc 3. novembra viss var vēl nebūt skaidrs, jo nebūs saskaitītas tās balsis, kuras pasta dienests vēl nebūs paguvis piegādāt vēlēšanu iecirkņos. Šī nenoteiktība gan būs spēkā tikai tad, ja par abiem galvenajiem pretendentiem – Donaldu Trampu un Džo Baidenu būs nodots kaut cik līdzīgs balsu skaits. Ja vienas puses pārsvars būs nospiedošs, tad pasta sistēmā klīstošie biļeteni neko vairs mainīt nevarēs.

Patlaban Latvijai ir tik spēcīgi un ietekmīgi pārstāvji Eiropas Savienībā (ES) kā nekad agrāk. Eiropas Parlamenta lielākajā politiskajā frakcijā (ETP) strādā deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere. Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un ES tirdzniecības komisārs ir Valdis Dombrovskis. ES Padomē pārliecinoši Latvijas intereses pārstāv Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Minēto Latvijas pārstāvju viedokļi veido Eiropas lēmumus un viņu zināšanas tiek augstu vērtētas ES institūcijās Briselē. Viņi visi pieder pie lielākās un vadošās politiskās ģimenes – Eiropas Tautas partijas, kas apvieno labēji centriskos politiskos spēkus.

„Testi, testi, vairāk testu, taisām testus, naudu, naudu testiem, testiem, testiem, jē, jē, jē!” pie sevis enerģiski dungo premjers Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”). Arī publiski viņš ar lielu iedvesmu stāsta, ka testus vajag. Kariņš sola atrast naudu kovida testēšanas paplašināšanai. Tas lieliski! Protams, jo vairāk testu, jo labāk pārredzams laukums valstī, jo labāk dakteri var kaut cik saprast, kur bijis kāds pērklis slimībai, no kura tā izplatījusies tālāk. Jo vairāk testu, jo ātrāk var atsijāt saslimušos un sākt viņus ārstēt.

Saeimai sākot darbu pie nākamā gada budžeta un uzkarstot Covid-19 krīzei, karstākas kļūst arī baumas par Veselības ministrijas neapmierinošā snieguma sērgas ierobežošanā radītām domstarpībām starp premjerministru Krišjāni Kariņu un “Attīstībai/Par!”. Mēļo arī par K. Kariņa pēcteci, kurš būšot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Pēdējā pārstāvētais politiskais spēks to gan kategoriski noraida.

LTV raidījums „De facto” nedēļas nogalē palaida interesantu sižetu par 12. Saeimas deputātu ķibelēm ar degvielu un tās kompensācijām. Izrādās, ka 12. Saeimā ir bijuši 12 deputāti, par kuru benzīna lietām uzsākta kriminālprocesa veidā interesējies KNAB.

Aizkustina nevainība, ar kādu raidījums „DeFacto” (DF), kas izvietots sabiedriskā medija raidlaikā, mēģināja pārliecināt skatītājus par Latvijā atdzimstošo nacismu. Pagājušās svētdienas DF sižets par Raivja Zeltīta izveidoto biedrību „Austošā saule” varētu pretendēt uz kādu augsta ranga balvu no Kremļa propagandoniem. Tas tiešām bija iespaidīgi.

Tieslietu padome par īpaši piemērotiem kandidātiem uz Satversmes tiesas tiesneša amatu atzinusi divus no pieciem Saeimā ievēlēto partiju izvirzītajiem kandidātiem, taču paši politiķi nesteidz paust atbalstu kādam no šiem padomes favorītiem. Tas gan neliedz veikt formālo kandidātu iztaujāšanu Saeimas Juridiskajā birojā, un sēdē varēja nolasīt, ka vienam no īpaši atzīmētajiem kandidātiem varētu būt opozīcijā esošās “Saskaņas” atbalsts.

Tā vietā, lai izpildītu savu kontroldarbu augstākajā līmenī veselības nozares nākamā gada budžeta izstrādē un sakārtošanā, Veselības ministrija aicināja mediķus padalīties ar pacientiem, bet pacientus prasīt no mediķiem, politiķiem un galu galā – iziet ielās un protestēt. “Tā pretnostatīt pacientus un mediķus ir neētiski, un mēs tam kategoriski nepiekrītam,” sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore un Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.

Par valdības iecerēm palielināt nodokļus un to, kas no tā var beigās iznākt, Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Visu aizvadīto nedēļu tviterī turpinājās bezkompromisu “cīņa” pret nekonkrētām, vārdos nenosauktām personām, kuras it kā neizrādot Ziemeļkorejas cienīgu aizgrābtību par jebkuru varas iniciatīvu covid ierobežošanā. Uzpūtīga apsaukāšanās, kaunināšana ir kļuvusi par šīs hunveibiniskās “cīņas” raksturīgāko elementu, tāpēc šoreiz to atsevišķi neapskatīsim, jo tviterī laika apstākļi reti kad ir mierīgi, un vienmēr atrodas, ko jaunu pieminēt.

Par trešdien paredzēto protesta akciju pie Saeimas, par budžetu un nodokļu izmaiņām Neatkarīgās intervija ar juristu un ZZS politiķi Gundaru Jankovu.

Spēkā esošā politisko partiju finansēšanas kārtība reģionālajai partijai “Gods kalpot Rīgai” veicinājusi ambīciju izaugsmi, un pēc diviem gadiem tā startēs 14. Saeimas vēlēšanās. Apzinoties savas izredzes nacionālajā līmenī, tā startam vēlēšanās meklēs partneri – kādu citu reģionālo partiju, kura būtu ar mieru uzrunāt vēlētāju, startējot zem kristīgi demokrātiskā karoga.

„Kamēr Šveicē spriež par „helikoptera naudu” – izdalīt katram pilsonim pa 7000 Šveices franku, lai noturētos kovidkrīzē, ‒ mūsējie valdītāji domā, kā nomušīt tos, kuri vēl kustas. Zini, tas izskatās pēc fašisma – tā filozofiskajā nozīmē, un tas katru reizi atgriežas ar jaunu seju. Tas atgriežas tad, kad pēc tā rodas pieprasījums,” skarbs ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs, vērtējot valdītāju vēlmi ieviest laupītājnodokļus, kas iznīcinās radošos cilvēkus. Šodien saruna ar Gļebu ne tikai par to vien.

Pašvaldības gribēja, lai par dažiem procentiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek pārdalīti pašvaldībām par labu. Tagad valdība ir reaģējusi tādā veidā, ka pašvaldībām tiks atņemts vēl vairāk.

Pārfrāzējot izteikumu, ka Ņujorka ir pilsēta, kura nekad neguļ, var teikt, ka politika ir katliņš, kurš nekad nebeidz mutuļot. Politiķi ir cilvēki, kuri savas prāta spējas pārvērtē īpaši stipri, tāpēc viņiem pašiem šķiet, ka viņi ir ārkārtīgi gudri un savu primitīvo taisnvirziena rosīšanos glaimojoši sauc par politisko šahu.

Saeimas atbildīgā komisija apstiprinājusi grozījumus likumā, kas paredzēs naudas soda piemērošanu personām, kas normatīvo aktu noteiktajās vietās nevalkās mutes un deguna aizsegu. Opozīcijas rindās izskan bažas, ka šāds likums negodīgi vērsīsies pret sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, kuriem masku iegāde var sagādāt grūtības, taču koalīcija sola, ka likums tiks piemērots saudzīgi.

Pagājušās nedēļas nogalē Franciju satricināja ārkārtīgi necilvēcīgs noziegums. 18 gadus vecais bēglis no Krievijas Abdula Anzorovs nogalināja un nogrieza galvu savas skolas skolotājam Semjuelam Patī. Šī ārkārtīgi neģēlīgā nozieguma motīvi jebkurā gadījumā ir nepieņemami un neattaisnojami.

„Eiropa saka: mums vajag kantainus tomātus. Yes, raportē mūsu nacionālā valsts, būs! Eiropa saka: mums vajag sagriezt kuģus un rūpnīcas. Davai, saka nacionālā valsts, sagriezīsim! Bet kur ir nacionāļu balsojums pret šīm regulām? Nav!” – savā ierastajā, ironiskajā stilā valsts un sabiedrības norises skumji apsmaida bijušais reklāmas magnāts, tagad vienkāršais kolcenieks Ēriks Stendzenieks. Par valsti un par kovidu, par Porziņģa miljoniem un ierēdņu aldziņām, par dziesmu svētku gospeļiem un partiju bojāeju – šodien mūsu saruna.

Patlaban Latvijai ir tik spēcīgi un ietekmīgi pārstāvji Eiropas Savienībā (ES) kā nekad agrāk. Eiropas Parlamenta lielākajā politiskajā frakcijā (ETP) strādā deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere. Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un ES tirdzniecības komisārs ir Valdis Dombrovskis. ES Padomē pārliecinoši Latvijas intereses pārstāv Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Minēto Latvijas pārstāvju viedokļi veido Eiropas lēmumus un viņu zināšanas tiek augstu vērtētas ES institūcijās Briselē. Viņi visi pieder pie lielākās un vadošās politiskās ģimenes – Eiropas Tautas partijas, kas apvieno labēji centriskos politiskos spēkus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) neatzīst savas ministrijas greiza vēstījuma palaišanu tautā. Latvijas Televīzijas “Panorāmā” viņš centās tā kā jokot, kā novelt atbildību nost no savas ministrijas trešdien paustajām tēzēm, ka dievkalpojumi nav ne publiski, ne privāti pasākumi, tāpēc uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas. Pie šā “pārpratuma” esot vainīga nevis TM, bet interneta portāli, kuros virsraksti neesot atbilduši saturam.

Neapmierināta ar Saeimā iedibināto kārtību un to, ka parlamenta sēdes notiek attālināti, no KPV LV saraksta parlamentā ievēlētā, bet partiju un tās frakciju pametusī Linda Liepiņa nolikusi deputāta mandātu. Viņas vietā nāk trīs gadus Alojas novada pašvaldībā nostrādājušais Māris Možvillo, kas, pēc L. Liepiņas teiktā, ir viņas domubiedrs.